Pieredzes stāsts: klepus, smakšana un ceļš līdz diagnozei 'elpceļu hlamīdijas'

“Ap vieniem diviem naktī pamodos no tā, ka sāku klepot un nevarēju apstāties. Klepo, klepo, izklepo – un jau atkal klepo. Un tad jau atkal – klepo, klepo un izklepo,” savu pieredzi atklāj Diāna. Tā bija svētdiena, un nākamajā dienā sieviete devās uz darbu (sieviete stāsta par laiku pirms Covid-19 pandēmijas – aut.), tomēr klepus nepārgāja un no lielās klepošanas ļoti sāpēja gan mugura, gan vēders. “Biju nomocījusies. Ģimenes ārsts man bija Bauskā, tāpēc pierakstījos pie maksas ģimenes ārstes. Aizgāju pie viņas, man izrakstīja slimības lapu, izrakstīja arī kaut kādu injekciju, lai nomierinātu muskuļus, bet klepus tāpat nepārgāja,” viņa stāsta.
Tobrīd Diānai nebija nedz temperatūras, nedz noguruma – vienīgais diskomforta iemesls bija lielais klepus. “Domāju – tā kā man ir astma, varbūt tā ir kāda alerģiska reakcija. Dzēru pretalerģijas zāles, bet nekas nepalīdzēja.” Sievietei veica rentgenu, kuram sekoja ļoti smaga nakts. “Es burtiski smaku nost. Tā kā dzīvoju viena pati, īsti nesapratu, ko darīt. Saukt ātros vai ne? Tad es domāju: “Labi, kā būs, tā būs. Nomiršu – nomiršu, nenomiršu – tad nenomiršu,” atklāj Diāna. Nākamajā dienā viņa jau atkal aizgāja pie ģimenes ārstes, kura, ieraugot Diānu, uzreiz teica, ka sauks neatliekamo palīdzību un sūtīs sievieti uz slimnīcu.