Līdzeklis jaunības atgūšanai? Plaši apspriestais kolagēns  (1)

Kolagēns ir ciets, nešķīstošs šķiedrveida proteīns, kas veido vienu trešdaļu no cilvēka ķermenī esošajām olbaltumvielām. Lielākajā daļā kolagēnu molekulas ir savienotas, veidojot garas, plānas fibrillas, kas darbojas kā atbalsta struktūras šūnām, kā arī piešķir ādai izturību un elastību, vēsta "Medical News Today".

Ir vismaz 16 dažādi kolagēna veidi, bet lielākā daļa no tiek pieder pirmajam, otrajam un trešajam tipam. Katram no veidiem ir atšķirīga struktūra un funkcijas.

Kolagēnu izdala dažādas šūnas, bet visbiežāk – saistaudu. Neparastā viela ir atrodama ārpusšūnu matricā. Varētu teikt, ka tas ir sarežģīts makromolekulu (molekulas, kas satur lielu atomu skaitu) tīkls, kas nosaka ķermeņa audu fizikālās īpašības.

Dermā vai vidējā ādas slānī kolagēns izdalās no šķiedru šūnu tīkla, ko sauc par fibroblastiem. Tam ir liela loma atmirušo ādas šūnu aizstāšanā un atjaunošanā. Daži kolagēni darbojas arīdzan kā aizsargi dažādiem ķermeņa orgāniem, piemēram, nierēm. Būtiski ir saprast, ka ar vecumu organisms ražo mazāk kolagēna, līdz ar to – mainās ādas struktūra un veidojas grumbas. Sievietes piedzīvo būtisku kolagēna sintēzes samazināšanos laikā pēc menopauzes, kad arī locītavu skrimšļi var kļūt vājāki.

Dažas no problēmām, kas var rasties kolagēna trūkuma dēļ:

Kolagēnam piemīt sava veida īpatnība – tas itin viegli var sadalīties, pārveidoties, kā arī uzsūkties ķermenī. Pateicoties kolagēna dažādajām funkcijām un tipiem, un dabiskajam veidošanās veidam, tas ir izcili piemērots visdažādākajiem medicīniskajiem mērķiem.

Izrādās, ka kolagēna injekcijas var uzlabot ādas kontūru un aizpildīt grumbiņas. Pildvielas, kas satur kolagēnu, bieži izmanto kosmētikā, lai izlīdzinātu sejas līnijas un bedrītes. Neparasto vielu bieži lieto arī rētu mazināšanai, ja vien tām nav "asu" jeb smailu maliņu. Konkrētās pildvielas iegūst no cilvēkiem un arī govīm, tomēr, pirms izmanto kolagēnu, kas veidojies dzīvniekā, ir jāveic vairāki testi, lai izvairītos no alerģiju saasināšanās. Būtiski ir piebilst, ka kolagēns var aizpildīt vien nelielus sejas nelīdzenumus. Lielākas "nepilnības" parasti aizpilda ar tādām vielām kā tauki vai silikons.

Kolagēns var arīdzan palīdzēt brūču dziedēšanā, piesaistot jaunas ādas šūnas ievainojuma vietai. Tāpat arī tas veicina ātrāku savainojuma sadzīšanu un sniedz vietu jaunu audu augšanai. Kolagēni pārsēji var palīdzēt: hroniskām brūcēm, kas nereaģē uz cita veida ārstēšanu, brūcēm, kas izdala ķermeņa šķidrumus, piemēram, urīnu vai sviedrus, apdegumiem un tamlīdzīgi. Taču būtiski atcerēties, ka kolagēna pārsēji nav ieteicami trešās pakāpes apdegumiem vai cilvēkiem, kas ir jutīgi pret produktiem, kas iegūti no govīm.

Kolagēna membrānas mēdz izmantot noteiktos ārstniecības procesos, lai veicinātu šūnu augšanu. Mutes ķirurģijā kolagēna barjeras var novērst ātri augošo šūnu migrāciju uz zoba brūci, un tādējādi saglabājas vieta, kurā zoba šūnām atjaunoties. Šajos gadījumos uz kolagēna balstītas membrānas var palīdzēt dziedēšanas procesā. Interesanti, ka pēc operācijas barjeru pat nav nepieciešamības ķirurģiski izņemt, jo tā ar laiku uzsūcas ķermenī.

Donoru kolagēna audu sastāvdaļas nereti izmanto perifēro nervu atjaunošanai, kā arī artēriju rekonstruēšanai un asinsvadu protēžu veidošanai. Lai gan ir pierādīts, ka kolagēna protēzes ir saderīgas ar cilvēka ķermeni, ir noskaidrots, ka dažas no tām ir trambogēnas un var izraisīt asins koagulāciju, tāpēc nepieciešami vēl papildu pētījumi.

Kolagēna piedevas var palīdzēt ārstēt osteoartrītu. 2006. gadā veiktā pētījumā atklāja, ka kolagēnu saturošas piedevas palīdzēja mazināt sāpes un uzlabot locītavu darbību cilvēkiem ar šo saslimšanu. Tā kā piedeva iesūcās ķermenī, kolagēns uzkrājās skrimšļos, kas savukārt palīdzēja atjaunot ārpusšūnu matricu, tomēr ne visi pētījumi atbalsta šo ideju.

Daudzi kolagēnu saturoši produkti, tostarp krēmi un losjoni, sola "atdzīvināt" sejas ādu, palielinot kolagēna līmeni organismā, taču tas ir maz ticams, jo kolagēna molekulas ir pārāk lielas, lai varētu uzsūkties vien caur ādu. Ja no produktu lietošanas vērojams kāds ieguvums, tas, visticamāk, ir saistīts ar kosmētikas līdzekļu mitrinošo iedarbību, taču tie tieši nepalielina kolagēna daudzumu. Būtiski arī saprast, ka šādi skaistumkopšanas līdzekļi nav pieskaitāmi ārstniecības produktiem, tāpēc nav noteikts, ka to efektivitāte ir jāpierāda. Tieši tāpēc – allaž atceries ievērot piesardzību to lietošanā.

Kā jau ar itin visu citu – kolagēna ražošanai priekšnoteikums ir veselīgs un pilnvērtīgs uzturs. Kādas uzturvielas nepieciešams iekļaut savā ēdienkartē? Kolagēna veidošanos paātrina prolīns, kas atrodams olu baltumos, gaļā, sierā, sojā un kāpostos. Tāpat būtiski ir arī antocianīdini, kurus satur upenes, mellenes, ķirši un avenes. Pievērs uzmanību arī C vitamīnam, kas ir sastopams gan apelsīnos, gan zemenēs, gan arī paprikā, brokoļos un citos pārtikas produktos. Liela nozīme ir A vitamīnam, tāpēc atceries maltītēs iekļaut dzīvnieku izcelsmes produktus un produktus, kas satur beta-karotīnu.