Spiež krūtīs pēc sniega šķūrēšanas? Signāls – ziemas darbi un izklaides jāiepauzē

Runājot par ziemas darbiem, nav pamata izcelt tieši sniega šķūrēšanu kā sevišķi bīstamu citu fizisku aktivitāšu vidū, teic "Veselības centrs 4" kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste, interniste Vita Šaripo. Stāsts ir par konkrētajam cilvēkam neierastu, augstas intensitātes fizisku slodzi. "Veicot jebkādu fizisku slodzi, fizioloģiski paaugstinās pulss, asinsspiediens un elpošanas biežums, jo slodzes laikā muskuļi strādā intensīvi, vielmaiņa paātrinās un ir jānodrošina šīm prasībām atbilstoša asins piegāde," skaidro ārste. Ja cilvēks ir radis pie regulāras slodzes un veiktā aktivitāte organismam nav pārsteigums, tad izkustēšanās laikā pulss un asinsspiediens, protams, pieaugs, bet samērā lēzeni.

Iedomāsimies divus cilvēkus, kas raitā tempā kāpj 6. stāvā. Vienam tur atrodas dzīvoklis, viņš šo ceļu pa kāpnēm mēro vairākas reizes dienā, bet otrs ir ciemiņš, kurš ikdienā dzīvo pirmajā stāvā un pārvietojas ar auto, piemēru min Šapiro. "Pirmais uzkāps bez problēmām, otrs būs aizelsies un jutīs, ka strauji sitas sirds. Šī aizdusa automātiski nenozīmē, ka konkrētajam cilvēkam ir sirds mazspēja, tā norāda, ka ir zemāka slodzes tolerance un tās pamatā var būt gan strukturāla sirds slimība, gan, vienkārši sakot, netrenēta sirds," stāsta kardioloģe. Viņa uzsver, ka pie ārsta noteikti jāvēršas situācijā, kad aizdusa un sirdsklauves parādās pie tādas pašas intensitātes slodzes, kas līdz šim veikta regulāri un bez jebkādiem simptomiem.

Ja izjūti kādu no šiem simptomiem slodzes laikā, darbošanās uzreiz ir jāpārtrauc.

Protams, katrs no mums dzīves laikā ir saskāries ar kādām sāpēm vai diskomfortu krūtīs, bet tam ne vienmēr ir tieša saistība ar sirdi. "Ļoti būtiski ir zināt, kuri simptomi un kāda veida sāpes ir, tā saucamie, "sarkanā karoga simptomi", ko nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt, un kuri savukārt ir nepatīkami, tomēr ne bīstami," skaidro kardioloģe. Ja tās ir stenokardijas sāpes, kas rodas situācijā, kad sirds muskulis saņem mazāk skābekļa nekā tam nepieciešams, tad diskomforts ir jūtams aiz krūšu kaula jeb pašā krūšu kurvja viducī. "Pacienti ar šādām problēmām vietu, kur viņiem sāp, praktiski nekad nerāda ar pirkstu, bet gan dūri vai plaukstu – tātad, tas nav vienā punktā, bet plašākā teritorijā. Šīs sāpes var atstaroties arī uz pleciem un žokli," stāsta Šapiro. Visbiežāk sajūta ir spiedoša, dedzinoša vai žņaudzoša, turklāt nereti pacienti diskomfortu neraksturo tieši kā sāpes, bet gan smaguma vai spiediena sajūtu. "Atšķirībā no tautā izplatītā teiciena "dur sirdī" – realitātē sirdī nedur. Sirdī spiež," piebilst kardioloģe.

Ja fiziskas slodzes laikā parādās sāpes, kas atbilst iepriekš aprakstītajam, slodze jāpatrauc. Ja sāpes dažu minūšu laikā pilnībā pāriet un neatkārtojas, tad turpmāk nav pieļaujama tādas intensitātes slodze, kas tās provocēja, un jāvēršas pie ārsta ambulatorā pieņemšanā. Savukārt, ja šāda rakstura sāpes, ko provocējusi fiziska slodze, turpinās arī virs desmit minūtēm pēc slodzes pārtraukšanas, tas ir pamats Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumam. Ārste uzsver – fiziska slodze pati par sevi neizraisa tādu vai citādu sirds saslimšanu. Drīzāk – ja konkrētā problēma jau ir attīstījusies un līdz šim par sevi vēl nav likusi manīt, tad slodze var izprovocēt pirmos simptomus.

Kā sagatavoties ziemas darbiem, ja veselība tos neliedz? Būtiski ir kārtīgi iesildīties, veicot dinamiskas un aktīvas kustības. Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, lai izstieptu, bet arī sasildītu muskuļus, vienlaikus arī izaicinot un paaugstinot sirdsdarbības ātrumu, "The Ladders" skaidro sporta treneris Mets Kaits. Iesildīšanās procesam vajadzētu veltīt vismaz 15 vai 20 minūtes. Izvēlies arī atbilstošu apģērbu. Tās ķermeņa daļas, kuras darbu laikā tiek noslogotas mazāk, centies noklāt ar siltu, bet arī "elpojošu" apģērbu (labs variants ir merino vilna).

Skaidrs, ka palielināta slodze nav vienīgais drauds veselībai ziemas laikā. Pat īpaši koordinētajiem un veiklajiem gadās paslīdēt uz slidenām ietvēm vai patrāpīties zem krītošas sniega kaudzes. Kā atklāj Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Uzņemšanas nodaļas vadītājs, traumatologs un ortopēds Guntis Naglis, ārsti ir novērojuši, ka kopš rudens sākuma dažādu traumu skaits ir pieaudzis līdz pat 80%, bet kopš decembra – par 50%. "Tas ir saistīts ar ziemas iestāšanos, slideno laiku, kā arī dažādiem ziemas sporta veidiem. Aktuālākās traumas ir apakšdelma lūzumi, jo cilvēki, krītot uz slidenām ietvēm, parasti piezemējas ar rokām pa priekšu. Gados vecākiem cilvēkiem bieži ir gūžas locītavas lūzumi," viņš stāsta.

Traumatiski mēdz būt arī ziemas sporta un izklaides veidi. Ārsts stāsta, ka, baudot slidošanas priekus, visbiežāk gūst elkoņa kaula lūzumus, savukārt slēpojot – apakšstilba lūzumus. "Šobrīd Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas noslodze ir būtiski pieaugusi, jo arī no reģioniem ved pacientus ar dažādām tieši uz TOS. Tas saistīts ar reģionu slimnīcu pieaugošo noslodzi darbā ar Covid-19 pacientiem," skaidro Naglis. TOS ārsti aicina pārdomātāk un prātīgāk pārvietoties pa slidenām ielām un ceļiem, un īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem izvērtēt nepieciešamību doties ārpus mājas. Tāpat mediķi aicina izvēlēties ziemai piemērotos apavus – izvairīties no augstiem papēžiem un izmantot apaviem paredzētās speciālās uzlikas ar radzēm.

Ja tomēr gadās gūt kādu traumu, jāņem vērā, ka šobrīd operāciju veikšana slimnīcā aizņem vairāk laika, jo katram pacientam ir jāsagaida Covid-19 testa atbilde.