Septiņi paņēmieni, kā ikdienā rast vairāk prieka

Daudz cilvēku jauc prieku ar laimi, un, lai arī šīs abas sajūtas ir cieši saistītas un bieži vien ir izjūtamas vienlaikus, tomēr šīs labsajūtas emocijas nav sinonīmi, skaidrots portālā ''Prevention''. Laime ir emocija, kas rada intensīvu prieku, satraukumu un gandarījumu. Savukārt prieks ir spēcīgs ilgtermiņa stāvoklis, kura rezultātā rodas iekšēja miera un apmierinātības sajūta.

''Laimes sajūtu radīt ir vienkārši, turpretim prieks rodas, izveidojot tam piemērotus apstākļus,'' skaidro klīniskais psihologs Forests Teilijs. ''Laimi var sagādāt garšīga rīta kafija vai smieklīga filma. Savukārt prieku ir grūtāk izkopt.'' Tas ir nepārtraukts process, kas prasa laiku. Un tomēr tas ir tā vērts, jo prieks ne tikai sagādā patīkamas emocijas, bet arī sniedz ieguvumus veselībai.

''Daudz pētījumu liecina, ka laime un prieks var samazināt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, kā arī stiprināt imūnsistēmu,'' atklāj terapeite Sūzana Damiko. ''Turklāt cilvēkiem, kas stāsta – viņiem ir vairāk pozitīvu emociju, ir mazāk slimību.'' Prieka atrašana var arī cilvēka mūžu pagarināt, papildina Teilijs. Žurnālā ''Happiness Studies'' publicēts pētījums rāda – laimīgi cilvēki 53 procentos gadījumu dzīvo ilgāk. Turpinājumā vari uzzināt veidus, kā savā dzīvē ieviest vairāk prieka.

Kā ierasts, skaties sociālā tīkla "Instagram'' vai ''Facebook'' laikajoslas jaunumus un sāc prātot, kāpēc neesi precējusies ar veiksmīgu uzņēmēju, kāds tieši šobrīd ir tavs bijušais vidusskolas laika draugs, kurš dzīvo privātmājā pils lielumā? Lai arī lielā ''bilde'', iespējams, izskatās ļoti labi, pat kārdinoši, jo kā gan cilvēks tik labos apstākļos var nebūt laimīgs, Klīniskais psihologs Braiens Vinds iesaka ''attēlu'' pietuvināt un apskatīties uz mazajām lietām.

Kas tev varētu sagādāt prieku šodien? Varbūt tev ir nepieciešama gara pastaiga svaigā gaisā vai silta un relaksējoša vanna. Iespējams, tu jau sen kāro kaut ko iegādāties interneta veikalā, vai prieku sagādās mīļākās kūkas pagatavošana. Tas var būt jebkas. ''Būt laimīgam šodien ir vieglāk, nekā iegūt laimi visam mūžam,'' teic psihologs. ''Un laika gaitā šie daudzie mazie un pirmajā mirklī šķietami nebūtiskie mirkļi radīs paliekošu prieku.''

Kad kaut kas mūs nomāc vai neiet no rokas, mums ir tendence domāt par visu pārējo, kas mūsu dzīvē nenotiek pareizi, kas citiem ir, bet mums nav, u. tml. Šādos brīžos Damiko iesaka domāt par to, kas tev ir , un vienalga, vai tas būtu jumts virs galvas vai kājas, kas ļauj tev stāvēt un kustēties uz priekšu. ''Katru dienu kādas darbības laikā, piemēram, tīrot zobus vai gatavojot kafiju, velti nedaudz laika, lai pārdomātu tās lietas tavā dzīvē, par kurām vari būt pateicīga.'' Kāpēc tas ir svarīgi? Speciāliste to paskaidro ar sev mīļu citātu: ''Ne jau prieks dara mūs pateicīgus, bet pateicība dara mūs priecīgus.''

Ja tava diena ir ļoti piesātināta ar dažādiem pienākumiem kā darbā, tā arī mājās, mēģini atrast vismaz 15 minūtes laika, kuras veltīt aktivitātei, kas tevi aizrauj. Tā var būt auduma sejas aizsagrmasku šūšana saviem tuvākajiem un kolēģiem, grāmatas lasīšana, krustvārdu mīklu minēšana vai jebkas cits. ''Prieks rodas no tā, pret ko izjūti aizraušanos,'' teic terapeits Džeims Bronšteins. ''Atrodot dzīvesprieku, iespējams saskatīt to, kas liek tavai dzīvē būt ilgtspējīgai, jēgpilnai un mērķtiecīgai.''

Katra diena vairāk vai mazāk liekas vienāda? Tad tev ir nepieciešams kaut kas aizraujošs. Teilijs mudina izvirzīt jaunus mērķus, kas liekas interesanti, jēgpilni un izaicinoši – tādi, kas liek tev izkāpt ārpus komforta zonas, piemēram, pusmaratona noskriešana, pat ja šajos apstākļos tas jādara tikai virtuāli. ''Ne tikai pati mērķa sasniegšana sagādās papildus prieku, bet arī tu iegūsi atmiņas, kas radīs patīkamas emocijas vēlāk,'' viņš piebilst.

Kad kāds tev blakus smejas, pastāv 90 procentu liela iespēja, ka šie smiekli radīs smaidu arī tavā sejā. ''Smiekli ir lipīgi, tāpat kā prieks,'' teic terapeite Lēla R. Magavi. Papildus tam, ka tas ir acīmredzams izklaides veids, smiekli arī sniedz daudz ieguvumus veselībai. ''Smejoties mūsu organisms ražo endorfīnus, kas ir dabisks pretsāpju līdzeklis.'' Tāpat smiekli mazina stresu un uzlabo imūnsistēmu.

Iespējams, tev ir drūms noskaņojums, jo ikdienā pārāk daudz laika pavadi pesimisma ieskauta. ''Kad atrodamies laimīgu cilvēku tuvumā, arī mēs paši jūtamies laimīgāki,'' norāda licencēta laulības un ģimenes terapeite Nikola Ārca. Ja esi pamanījusi, ka satuvinies ar cilvēkiem brīžos, kad abi par kaut ko sūkstāties, turpmāk mēģini ikdienā veidot kontaktu ar tiem, kas uz lietām skatās pozitīvāk (protams, nepārspīlējot). Galu galā tas var atmaksāties.