Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs – kā atrast sev piemērotāko speciālistu  (1)

Patiesi neviens nevar noliegt, ka šis gads nav bijis viegls. Vienīgais saules stariņš šajā skaudrajā realitātē ir tas, ka atvērtākas kļuvušas sarunas par garīgo veselību. Interesanti, ka saskaņā ar "Quadrotech" nesen veiktu pētījumu ir būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas meklē palīdzību pie speciālista, lai risinātu savas iekšējās problēmas, raksta "Stylist". 2020. gadā pieprasījums pēc garīgās veselības speciālistiem pieauga pat par 671%.

Lai gan arvien vairāk cilvēku vēlas uzsākt terapiju, tā sākotnēji var šķist biedējoša, it īpaši tāpēc, ka ir jāatrod pareizais speciālists. Kā atrast īsto un vienīgo milzīgajā piedāvājumā? Patiesībā ir daudz veidu, kā sašaurināt speciālistu loku un atrast tev un tavām vajadzībām piemērotāko. Lai gan jāatzīst, ka nekad nevarēsi gūt pilnīgu iespaidu par speciālistu kamēr vēl neesi bijusi uz pāris konsultācijām, ir vērtīgi uzdot sev vairākus jautājumus, kas varētu izkristalizēt, ko tieši tu sagaidi no otras puses. Tāpat arī atceries, ka ir pavisam normāli un pat labi nomainīt speciālistus, ja saproti, ka ar izvēlēto personu neveidojas saskaņa un veiksmīga komunikācija.

Pirmais solis ir izprast atšķirību starp psihoterapeitu, psihiatru un psihologu. Psihoterapeits ir ārsts, kuram ir zināšanas un prasmes psihiskās un somatiskās veselības jomās. Ļoti līdzīgi darbojas arī psihoterapijas speciālists, bet saskaņā ar profesiju klasifikatoru psihoterapijas speciālistam nav obligāti jābūt reģistrētam ārstniecības personu sarakstā. Šie speciālisti risina emocionālas problēmas un ar tām saistītas ķermeniskās problēmas, tostarp tādas, kurās emocionālie faktori ir tikai viens no izraisošajiem cēloņiem (hipertensija, aritmijas u.tml.), skaidrots Rīgas Stradiņa Univesitātes Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas mājaslapā. Psihiatrs ir ārsts, kuram ir zināšanas un prasmes tādu psihisko traucējumu ārstēšanā kā šizofrēniskā spektra bipolārie traucējumi, demences u.t.t. Galvenā ārstēšanas metode ir medikamentozā terapija.

Arī psihologs nav ārsts. Pabeidzot studijas, speciālists saņem diplomu sociālajās zinātnēs, nevis medicīnā. Ārstniecības likumam psihologa darbība nepakļaujas, un juridisku atbildību par pacienta veselību viņš nenes, tāpēc arī psihologam nav tiesību ārstēt cilvēku, tostarp izrakstīt zāles.

Gūt zināšanas par to, kur meklēt terapeitu, ir viens no pirmajiem šķēršļiem, kas jāpārvar, lai piekļūtu ārstēšanai, taču atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kāda veida pakalpojumu tu meklē. "Ja tu nolem, ka vēlies uzsākt terapiju, bet nezini, kurp doties, tava pirmā kontaktpersona var būt tavs ģimenes ārsts," skaidro psihoterapeite Šarnīda Džordža. "Ģimenes ārsts varētu palīdzēt ieteikt tev tuvākos speciālistus un palīdzēt izprast, kāda veida palīdzība tev ir nepieciešama." Psihoterapeite teic, ka speciālistu vari mēģināt atrast arī pati ar "Google" palīdzību.

Sarakstu ar Latvijas psihoterapeitiem vari atrast, piemēram, šeit, bet sertificēto psihoterapijas speciālistu saraksts atrodams šeit. Savukārt psihiatru saraksts atrodams šeit. Vienmēr vari vērsties arī konkrētās ārstniecības iestādēs. Tāpat arī vari meklēt palīdzību pie pašvaldības sociālā dienesta, it īpaši, ja cīnies ar alkohola vai narkotiku atkarībām.

Terapijai ir daudz un dažādu formu, tāpēc pirms uzsāc speciālista meklējumus, velti laiku, lai padomātu, ko tieši vēlies saņemt pretī. "Padomā par to, cik ilgi esi gatava gaidīt. Vai terapiju nepieciešams uzsākt tūliņ un tagad, vai arī esi ar mieru nogaidīt? Dažās iestādēs rindas ir ļoti garas, savukārt, vēršoties privātpraksēs, iespējams, vari pakalpojumu saņemt ātrāk," stāsta Džordža.

Vēl viens faktors, kas ietekmē lēmumu, ir potenciālās ārstēšanas izmaksas. Izvērtē, cik daudz esi gatava maksāt par vienu sesiju ar savu terapeitu – tas arī palīdzēs sašaurināt speciālistu loku. Ja tev ir apdrošināšana, noskaidro, kādos pakalpojumus un kurās ārstniecības iestādēs tā sedz.

Tev ir jāpārdomā, kāda veida atbalsts tev ir nepieciešams. Daži speciālisti ir vairāk pieredzējuši, strādājot ar noteiktiem garīgās veselības jautājumiem, piemēram, trauksmi vai zemu pašvērtējumu, citiem, iespējams, ir papildu kvalifikācija, kas padara viņus piemērotākus tieši tavām vajadzībām. Visbiežāk speciālisti savās mājaslapās vai vietās, kur atrodama kontaktinformācija, norāda, kāda veida palīdzību viņi sniedz.

Kad šķiet, ka esi atradusi savu speciālistu, nekas vēl nebeidzas. Lai arī cik profesionāls un panākumiem bagāts būtu tevis izvēlētais cilvēks, svarīgākais ir tas, cik ērti tu jūties viņa klātbūtnē. Protams, ka jebkāda veida terapija ne vienmēr ir patīkama, jo nākas apspriest intīmas un sarežģītas tēmas, taču tev vajadzētu spēt pilnībā uzticēties cilvēkam, kas sēž iepretim. Ja kaut kādu iemeslu dēļ nejūties ērti sesijas laikā, tev ir visas tiesības meklēt cita speciālista palīdzību. Kam pievērst uzmanību terapijas laikā? Pavēro, vai speciālists patiešām ieklausās un uzklausa tevi. Tāpat arī ir vērts izvērtēt savas izjūtas – vai jūties saspringti sesijas laikā? Vai speciālists tev izrāda cieņu un empātiju? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde ir "nē", iespējams ir vērts apsvērt vēršanos pie cita psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.