atmiņa prāta spējas veselība
Foto: Shutterstock
Kolēģis vaicā, kāpēc vēl neesi pieslēgusies norunātajam video zvanam, bet tu par to dzirdi šķietami pirmo reizi? Paziņu vārdi, kurus vēl nesen varēji nosaukt arī tad, ja tevi trijos naktī uzrautu no miega, nu pazuduši no galvas uz neatgriešanos? Tu zini, ka nedēļas nogalē biji kaut ko ieplānojusi, bet nevienā prāta nostūrī nav saglabājušās pat atmiņu drumstalas par šiem plāniem? Nav nekā neparasta tajā, ja laiku pa laikam kaut ko piemirsti, bet ja atmiņa tevi pieviļ regulāri, nenāks par ļaunu veikt izpēti, lai noskaidrotu, kur tas suns apraksts.

Neapšaubāmi vieni no nopietnākajiem smadzeņu darbības kaitniekiem ir Alcheimera slimība un demence, tomēr aicinām uzreiz necelt paniku, ja tavas prāta spējas pēdējā laikā bijušas apgrūtinātākas nekā agrāk. Tā vietā piedāvājam turpinājumā iepazīties ar citiem iemesliem, kas varētu būt vainojami pie tavas aizmāršības.

Depresija

Cīnoties ar psihoemocionālām problēmām, ir grūti koncentrēties uz to, kas ir tavā priekšā, kas, savukārt, padara praktiski neiespējamu kaut kā atcerēšanos kaut kad vēlāk, skaidrots portālā ''Prevention''. Depresija patiesībā var mainīt noteiktas smadzeņu daļas, paskaidro neiropsiholoģe Lorēna Draga. ''Pētījumi liecina, ka to var saistīt ar izmaiņām smadzeņu reģionu lielumā un darbībā, kas ir svarīgi tādām prasmēm kā atmiņa, domāšanas ātrums, uzmanības noturēšanas un problēmu risināšanas spējas.''

Pārmērīga alkohola lietošana

Tu jau noteikti zini, ka alkohols sajauc prātu jau brīdī, kad tu to lieto. Taču tas arī var pārmērīgus grādīgo dzērienu lietotājus padarīt aizmāršīgus tad, kad alkohola viņu sistēmā vairs nav. ''Interesanti, ka pētījumi rāda – atturība var izraisīt īslaicīgu atmiņas un domāšanas pasliktināšanos, pārdzīvojot detoksikācijas periodu,'' norāda Draga. Daži cilvēki – galvenokārt alkoholiķi visa mūža garumā – ļoti iespējams, nekad tā arī neatgūs sava prāta asumu. Bet lielākā daļa var gaidīt, ka viņu prāta spējas pēc atturības perioda vairs nebūs aizmiglotas. Tiesa, tam būs nepieciešams laiks – arī, iespējams, vairāki mēneši.

Foto: Shutterstock

Augsts stresa līmenis

Stress novērš smadzeņu uzmanību brīžos, kad tām vajadzētu iegaumēt informāciju. Tāpēc tikko noklausīts telefona numurs, ko šķietami iegaumēji, var pēkšņi izkrist no prāta, pirms paspēj to kaut kur pierakstīt. Īstermiņā, ''kādam, kuru māc stress, trauksme un citas līdzīgas sajūtas, var būt grūtības izsekot līdzi sarunām, jo viņš vai viņa savā prātā ''sagremo'' kādu citu tematu,'' stāsta Draga. Savukārt hronisks un smags stress ir vēl sliktāks. ''Tam var būt būtiska ietekme uz smadzenēm, ko, iespējams, ietekmē to ilgstoša pakļaušana stresa hormoniem,'' papildina neiropsiholoģe.

Pat ikdienišķas grūtības, piemēram, ikmēneša rēķinu nomaksāšana vai pārblīvēts darbu un pienākumu grafiks, var apgrūtināt atmiņas spējas. ''Žonglējot ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus, darbu darīšana līdz vēlām nakts stundām, fizisko aktivitāšu trūkums un nepilnvērtīgs uzturs – visi šie faktori var veicināt aizmāršību,'' teic Draga.

Hroniska vai nediagnosticēta veselības problēma

Jebkura kaite, kas ietekmē asins piegādi smadzenēm, piemēram, cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīna līmenis, var izraisīt prāta traucējumus. ''Dažādi veselības apstākļi, tostarp hipotireoze, vitamīnu deficīts un hormonu nelīdzsvarotība, var izraisīt atmiņas problēmas,'' paskaidro Draga. ''Īpaši gados vecākiem pieaugušajiem urīnceļu infekcijas var izraisīt pēkšņu un īslaicīgu apjukumu.'' Speciāliste iesaka sazināties ar savu primārās aprūpes ārstu, lai izslēgtu šos iespējamos cēloņus un pārliecinātos, ka tev nav par ko uztraukties. Iespējams, tev būs vien nepieciešams uzturā lietot vairāk vitamīnu, lai palīdzētu smadzenēm atsākt darboties normālā ritmā.

Nogurums

Tas, ka tu ik nakti guli astoņas vai varbūt vairāk stundas, nenozīmē, ka šī atjaunojošā atpūta ir kvalitatīva. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri mazāk laika pavada dziļajā miegā, ir vairāk atmiņas problēmu. Kāda ir labā ziņa? Dažreiz viss, kas tev nepieciešams, ir īsa snauda (var pietikt arī ar sešām minūtēm), lai uzmundrinātu savas smadzenes. Tomēr, ja arī diendusa nelīdz un tu joprojām jūties pārmērīgi nogurusi, dodies pie ārsta uz pārbaudēm. ''Piemēram, miega apnoja var atņemt smadzenēm skābekli un izraisīt izmaiņas asins piegādē smadzenēm, kas laika gaitā var negatīvi ietekmēt atmiņu un domāšanas spējas,'' atklāj Draga.

Novecošana


Kļūstot vecākam, smadzenēs var parādīties nodiluma pazīmes – līdzīgi kā tava āda kļūst krunkaināka, bet locītavas stīvākas. Alcheimera slimības risks pieaug cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, bet viegla aizmāršība ir salīdzinoši biežāka. Līdz ar to pie grūtībām kaut ko atcerēties vai jaunu prasmju apgūšanā nesāc panikot, ka tev varētu būt šī slimība. ''Kā visizplatītākās sūdzības vecāka gada gājuma pacientu vidū esmu novērojusi grūtības atcerēties cilvēku vārdus un iemeslu, kāpēc viņi no vienas istabas gāja uz otru,'' atklāj neiropsiholoģe. ''Taču šādi atmiņas zudumi var būt normāli.''

Kā zināt, ka tava aizmāršība ir pārkāpusi normas robežu?

Ja šie atmiņas zudumi sāk ietekmēt tavu ikdienas dzīvi, par ļaunu nenāks veikt veselības pārbaudes. ''Atsevišķs gadījums, kur tu, piemēram, ar sabiedrisko transportu aizbrauc pieturu par tālu vai nogriezies nepareizi ceļā uz darbu, nav nekas neparasts,'' uzsver speciāliste. ''Bet, ja, braucot ar auto vai kaut kur dodoties kājām, tu bieži apmaldies, it īpaši labi pazīstamās vietās, nevilcinies konsultēties ar savu ārstu!''

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!