Mājas aptieciņa katram nedaudz atšķiras – vienam tajā stāv tikai plāksteri, kamēr cits nodrošinājies gan ar dažādiem medikamentiem, gan arī mērierīcēm. Covid-19 pandēmijas laikā arvien lielāku popularitāti gūst pulsa oksimetri jeb ierīces, kas mēra skābekļa piesātinājumu perifērajās asinīs. Vai katram mājās tāds būtu vajadzīgs?
Pulsa oksimetrs ir ierīce, kuru, novietojot uz pirksta, tiek noteikts skābekļa piesātinājums perifērajās asinīs. Tāpat šī ierīce nosaka arī pulsa frekvenci, kas ciparu veidā parādās uz displeja. "Skābekļa piesātinājuma norma perifērajās asinīs veselam cilvēkam ir no 94 līdz 100 procentiem, taču individuālos gadījumos tā var atšķirties, un tad par "individuāli normālu" var tikt uzskatīts arī mazāks skābekļa piesātinājums," skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" pneimonoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja dr.med. Madara Tirzīte. "Šāda situācija pārsvarā novērojama cilvēkiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas ar plaušu iesaisti."
Ja piesātinājums perifērajās asinīs nedaudz samazinās, visticamāk, cilvēks pats to nejutīs, norāda pneimonoloģe. "Jūtamas izpausmes radīsies, ja skābekļa piesātinājums kritīsies būtiski – tad var parādīties elpas trūkums, grūtības elpot, smaguma sajūta krūtīs."
Nav vajadzības pulsa oksimetra mērījumus veikt nepārtraukti – arī tad, ja konstatēta saslimšana ar Covid-19 un pacients ārstējas mājas apstākļos, teic daktere Tirzīte. "Ja mājas ir pulsa oksimetrs, šo mērījumu optimāli vajadzētu veikt 1–2 reizes dienā. Ja pacients dinamikas ziņā jūtas sliktāk nekā iepriekšējā dienā, mērījumu var veikt konkrētajā brīdī, taču katru stundu vai ik pa 15 minūtēm mērīt skābekļa piesātinājumu nav nepieciešams." Pneimonoloģe skaidro, ka gadījumos, ja Covid-19 pacientam skābekļa piesātinājuma procents nokrities zem 94, vispirms mērījumu nepieciešams veikt atkārtoti pēc 10, 15 un 30 minūtēm un uz dažādiem pirkstiem. "Skābekļa piesātinājums perifērajās asinīs ir mainīgs, gluži tāpat kā pulsa frekvence, kas visu laiku nav vienāda. Tāpēc var gadīties, ka viens mērījums rāda skābekļa piesātinājumu 93 procentu apmērā, bet jau pēc dažām minūtēm tas būs normā – 94, 95 procenti vai vairāk." Ja vairākkārt pulsa oksimetrs skābekļa piesātinājumu uzrāda pazeminātu, tad gan nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta vai, ja ģimenes ārsts nav pieejams, – pie ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa speciālistiem vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, uzsver daktere Tirzīte.
Taujāta, vai veseliem cilvēkiem nepieciešams savās ikdienas gaitās sekot līdzi skābekļa piesātinājumam, pneimonoloģe norāda, ka daudzi sportisti un sporta amatieri šo mērījumu veic jau gadiem – ar dažādām ierīcēm vai aplikācijām, kuras uzrāda, piemēram, noieto soļu apmēru un pulsa frekvences mainību. "Ja gribas, var jau skābekļa piesātinājumu mērīt visu laiku. Veselam cilvēkam skābekļa piesātinājumam nevajadzētu nokristies, tāpēc sagaidīt, ka tas būs zem normas, ir maza iespēja." Šis nav cilvēkam vitāli un absolūti nepieciešams mērījums, taču tas kļūst aktuāls plaušu vai citu saslimšanu gadījumos, kuru gaitā tiek skartas plaušas, skaidro daktere Tirzīte. "Taču, protams, nekas slikts nenotiks, ja pa laikam skābekļa piesātinājums tiks pamērīts."
Skābekļa piesātinājuma mērījums var nebūt precīzs, ja pirksts tiek ielikts pārāk dziļi vai tieši pretēji – pārāk sekli. Visprecīzāk būtu pirkstu novietot tā, lai pirksta nags būtu oksimetra vidū un sarkanais lāzera stars atrastos pret vidu, norāda pneimonoloģe. "Mainoties asinsspiedienam vai pulsam, mainās arī asins plūsma, tai skaitā asins plūsma sīkajos asinsvados, kapilāros pirkstu galos, kā rezultātā mainīsies skābekļa piesātinājums perifērajās asinīs. Ja cilvēkam regulāri ir auksti pirksti, tad pulsa oksimetra mērītais skābekļa piesātinājuma rādījums var būt pazemināts tikai šī iemesla dēļ, bet tas nenozīmē, ka asinīs skābekļa patiešām pietrūkst un jāvēršas pēc palīdzības." Šī iemesla dēļ mērījumu arī nevajadzētu veikt tūlīt pēc atgriešanās mājās no ārtelpām, kad pirksti var būt nosaluši.
Daktere Tirzīte stāsta, ka mērījums var izrādīties aplams arī gadījumos, ja nagus rotā laka vai kāds īpašs mākslīgā manikīra pārklājums. "Ietekme ir neliela, taču gadījumos, kad mērījums svārstās starp 93 un 94 procentiem, nagu lakas radītais 1 procents var strādāt kā faktors."
Aptiekās, "Amazon", "Ebay" vai jebkurā citā interneta vietnē nopērkamie pulsa oksimetri, kas paredzēti lietošanai mājas apstākļos, lielākoties būs vienādi, skaidro pneimonoloģe. Kāds mērījumu nolasīs ātrāk, cits – lēnāk. "Pērkot vērts noskaidrot, kāda ir mērījuma precizitāte, piemēram, +/- 1, 2 vai 3 procenti. Arī šīm ierīcēm mērījuma precizitāte var būt atšķirīga un ir zināms pieļaujamās kļūdas vai novirzes procents, gluži tāpat kā policijas radariem, kas nosaka braukšanas ātrumu. Visprecīzākie ir pulsa oksimetri, kurus izmanto slimnīcās, taču šīs ierīces arī maksā salīdzinoši dārgāk. Tie jau tad vairs nebūs mazas ierīces, kas vienkārši uzliekamas uz pirksta, bet gan palielas kastes, kam sensors piestiprināts ar vadu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
