sieviete, apātija, nogurums
Foto: Shutterstock
Pateicoties neatlaidīgam zinātnieku darbam, mūsdienās varam jau laikus paredzēt kādu slimību sākšanos. Tomēr – pat ar daudzajiem pētījumiem – joprojām ir gana daudz slimību, par kurām zināms gaužām maz, un viens no šādiem piemēriem ir demence, ar ko apzīmē vairāku simptomu kopumu, ko izraisa smadzeņu slimības. Par laimi – zinātniekiem ir izdevies spert soli tuvāk demences izzināšanai, un, izrādās, ka viens no tās priekšvēstnešiem var būt apātija.

It visiem nākas piedzīvot dienas, kurās grūtības, šķiet, sagādā pat izkāpšana no gultas. Tomēr ikdienas slinkumu nevajadzētu sajaukt ar apātiju – vispārēju intereses, emociju vai motivācijas trūkumu –, kas, spriežot pēc jauniem pētījumiem, varētu būt agrīna demences pazīme riska ģimenēs.

Zinātnieki divus gadus sekoja līdzi aptuveni 600 cilvēku dzīvei, un noskaidroja, ka apātija ar laiku kļuva vēl spēcīgāka, kas savukārt palielināja risku samazināties smadzeņu funkcijām, raksta "Science Alert". Šiem cilvēkiem demence bija iedzimta ģimenē, tomēr viņi paši (uz to brīdi) bija veseli. Demencei ir daudz formu – to saista ar dažādiem ar smadzeņu darbības traucējumiem saistītiem simptomiem. Lai gan visas tās formas ir kaitnieciskas, un visizplatītākā no tām ir Alcheimera slimība, konkrētajā pētījumā koncentrējas tikai uz vienu – frontotemporālo demenci (FTD), kuru visbiežāk atklāj vecumā no 45 līdz 65 gadiem.

Psihoemocionālā veselībaDemenceGarīgā veselība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit