Migrēna vai tomēr alerģija? Atšķirīgais dažādo galvassāpju veidos  (2)

Šķiet, ka ikviens ir piedzīvojis pulsējošas, neērtas un patiesi nepatīkamas galvassāpes, tomēr, kā izrādās, mokošajām sāpēm mēdz būt dažādi veidi. Raksta turpinājumā, iedvesmojoties no "Health Line", skaidrojam, kā tie atšķiras un kā atrast labāko risinājumu konkrētajā gadījumā.

Daļu galvassāpju neizraisa kaut kas konkrēts, piemēram, kāda slimība vai alerģija, tāpēc nereti ir grūti noteikt to cēloni. Turklāt, diskomforts var būt gan epizodisks, gan hronisks. Epizodiskas galvassāpes var rasties ik pa laikam un ilgt no pusstundas līdz pat vairākām stundām, savukārt hroniskas galvassāpes ir konsekventākas un var ilgt pat vairākas diennaktis. Tādā gadījumā nepieciešams skaidrs sāpju novēršanas plāns.

Ja piedzīvo saspringuma galvassāpes, tad, visticamāk, izjūti blāvas sāpes pa visu galvu. Tās nav pulsējošas, turklāt var rasties papildu jutīgums arī kakla, pieres, galvas ādas un plecu rajonā. Visbiežāk spriedzes galvassāpes izraisa stress, un tās ir piedzīvojusi lielākā daļa cilvēku. Lai atvieglotu diskomfortu, var palīdzēt arī bezrecepšu sāpju mazināšanas līdzekļi. Atšķirībā no migrēnas saspringuma sāpes nepastiprinās pie fiziskas slodzes, nav novērojama arī vemšana vai nelaba dūša, līdz ar to retāka ir nepieciešamība pārtraukt uzsākto aktivitāti.

Ja sāpes nepāriet, vērsies pie ārsta, kurš, iespējams, ieteiks spēcīgākus medikamentus vai citu risinājumu problēmai. Liela nozīme ir arī nemedikamentozai terapijai – regulārām fiziskajām aktivitātēm un rūpēm par garīgo veselību.

Šādu diskomfortu visbiežāk raksturo stipras un dedzinošas sāpes. Tās parasti aptver vienu sejas daļu. Dažkārt arī ir novērojams pietūkums, apsārtums, pietvīkums un svīšana tajā galvas pusē, kuru ietekmē nepatīkamās sāpes. Nereti nākas piedzīvot arī deguna aizlikumu, kā arī acu asarošanu. Parasti šīs galvassāpes ir novērojamas kā neliela ķēdīte, kurā katra atsevišķā epizode ilgst no 15 minūtēm līdz trīs stundām. Lielākā daļa cilvēku kūlīšu laikā piedzīvo vienu līdz četras galvassāpes dienā, parasti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Kad vienas galvassāpes izzūd, parādās citas.

Mokošais diskomforts biežāk novērojams pavasarī un rudenī, un no tām pārsvarā cieš vīrieši. Ārstiem joprojām nav skaidrības par to, kas izraisa nepatīkamās sāpes, tāpēc arī ārstniecības metodes var būt dažādas.

Migrēna var ilgt vairākas dienas un to raksturo intensīvas, pulsējošas sāpes. Galvassāpes migrēnas gadījumā var nopietni ierobežot ikdienu. Tiem, kas ar to saskārušies, zina, ka kopā ar diskomfortu nākas piedzīvot arī jutību pret gaismu, skaņu, nopietnākos gadījumos var būt arī slikta dūša un vemšana.

Runājot par migrēnu, ārkārtīgi būtiski ir pamanīt tās simptomus laicīgi. Viens no izplatītākajiem priekšvēstnešiem – redzes traucējumi, ko mēdz dēvēt arī par "auru". Tas nozīmē, ka vari pamanīt, piemēram, mirgojošu, mirdzošu gaismu, zigzaga līnijas, "zvaigznītes" un tamlīdzīgi. Dažos gadījumos var novērot arī sejas tirpšanu vienā sejas pusē vai rokā, dažkārt ir grūtības pat runāt. Kas ir svarīgi – līdzīgi simptomi var būt arī insultam, tāpēc, ja novēro kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklē medicīnisku palīdzību.

Atsevišķi vides faktori, piemēram, miega traucējumi, dehidratācija, izlaistas ēdienreizes, konkrēti pārtikas produkti, hormonu svārstības un ķīmisko vielu iedarbība arī var izraisīt migrēnu.

Dažkārt galvassāpes rodas alerģiskas reakcijas rezultātā. Sāpes šādos gadījumos ir novērojamas ap degunu un galvas priekšpusē. Nereti migrēna tiek nepareizi diagnosticēta kā alerģijas izraisītas galvassāpes. Tieši tāpēc – cilvēkiem, kuriem ir hroniskas sezonālas alerģijas, jāpievērš uzmanība šim jautājumam, lai atrastu pareizo problēmas cēloni un līdz ar to – arī risinājumu.

Šādas galvassāpes arīdzan var būt kā simptoms kādai deguna infekcijai. Tādos gadījumos ārsts izraksta medikamentus infekcijas un sāpju mazināšanai.

Sievietes mēdz izjust galvassāpes, kas ir saistītas hormonālajām izmaiņām. Menstruācijas, kontracepcijas tabletes un grūtniecība var ietekmēt estrogēna līmeni, kas savukārt izraisa mokošo diskomfortu. Šīs galvassāpes, kas tieši saistītas menstruālo ciklu, sauc arī par menstruālo migrēnu. Ja nevēlies lietot medikamentus, sāpju remdēšanai var palīdzēt arī dažādi relaksācijas paņēmieni, piemēram, joga vai akupunktūra.

Kofeīns ietekmē asinsriti tavās smadzenēs. Ja tā ir par daudz, tas var izraisīt galvassāpes, tomēr līdzīgs efekts ir arī tad, ja atsakies no ierastās devas pēkšņi un strauji. Ja esi pieradusi katru dienu pakļaut savas smadzenes noteiktam kofeīna daudzumam, iespējams, vari izjust galvassāpes, ja nesaņem nepieciešamo devu. Tas ir tāpēc, ka kofeīns maina tavu smadzeņu ķīmiju, un atteikšanās no tā var izraisīt diskomfortu.

Jāpiebilst, ka šāda problēma nav jāpiedzīvo it visiem. Uzturot kofeīna daudzumu vienmērīgā, saprātīgā līmenī, varēsi novērst galvassāpju rašanos.

Pēc intensīvām fiziskām aktivitātēm galvassāpes var rasties visai ātri. Svarcelšana, skriešana un pat mīlēšanās ir pārsteidzoši bieži galvassāpju cēloņi. Tiek uzskatīts, ka šīs darbības paaugstina asinsrites plūdumu galvaskausā, kas savukārt var izraisīt pulsējošas galvassāpes abās galvas pusēs.

Sāpēm, kas radušās noguruma dēļ, nevajadzētu ilgt pārāk ilgi. Parasti tās izzūd dažu minūšu vai stundu laikā. Daži bezrecepšu pretsāpju līdzekļi arī var palīdzēt atvieglot simptomus.