Desmit vienkārši atmiņas vingrinājumi prāta spēju uzlabošanai

Labā ziņa ir tā, ka atmiņu un prāta spējas jebkurā vecumā ir iespējams trenēt un aizkavēt to novecošanos. Ja tu pēdējā laikā sevi pieķer sūkstāmies, ka tava atmiņa nekam neder, jo nemitīgi šo to piemirsti, turpinājumā uzskaitītie prāta spēju un atmiņas vingrinājumi ir izmēģināšanas vērti.

Portāls ''The Healthy'' atsaucas uz pētījumiem, kas rāda – mentālās kartes veidošana ir lielisks smadzeņu darbības stimulētājs. Piemēram, Londonas taksometru vadītājiem ir jāiegaumē 25 000 ielas un 20 000 orientieru, lai iegūtu taksista licenci. Lai arī, neapšaubāmi, ģeogrāfiskās prasmes ir liels ieguvums, Londonas Universitātes neirologi atklājuši, ka taksistiem ir ievērojami lielāki hipokampi jeb smadzeņu reģioni, kas glabā un organizē atmiņu.

Atmiņas vingrinājums: Izmantojot tikai savu atmiņu, uzzīmē karti – savas apkārtnes, darba vietas, dzimto māju vai citas pazīstamas vietas. Šo vingrinājumu atkārto ikreiz, kad apmeklē kādu jaunu vietu vai uz mājām dodies pa citu, vēl neiepazītu ceļu.

Lai arī internetā jau pieejamās viktorīnas, testi un datorspēles arī ir labs veids, kā sevi pārbaudīt, tomēr eksperti saka – papīrs un pildspalva ir pārbaudīta metode atmiņas uzlabošanai.

Atmiņas vingrinājums: Izveido un mēģini atcerēties iepirkumu sarakstu, dienas darāmo darbu sarakstu u. c. Kad šķietami sarakstu esi iegaumējusi, uz pāris stundām to noliec nost un pēcāk mēģini atsaukt visu pierakstīto atmiņā. Jo garāks (un sarežģītāks) būs saraksts, jo grūtāks būs smadzeņu treniņš.

Atmiņas vingrinājums: Katru rītu galvā atrisini dažas vienkāršas matemātiskas problēmas, bet neizmanto zīmuli, papīru vai kalkulatoru. Lai uzdevumu nedaudz apgrūtinātu, mēģini vienlaicīgi pastaigāties pa māju vai gatavot brokastis. Ja nezini kādu matemātisku uzdevumu atrisināt, vari iepriekšējā vakarā vairākus uzmeklēt tīmeklī.

Ēst gatavošana smadzenēm sniedz vairākus ieguvumus. Gan maltītes pagatavošana, gan ēšana aktivizē smadzeņu reģionus, kas saistīti ar smaržu, pieskārienu, redzi un garšu. Turklāt savu maņu izmantošana var uzlabot atmiņu. Kādā pētījumā pieaugušie, kuri aplūkoja fotoattēlu sēriju, vislabāk spēja atcerēties tos attēlus, kuriem bija aromāts, nekā tos, kuriem nebija.

Atmiņas vingrinājums: Košļājot ēdienu, mēģini ar garšas kārpiņām atpazīt dažādās garšas – ne tikai, kas tas ir par produktu, bet arī to, kādas garšvielas izmantotas tā pagatavošanai.

Stāstu stāstīšana ir lielisks mentālais stimuls, kas palīdz koncentrēties uz svarīgām detaļām, sasaistīt emocijas ar atmiņām un vēlāk vieglāk atcerēties svarīgus dzīves notikumus. Stāstu stāstīšanu arī izmanto Alcheimera slimības ārstēšanai.

Atmiņas vingrinājums: Pirms gulētiešanas galvā atkārto dienas laikā notikušo. Mēģini atcerēties visas detaļas no brīža, kad pamodies, līdz brīdim, kad atkal iekāpi gultā, lai dotos pie miera.

Tāpat kā jauna sporta veida apgūšana vai kursu uzsākšana, arī tādas aktivitātes, kurai nepieciešama roku un acu koordinācija, apgūšana var palīdzēt saglabāt un uzlabot smadzeņu darbību un veselību.

Pat īss smadzeņu treniņš var ievērojami izmainīt tavu atmiņu. Eksperti uzskata, ka, izaicinot savas smadzenes ar atmiņas mīklām, iespējams aizsargāt smadzeņu šūnas un stiprināt to darbību.

Atmiņas vingrinājums: Atstāj iespaidu uz draugiem un ģimenes locekļiem, iegaumējot viņu tālruņu numurus. To ieaugmēšanai vari izmantot dažādas taktikas, piemēram, numura ciparus sadalīt pārīšos un izrunāt kā skaitļus, vari arī numuru sadalīt trīs daļās, jo ir pierādīts, ka ciparu virkni ir vieglāk iegaumēt, ja tā tiek kaut kādā veidā sadalīta.

Pētījumi rāda, ka, apgūstot kaut ko jaunu un sarežģītu ilgākā laika posmā, iespējams pasargāt smadzenes no pāragras novecošanās. Un ne tikai klausīšanās un dzirdes vingrinājumi ir labi garīgie stimulanti, bet arī jaunas valodas apguve var palīdzēt samazināt kognitīvo funkciju pasliktināšanās risku.

Atmiņas vingrinājums: Piesakies tiešsaistes valodas kursiem vai tālrunī lejupielādē kādu svešvalodas apguves lietotni.

Pētījumi vēsta, ka informācijas izrunāšana skaļi var palielināt izredzes to vēlāk atcerēties. Tāpat pētījumā, kas publicēts žurnālā ''Memory'', pētījuma dalībnieku, kuri rakstisku informāciju lasīja skaļi, atmiņas spējas uzlabojās par 15 procentiem nekā tiem, kas lasīja pie sevis.

Atmiņas vingrinājums: Lai atcerētos kaut ko, ko tikko izdarīji, sadzirdēji vai izlasīji, atkārto to skaļi.

Atmiņas vingrinājums: Uz datora ekrāna vai klaviatūras, darba galda, ledusskapja vai spoguļa pielīmē līmlapiņas, kas kalpos kā atgādinājums visas dienas garumā. Ja kaut kas jāatceras konkrētā pulksteņa laikā, vari arī uzlikt modinātājzvanu. Taču vēlams uz lapiņām atstāt svarīgākos atgādinājumus, bet pārējo ar dažādu vingrinājumu palīdzību mēģināt paturēt prātā.