Pazīmes, kas var liecināt – tā nav tikai parasta saaukstēšanās  (1)

Atgādinām, ka arī šķietami nebūtiskas šņaukāšanās, kakla kasīšanās vai tikai aizdomu gadījumā par saaukstēšanos, šajā laikā nevajadzētu doties uz darbu vai jebkur citur, tādējādi apdraudot līdzcilvēkus un pakļaujot tos inficēšanās riskam ar Covid-19. Paliec mājās un tā, iespējams, izglābsi kāda dzīvību!

Parasta saaukstēšanās parasti izzūd trīs līdz četru dienu laikā, portālā ''Health'' skaidro medicīnas zinātņu doktore Melisa Bekere. Tā sākas ar niezošu kaklu, deguna aizlikumu un iesnām, bet pēcāk attīstās klepus. Lai arī klepus un iespējams pilošs deguns var ''uzkavēties'' ilgāk par četrām dienām, citi simptomi saaukstēšanās gadījumā gan būs pazuduši. ''Saaukstēšanās gadījumā jau pēc pāris dienu ilgas atpūtas un šķidrumu dzeršanas cilvēks parasti jūtas labāk,'' stāsta Bekere.

Ja simptomi ilgst ilgāk, iespējams, runa ir par nopietnāku saslimšanu, piemēram, gripu, mononukleozi vai Covid-19. Lai kliedētu bažas, sazinies ar savu ārstu par nākamajiem veicamajiem soļiem.

Nesena atgriešanās no ārvalstīm un šķietama saaukstēšanās pēc tam ir viens no sarkanajiem signāliem, jo tas var liecināt par mazāk ierastu infekciju, kuras iespējamību ārsts citos apstākļos nemaz neapsvērtu. Protams, šobrīd ceļošana ir arī viens no iemesliem straujākai Covid-19 izplatībai. Noteikti sazinies ar ārstu, informē viņu par saviem simptomiem un pastāsti par neseno ceļojumu.

Saaukstēšanai nav raksturīga slikta dūša, iespējams, arī vemšana un caureja, līdz ar to, ja tu piedzīvo arī šādus simptomus, tas var liecināt par gripu, arī Covid-19. Ja šādi simptomi ir ilgstoši, ir svarīgi saņemt medicīnisko palīdzību.

Kaut arī klepus ir normāla saaukstēšanās pazīme, tam nevajadzētu būt tik smagam, ka tas izraisa elpas trūkumu, sēkšanu vai sāpes krūtīs. Šos simptomus nevajadzētu ignorēt, jo elpošanas traucējumi var liecināt par bronhītu vai pneimoniju. Savukārt sāpes krūtīs, sasprindzinājums un pēkšņs elpas trūkums var liecināt par plaušu emboliju (plaušu artēriju vai tās filiāļu bloķēšana asins recekļa vai svešķermeņa dēļ).

Vēl viens sarkanais signāls, kas vēsta – tā nav tikai saaukstēšanās, ir simptomu lokalizācija, kas nozīmē, ka tu tos jūti vienā noteiktā apgabalā. Kamēr saaukstēšanās simptomi izpaužas visā augšējā elpceļu sistēmā, citām saslimšanām raksturīgi simptomi vienuviet. Piemēram, angīnas gadījumā spēcīgas sāpes var izjust kaklā, kā arī var būt grūtības kaut ko norīt, un šie simptomi parasti nenovirzās uz citām ķermeņa zonām. Sinusīts (deguna blakusdobumu infekcija) var izraisīt galvassāpes un arī sāpes zobos. Ausu infekcija var izraisīt sāpes un aizsprostojumu vienā ausī, bet mononukleoze var izraisīt mandeļu pietūkumu.

Ja tev vēl nav diagnosticēta neviena alerģija, kas var izveidoties arī dzīves laikā, var būt ļoti viegli to sajaukt ar parastu saaukstēšanos, jo tām ir līdzīgi simptomi. Taču alerģijām ir savs ''šablons''. Piemēram, ja tu novēro, ka iesnas vai šķaudīšana pastiprinās reizēs, kad pavadi laiku pie dabas, kopā ar mājdzīvnieku vai šie simptomi nāk un iet konkrētā gadalaikā, ļoti iespējams, tev ir alerģija. Lai atrastu simptomu, šajā gadījuma alerģijas, cēloni, mēģini atminēties brīžus un konkrētus apstākļus, kādos tev parādās ''saaukstēšanās'' pazīmes.