Neapšaubāmi vieni no nopietnākajiem smadzeņu darbības kaitniekiem ir Alcheimera slimība un demence, tomēr aicinām uzreiz necelt paniku, ja tavas prāta spējas pēdējā laikā bijušas apgrūtinātākas nekā agrāk. Tā vietā piedāvājam turpinājumā iepazīties ar citiem iemesliem, kas varētu būt vainojami pie tavas aizmāršības.
Depresija
Cīnoties ar psihoemocionālām problēmām, ir grūti koncentrēties uz to, kas ir tavā priekšā, kas, savukārt, padara praktiski neiespējamu kaut kā atcerēšanos kaut kad vēlāk, skaidrots portālā ''Prevention''. Depresija patiesībā var mainīt noteiktas smadzeņu daļas, paskaidro neiropsiholoģe Lorēna Draga. ''Pētījumi liecina, ka to var saistīt ar izmaiņām smadzeņu reģionu lielumā un darbībā, kas ir svarīgi tādām prasmēm kā atmiņa, domāšanas ātrums, uzmanības noturēšanas un problēmu risināšanas spējas.''
Pārmērīga alkohola lietošana
Tu jau noteikti zini, ka alkohols sajauc prātu jau brīdī, kad tu to lieto. Taču tas arī var pārmērīgus grādīgo dzērienu lietotājus padarīt aizmāršīgus tad, kad alkohola viņu sistēmā vairs nav. ''Interesanti, ka pētījumi rāda – atturība var izraisīt īslaicīgu atmiņas un domāšanas pasliktināšanos, pārdzīvojot detoksikācijas periodu,'' norāda Draga. Daži cilvēki – galvenokārt alkoholiķi visa mūža garumā – ļoti iespējams, nekad tā arī neatgūs sava prāta asumu. Bet lielākā daļa var gaidīt, ka viņu prāta spējas pēc atturības perioda vairs nebūs aizmiglotas. Tiesa, tam būs nepieciešams laiks – arī, iespējams, vairāki mēneši.
Augsts stresa līmenis
Stress novērš smadzeņu uzmanību brīžos, kad tām vajadzētu iegaumēt informāciju. Tāpēc tikko noklausīts telefona numurs, ko šķietami iegaumēji, var pēkšņi izkrist no prāta, pirms paspēj to kaut kur pierakstīt. Īstermiņā, ''kādam, kuru māc stress, trauksme un citas līdzīgas sajūtas, var būt grūtības izsekot līdzi sarunām, jo viņš vai viņa savā prātā ''sagremo'' kādu citu tematu,'' stāsta Draga. Savukārt hronisks un smags stress ir vēl sliktāks. ''Tam var būt būtiska ietekme uz smadzenēm, ko, iespējams, ietekmē to ilgstoša pakļaušana stresa hormoniem,'' papildina neiropsiholoģe.
Pat ikdienišķas grūtības, piemēram, ikmēneša rēķinu nomaksāšana vai pārblīvēts darbu un pienākumu grafiks, var apgrūtināt atmiņas spējas. ''Žonglējot ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus, darbu darīšana līdz vēlām nakts stundām, fizisko aktivitāšu trūkums un nepilnvērtīgs uzturs – visi šie faktori var veicināt aizmāršību,'' teic Draga.
Hroniska vai nediagnosticēta veselības problēma
Jebkura kaite, kas ietekmē asins piegādi smadzenēm, piemēram, cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīna līmenis, var izraisīt prāta traucējumus. ''Dažādi veselības apstākļi, tostarp hipotireoze, vitamīnu deficīts un hormonu nelīdzsvarotība, var izraisīt atmiņas problēmas,'' paskaidro Draga. ''Īpaši gados vecākiem pieaugušajiem urīnceļu infekcijas var izraisīt pēkšņu un īslaicīgu apjukumu.'' Speciāliste iesaka sazināties ar savu primārās aprūpes ārstu, lai izslēgtu šos iespējamos cēloņus un pārliecinātos, ka tev nav par ko uztraukties. Iespējams, tev būs vien nepieciešams uzturā lietot vairāk vitamīnu, lai palīdzētu smadzenēm atsākt darboties normālā ritmā.
Nogurums
Tas, ka tu ik nakti guli astoņas vai varbūt vairāk stundas, nenozīmē, ka šī atjaunojošā atpūta ir kvalitatīva. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri mazāk laika pavada dziļajā miegā, ir vairāk atmiņas problēmu. Kāda ir labā ziņa? Dažreiz viss, kas tev nepieciešams, ir īsa snauda (var pietikt arī ar sešām minūtēm), lai uzmundrinātu savas smadzenes. Tomēr, ja arī diendusa nelīdz un tu joprojām jūties pārmērīgi nogurusi, dodies pie ārsta uz pārbaudēm. ''Piemēram, miega apnoja var atņemt smadzenēm skābekli un izraisīt izmaiņas asins piegādē smadzenēm, kas laika gaitā var negatīvi ietekmēt atmiņu un domāšanas spējas,'' atklāj Draga.
Novecošana
Kā zināt, ka tava aizmāršība ir pārkāpusi normas robežu?
Ja šie atmiņas zudumi sāk ietekmēt tavu ikdienas dzīvi, par ļaunu nenāks veikt veselības pārbaudes. ''Atsevišķs gadījums, kur tu, piemēram, ar sabiedrisko transportu aizbrauc pieturu par tālu vai nogriezies nepareizi ceļā uz darbu, nav nekas neparasts,'' uzsver speciāliste. ''Bet, ja, braucot ar auto vai kaut kur dodoties kājām, tu bieži apmaldies, it īpaši labi pazīstamās vietās, nevilcinies konsultēties ar savu ārstu!''