Asinis ir orgāns, tikai šķidrā veidā, un tās sastāv no daudziem un dažādiem elementiem, piemēram, eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. "Ir faktori, kas veicina asiņu sarecēšanu, un ir faktori, kas veicina to sašķidrināšanos," skaidro "Veselības centrs 4" filiāles "Baltijas Vēnu klīnika" vadošais speciālists, asinsvadu ķirurgs dr. Ints Ūdris. Ģenētiski ir ieprogrammēts – ja ir kādas brūces vai traumatiski procesi, tad aizsargsistēma veicina asiņu sarecēšanu, lai cilvēks nenoasiņotu. "Piemēram, ar brūcēm – ja nejauši iegriežam, tad asinis no sākuma tek, bet ar laiku tā asiņošana apstājas. Tajā brīdī, kad asiņošana sākas, ieslēdzas aizsargsistēma, kas veicina trombu veidošanos, lai asinis sarecētu, asiņošana apstātos un brūce sāktu dzīt. Tas tā ir jau tūkstošiem gadu iestrādāts, lai mēs varētu izdzīvot," viņš stāsta.
Tomēr ir situācijas, kad trombi izveidojas arī tad, kad tas nav vajadzīgs. Tas var notikt situācijās, kad esam pārkarsuši, lietojuši alkoholu un uzņēmuši maz šķidruma. Tad asinis kļūst biezas un trombi var izveidoties arī bez ārējām traumām – asinsvadā vienkārši sarec asinis. "Atkarībā no tā, vai tas notiek artērijās vai vēnās, izpausmes veidi var būt atšķirīgi. Ja trombs ir artērijās, tad sekas var būt ļoti smagas, līdz pat orgānu zaudēšanai. Ja trombs veidojas vēdera aortā, kā tas mēdz būt, tad cilvēks pat var nomirt. Ja trombs ir galvā, tad ir insults," atklāj asinsvadu ķirurgs. Ja trombs ir venozajā sistēmā, tad sekas nav tik izteiktas. Piemēram, ja tas ir kājas dziļajās vēnās, tad veidojas kājas pietūkums, sāpes, viena kāja var kļūt nedaudz resnāka un zilgana. "Šī situācija pati par sevi nebūtu tik bīstama, tomēr, ja tas trombs atraujas no kājas dziļās vēnas, nokļūst plaušās, tad veidojas plaušu artērijas trombembolija, no kā var nomirt," teic dr. Ūdris.