rokas sieviete vecums novecošana roze veselība dzīve
Lai arī no vecuma neizbēgt nevienam, šķiet, teju visi vēlas novecošanās procesu pēc iespējas novilcināt. Nosacīti visvienkāršākais veids, kā vismaz ārēji aizkavēt vai noslēpt daudzo gadu pēdas, ir dažādas skaistumkopšanas procedūras, sākot ar pareizu mitrināšanu un ādas kopšanu, beidzot jau ar ķirurģisku iejaukšanos. Taču daudzi, iespējams, nemaz neaizdomājas, ka viņu ikdienā ir vairāki ieradumi, kas tiešā veidā vainojami pie pāragras novecošanas.

Labā ziņa ir tā, ka, vaininiekus ātri atkožot un izskaužot, iespējams laika ietekmi uz mums kaut nedaudz samazināt. Turpinājumā daži no ikdienas ieradumiem, kas var likt priekšlaicīgi novecot.

Seriālu skatīšanās maratoni


Kuram gan nepatīk vismaz laiku pa laikam ieslīgt dīvānā un skatīties sev iemīļotu seriālu vai filmas vairākas stundas no vietas vai pat visu dienu. Taču šādi pārraižu ''maratoni'' var atstāt negatīvu ietekmi uz tavām smadzenēm, skaidrots portālā ''The Healthy''. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts 2016. gadā žurnālā ''Neurology'', fizisko aktivitāšu trūkums pusmūža vecumā ir saistīts ar aprobežotākām prāta spējām vēlāk dzīvē.

''Mēs pētījumā konstatējām tiešu korelāciju starp fizisko sagatavotību un smadzeņu apnoju gadu desmitiem vēlāk, kas norāda uz paātrinātu smadzeņu novecošanos,'' paskaidro pētīja autore Nikola Spartano. Līdzīgi pētījumi, kas nesen publicēti ''JAMA Psychiatry'', liecina, ka liels televīzijas pārraižu skatīšanās daudzums un maz fizisko aktivitāšu agrīnā pieaugušā vecumā ir saistīts ar kognitīvo funkciju samazināšanos pusmūža laikā.

Miega trūkums


Ārzemju seriālos vai filmās nereti dzirdam dāmas jokojam, ka viņām nepieciešams skaistuma miegs ("beauty sleep"). Bet, kā jau mēs zinām, – katrā jokā slēpjas daļa patiesība, un miegs patiešām var būt skaistuma atslēga. Amerikas ''University Hospitals Case Medical Center'' ārsti-zinātnieki sapulcēja 60 brīvprātīgās sievietes vecumā no 30 līdz 49 gadiem, kur pusei no brīvprātīgajām bija slikta miega kvalitāte.

Pētījuma ietvaros noskaidrojās, ka dāmām, kuras negulēja labi vai pietiekami, parādījās ādas novecošanās pazīmes, tostarp smalkas līnijas, nevienmērīga pigmentācija, ādas nokarāšanās un samazināta elastība. ''Mūsu pētījums ir pirmais, kas pārliecinoši pierāda, ka nepietiekams miegs ir saistīts ar samazinātu ādas veselību un paātrinātu ādas novecošanos,'' sacīja pētījuma vadošā pētniece Elma Barona.

Mazkustīgums


Foto: Shutterstock
Savā ziņā papildinot iepriekš minēto, lielākajā Austrālijas pētījumā par veselīgu novecošanos, kurš vēl turpinās, pētnieki analizē vairāk nekā 230 tūkstošu dalībnieku dzīvesveidu. Jau šobrīd secināts, ka pārāk daudz miega (vairāk nekā deviņas stundas ik nakti), pārāk daudz sēdēšanas (vairāk nekā septiņas stundas dienā) un nepietiekama fiziskā slodze (mazāk nekā 150 minūšu ilgas fiziskās aktivitātes nedēļā) var četrkāršot priekšlaicīgas nāves risku.

''Mūsu pētījums parāda, ka mums pret mazkustīgu dzīvesveidu vajadzētu izturēties tikpat nopietni kā pret citiem priekšlaicīgas nāves riska faktoriem, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un neveselīgi ēšanas paradumi,'' uzsver vadošā pētījuma autore Melodija Dinga.

'Vecu' domu domāšana


Foto: Shutterstock
''Pirmā lieta, kas kādu var padarīt vecāku, un ko pierāda arī pētījumi, ir jušanās vecam,'' stāsta psihoterapeite Robija Ludviga. ''Kad jūtamies jaunāki, mēs esam vairāk cerīgi, mūsu fiziskās aktivitātes ir produktīvākas, un mēs vairāk apzināmies un arī izmantojam dzīves piedāvātās iespējas, kas savukārt mūs dara optimistiskākus.''

2016. gadā ''Health Psychology'' publicētajā pētījumā par veselības psiholoģiju secināts – cilvēkiem, kuri jūtas vecāki par savu faktisko vecumu, ir lielāka iespēja saslimt un tikt hospitalizētiem. ''Jo jaunāki mēs jūtamies, jo vairāk mūsu veselībai tas nāk par labu,'' piebilst Ludviga.

Sēdi sagumušā pozā


Foto: Shutterstock
Slikta stāja var izraisīt sāpes, no kurām daudzi cilvēki necieš līdz pat krietnam vecumam. Jebkāda veida nepareiza stāja, sākot no sagumušas pozas sēdus un beidzot ar lūkošanos telefonā, skatoties uz leju un izveidojot kupri, var pamazām deformēt tavu ķermeni, sasprindzināt un savilkt muskuļus, kā arī izraisīt muguras lejasdaļas, kakla vai gūžas sāpes.

''Mugurkaulam ir labi sabalansēts S formas izliekums ar mērķi mūs stabilizēt un atbalstīt,'' paskaidro ortopēdiskais mugurkaula ķirurgs Džeremijs Smits. ''Slikta stāja novirza mugurkaulu no tā normālā izliekuma, kā rezultātā muskuļi, diski un kauli kļūst ļoti saspringti.'' Ik dienu ik pa laikam pārliecinies, ka tava stāja ir pareiza – ausis, pleci un gurni veido taisnu līniju sēdus stāvoklī.

Mūziku klausies par skaļu


Foto: Shutterstock
Ja noņem austiņas un ausīs dzirdi it kā džinkstoņu vai sīkšanu, tas nozīmē, ka mūziku klausies par skaļu. Pat, ja tava dzirde ātri atgriežas normālā stāvoklī, tu, iespējams, mūziku vai kādu citu balss ierakstu klausoties par skaļu, vari nodarīt paliekošu kaitējumu ausīm, teic fizioloģijas doktors M. Čārlzs Libermans. Ilgstoša vai atkārtota skaņu iedarbība, kas pārsniedz 85 decibelus, var izraisīt dzirdes zudumu, norāda Amerikas Nacionālais nedzirdības un citu komunikācijas traucējumu institūts (NNCKT).

Piemēram, MP3 atskaņotāja maksimālais skaļums var sasniegt 105 decibelus, bet intensīvas pilsētas satiksmes troksnis ir 85 decibeli. Trokšņa izraisīta dzirdes zuduma problēma ir tā, ka tas parasti notiek pakāpeniski, un sākotnēji to pat vari nepamanīt. Līdz brīdim, kad ir jau par vēlu un dzirdes traucējumi kļuvuši izteiktāki. NNCKT iesaka izvairīties no pārāk skaļiem, pārāk tuviem vai pārāk ilgiem trokšņiem.

Nepārvaldi stresu


Foto: Shutterstock
Stress var tev likt justies pat fiziski slikti. 2012. gadā veikts pētījums liecina – ar darbu saistīts stress var sabojāt tavu DNS. Pētnieki atklāja, ka somiem ar ļoti augstu stresa līmeni darbā bija īsākās telomēras – DNS šūnas, kuras saīsinot var izraisīt šūnu bojājumus vai nāvi. ''Mēs zinām, ka telomēri laika gaitā nolietojas, bet, iespējams, trauksme un stress to var paātrināt,'' paskaidro psiholoģe Viviana Dillere. ''Ar šiem pētījuma rezultātiem esam nonākuši līdz šim vistuvāk tam, lai saprastu attiecības starp stresu un mūsu ķermeņa ātrāku novecošanu.''

Stress var arī nomākt tavu imūnsistēmu, pasliktināt miegu, paaugstināt asinsspiedienu un apgrūtināt prāta spējas, kas ar laiku liek tev novecot gan ārēji, gan iekšēji. Tieši tāpēc nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lasīt grāmatas un, iespējams, arī nodarboties ar jogu vai kādu citu aktivitāti, kas palīdz nomierināt prātu un atslēgties no visas ikdienas kņadas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!