Visu dienu gultā? Kā sēdēšana mājās ietekmē veselību  (3)

Došanās ikdienišķajās pastaigās ir bijis retais glābiņš šajā pandēmijas laikā. Būšana dabā ir teju vienīgā atļautā labsajūtu veicinošā aktivitāte, ko liela daļa arī cenšas izmantot. Daudziem šī dienas sastāvdaļa ir gluži kā enkurs, kurš notur pie saprāta visādi citādi vienmuļajā laikā. Neskatoties uz to, ka zinām priekšrocības, ko pat neilga pastaiga sniedz, nereti nākas iesaistīties cīņā pašai ar sevi, cenšoties saņemties doties ārā, raksta "Stylist". Galu galā – laiks aiz loga ir auksts, nokrišņi nav nekāds retums un skaidrs, ka ērtāk ir atgulties dīvānā un atpūsties, vērojot jaunākos notikumus iemīļotākajā seriālā.

Vai tā ir problēma? "Pirmkārt, tas patiešām ir normāli – nevēlēties iet ārā. Šajā periodā mums ir tendence pāriet ziemas režīmā, līdz ar to – saprātīga ir vēlme palikt iekštelpās, it īpaši, ja "Netflix" piedāvā gana aizraujošu saturu," skaidro klīniskā psiholoģe Džo Daniela, nemaz nerunājot par faktu, ka dienu no dienas jāpavada, baidoties no apkārt klejojošā vīrusa. Psiholoģe arī piebilst, ka ir labi padoties vēlmei saritināties zem segas, nevis doties aukstumā, tomēr būtiski ir ievērot samērību. "Garīgās veselības grūtības rodas tad, ja mūsu pamatvajadzības nav apmierinātas vienā vai otrā veidā. Kad iekštelpās esam pārāk ilgi, nevaram nodrošināt sev nepieciešamo."

Galvenā no vajadzībām ir fiziskā izkustēšanās. Lai gan nav oficiālu vadlīniju par to, cik daudz soļu nepieciešams veikt dienas laikā, ir skaidrs, ka fiziskajai un garīgajai veselībai ir jāvelta vismaz 150 minūtes nedēļā. "Vingrošanai ir izšķiroša nozīme gan garīgajā, gan fiziskajā labsajūtā, jo tā palīdz atbrīvoties no uzkrātās spriedzes un trauksmes, kā arī atbrīvo endorfīnus un stiprina pret potenciālām infekcijām," atklāj Daniela. Nav šaubu, ka šobrīd tas ir vēl svarīgāk nekā parasti. Taču, kā izrādās, šīs vajadzības ir iespējams apmierināt arī no mājām (kaut gan – ja neesi motivēta doties pastaigā, visticamāk, nevarēsi piespiest sevi treniņam iekštelpās). Līdz ar to – šķiet, ka joprojām ir gana maz iemeslu, kāpēc atstāt ērto dīvānu.

Kaut arī pētījumos ir atklāts, ka būšana dabā ir īpaši vērtīga mūsu garīgajai veselībai, pēc psiholoģes Danielas domām, tās priekšrocības ir mazāk saistītas ar gaisu un apkārt esošajiem kokiem, bet vairāk ar rutīnu un mijiedarbību, kas notiek ārpus mūsu guļamistabas. "Šobrīd nav ieteicams klātienē komunicēt ar citiem, tomēr kontakts, kas ir aci pret aci, ir patiešām svarīgs labklājībai," viņa teic. Tas nozīmē, ka saruna ar kasieri lielveikalā, uzsmaidīšana svešiniekam vai pastaiga ar mājsaimniecības locekli var patiešām radīt brīnumus. "Mēs visi esam sabiedriski dzīvnieki, tāpēc komunikācija ir ļoti svarīga. Galvenais ir tas, ka saruna ar cilvēkiem sniedz tev perspektīvu par pasauli. Jo ilgāku laiku pavadi iekštelpās, jo ilgāk nākas koncentrēties uz savām domām un rūpēm, un ir grūti no tā novērst uzmanību. Domāju, ka tas ir savā ziņā kā slazds, kurā cilvēki mēdz iekrist – bez perspektīvas jūtamies slikti, un, jo sliktāk jūtamies, jo mazāk ticams, ka nodosimies darbībām, kas liek justies labāk. Visticamāk, tad vēl vairāk laika veltīsim savām rūpēm un problēmām."

Tāpat kā ar visu, protams, pastāv izņēmumi. Ir cilvēki, kuriem būšana iekštelpās rada labsajūtu – īsteniem introvertiem, skaidro Daniela. Tāpat ir cilvēki, kuriem došanās ārā šobrīd liek izjust satraukumu, kas galvenokārt saistīts ar koronavīrusa izplatību. "Ja mēs piespiedīsim šos cilvēkus doties ārā, viņu garīgā veselība pasliktināsies vēl vairāk. Domāju, ka šobrīd ir būtiski atrast līdzsvaru starp jēgpilno un drošo," viņa piebilst. "Pastaiga vienatnē var nebūt tik stimulējoša, tomēr tā ir šķietami drošāka, līdz ar to – pat piemērotāka."

Bet kā ir ar tiem, kuriem nav iespējas doties ārā? Pieaugot koronavīrusa gadījumu skaitam, arvien vairāk cilvēku ir nonākuši karantīnā, kas nozīmē, ka ar likumu ir aizliegts pamest mājas. "Šiem cilvēkiem noteikti ir daudz grūtāk, bet es viņus mudinātu izmantot video zvanus, lai nodrošinātu savas socializēšanās vajadzības. Šādā veidā palielinās iespēja mijiedarboties." Otrs aspekts, par ko ir vērts padomāt – veidot dziļas un patiesas attiecības, nevis daudzas un bez šķietama satura. "Šajā laikā ir ļoti svarīgi domāt par to, ko sagaidi no attiecībām, un tad arī par to atklāti runāt."

Vēl viens būtisks solis garīgās veselības aizsardzībā, kad nevari vai nevēlies atstāt mājas, ir atrast citu enkuru, pie kā pieķerties. Ja pastaigas bija dienas vienīgais prieka avots, taču šobrīd tās nav pieejamas, ir svarīgi nošķirt dienu un vakaru, ieviešot dažādas rutīnas. "Svarīgi ir darīt kaut ko jēgpilnu, kas liek justies labi. Iespējams, mēs nevaram veikt sev vēlamās darbības, tomēr ir patiešām svarīgi pievērsties tam, kas šķiet būtiski un kas pamodina radošumu," uzsver psiholoģe. Viņa atgādina, ka ir svarīgi būt aktīvai arī tad, ja došanās ārpus mājas nav reāla, un piebilst – ja garīgajā veselībā piezogas grūtības, tās ir būtiski atpazīt un lūgt palīdzību. Kādas ir pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība? Iespējams, pavadi daudz laika satraucoties, izjūti motivācijas trūkumu un mazu interesi par to, ko darīji iepriekš. Ļoti iespējams. tev arī ir zudusi vēlme komunicēt ar citiem.

"Es domāju, ka ir svarīgi atcerēties, ka šobrīd izjust bailes ir veselīgi. Bailes aizsargā, un mums tās ir vajadzīgas, lai mobilizētos pareizu lēmumu pieņemšanai. Taču bailēm nevajadzētu būt traucēklim," uzsver Daniela.