No sirdsklauvēm līdz neprātam – veģetatīvā distonija

"Pirmoreiz tādus kā dūrienus sirds apvidū izjutu 9. klasē, kad tuvojās eksāmeni," atklāj Kristīne (vārds mainīts). Tolaik viņa tam nepievērsa uzmanību, jo, cik ātri parādījusies, tik ātri arī šī neierastā sajūta izzudusi. Duršana sirds apvidū atkal parādījusies vidusskolā, un Kristīne ar sūdzībām devās pie ģimenes ārsta. "Daktere mani nosūtīja uz sirds izmeklējumiem, kuros nekas neparasts neatklājās – sirds ir vesela, dūrieniem vai spiedošai sajūtai pamata nav." Ja jau speciālists apgalvo, ka sirds ir vesela, nav pamata to apšaubīt, tā Kristīne šo neparasto un nepatīkamo sajūtu vairs nav ņēmusi vērā.

Iestājoties augstskolā, dūrieniem sirds apvidū pievienojies arī slikts miegs. "Kad jau vairs nevarēju izturēt, ka naktī pilnvērtīgi guļu tikai trīs līdz četras stundas, bet atlikušo laiku pavadu, nemierīgi grozoties un atmostoties ik pēc stundas vai pat pusstundas, atkal devos pie ģimenes ārsta. Tā kā vaicāju pēc miega zāļu receptes, daktere lūdza aizpildīt anketu, kur pēc iesniegtajām atbildēm ārsts izdara secinājumu – pacientam ir nosliece uz depresiju vai trauksmi. Manā gadījumā tā bija trauksme, un recepti man izrakstīja. Atceros, ka ģimenes ārste it kā starp citu izteicās, ka te varētu būt runa par veģetatīvo distoniju, bet tas arī viss," stāsta Kristīne.

Pirms kāda mēneša Kristīnes nepatīkamā sajūta sirds apvidū pastiprinājusies, kas viņu pamatīgi nobiedējis, jo pirmo reizi tā ilgusi nevis dažas minūtes, bet gan vairākas stundas. Sieviete atklāj, ka viņai bijis bail aizmigt. "Man šķita, ka nepamodīšos. Es, protams, zinu, ka man nav sirds patoloģiju, arī ģimenē nevienam nav bijis sirds slimību, bet tobrīd vienīgais, kas mani varētu nomierināt, bija atkārtoti sirds izmeklējumi, kas nebija iespējami. Tonakt aizmigu vien tad, kad mans ķermenis bija tik pārguris, ka man vairs nebija spēka palikt nomodā."