Cīņa ar sekām. Kāda rehabilitācija nepieciešama pēc Covid-19  (1)

Covid-19 izslimojušie pirmos padomus meklē internetā, komunicējot domubiedru grupās, meklējot informāciju ārzemju avotos. Ieskatoties šādā domubiedru grupā, atklājas, ka populārākie diskusiju temati ir pēc Covid-19 simptomu atpazīšana, kā arī spēku un veselības atgūšana. Atkārtojas ieraksti par paradoksu – lai arī standarta analīzes un izmeklējumi neuzrāda novirzi no normas, pašsajūta neuzlabojas. Izskan lūgumi ieteikt ārstus speciālistus, pie kuriem vērsties pilnvērtīgai veselības stāvokļa izvērtēšanai. Lai arī visbiežāk ieteiktie ārsti ir neirologs, kardiologs un pneimonologs, ņemot vērā Covid-19 neparedzamo ietekmi uz veselību, ar šiem speciālistiem var nepietikt. Arī patvaļīgi izraudzītas zāles, vitamīni un manipulācijas var radīt kaitējumu.

"Veselības centrs 4" klīnikas "Anti-Aging Institute" interniste Dace Trumpika norāda, ka praksē bieži novērotas šādas pēc Covid-19 sekas:

Šie simptomi neļauj atgriezties iepriekšējās fiziskās aktivitātes līmenī, tieši pretēji – pēc fiziskas vai mentālas slodzes novēro visu simptomu pasliktināšanos.

Vaicāta par Covid-19 seku izpausmēm, dr. Trumpika uzsver, ka viegla slimības gaita, nenozīmē, ka pacients ir pasargāts no tās sekām. Vairāk nekā puse no slimniekiem pēc Covid-19 pārslimošanas atzīmē dažādas sūdzības, kas neļauj atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā. Un sūdzības var saglabāties pat mēnešiem ilgi.

Laura: "Covid-19 decembrī izslimoju salīdzinoši viegli, bez izteikti sliktas pašsajūtas. Tomēr vairāk nekā mēnesi pēc slimības saglabājās izteikts nogurums, samazinājās koncentrēšanās spēja un vispārējā motivācija kaut ko darīt. Pēc slimošanas pasliktinājās arī sejas ādas stāvoklis, tā izskatījās vecāka, sagurusi, parādījās netipiskas pūtītes kā pusaudzim.."

Lasot komentāru, ārste norāda, ka Laura saskārusies ar vistipiskākajām sūdzībām pēc Covid-19 vīrusa infekcijas pārslimošanas. Nogurums un enerģijas trūkuma sajūta var būt tik izteikta, ka tas traucē pat visparastākajām ikdienas aktivitātēm kā mājas uzkopšana, veikala apmeklējums, ēdiena gatavošana. Un tas viss mijas kopā ar grūtībām koncentrēties un motivācijas trūkumu, kas pat televizora skatīšanos padara par apgrūtinošu. Covid-19 nav tikai plaušu slimība – tā skar vairākas orgānu sistēmas. Visbiežāk cieš elpošanas orgānu, sirds asinsvadu un nervu sistēmas. Bet nereti gan tiešā, gan netiešā veidā tiek skarti arī citi orgāni, piemēram, āda. Ādas problēmas var izpausties dažādi – sākot ar vienkāršu kosmētisku defektu, līdz pat nopietnām ādas saslimšanām.

Olga: "Oktobrī vidēji smagi izslimoju Covid-19. Biju slimnīcā. Kopš novembra man divas līdz trīs reizes mēnesī uznāk tieši tādi simptomi, kā tad, kad sākās Covid-19 – sāp kakls, muskuļi, niez acis, drebuļi vakaros. Temperatūras nav, vai ir 37 grādiem pēc Celsija. Pēc divām līdz trīs dienām pāriet. No sākuma katru reizi veicu Covid-19 testu, kas bija negatīvs. Pagājuši pieci mēneši, kopš saslimšanas, bet simptomi joprojām uzrodas un pāriet. Man apnicis katru reizi baidīties, vai neesmu atkārtoti inficējusies."

Pārskatot otru pacienta, stāstu ārste piebilst, ka tipiska ir arī veselības atgriešanās viļņveidīgā gaita. Tā mijas ar vispārējās pašsajūtas uzlabošanos un atkārtotu sūdzību saasināšanos. Kad liekas, ka esat jau pilnībā atguvies, tad atkārtots sūdzību vilnis atmet atpakaļ iepriekšējā zemajā punktā. Un šāda slimības gaita rada trauksmes un baiļu sajūtu.

Pēc Covid-19 atveseļošanās plāns ir individuāls. Vaicāta, ar ko sākt, Dace Trumpika uzsver, ka rehabilitācijas plānam jāsākas ar smalku pacienta sūdzību izklāstu. Ir svarīgi "iziet cauri" visām orgānu sistēmām, un nedrīkst ignorēt pat visniecīgākos simptomus. Ņemot vērā vispārējo stāvokli, sūdzības un blakus saslimšanas, rehabilitācijas plāns katram tiek sastādīts individuāli. Sākotnēji tās ir asins analīzes, kam seko nepieciešamā attēldiagnostika un, visbeidzot, dažādu speciālistu konsultācijas. Tikai pēc tam iespējams uzsākt rehabilitācijas programmas izstrādi.

Pēc Covid-19 rehabilitācijas plāna izveide ir multidisciplināras komandas darbs. Ārste norāda, ka visbiežāk atveseļošanās programmā tiek iesaistīts fizioterapeits, pulmonologs, neirologs, kardiologs, gastroenterologs, endokrinologs, psihoterapeits, u. c. Ņemot vērā sūdzības un speciālistu slēdzienus, arī izmeklējumu plāns tiek izveidots katram individuāli. Visbiežāk tiek nozīmētas asins analīzes, rentgens vai datortomogrāfija plaušām, plaušu funkcionālie testi, elektrokardiogrammma, ehokardiogramma, doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem, Holtera monitorēšana u. c. izmeklējumi.

Šo izmeklējumu posmu ieteicams īstenot secīgi un raiti – ideālā gadījumā speciālistiem jākomunicē gan savā starpā, gan ar vadošo ārstu. Rehabilitācijas process prasa gan līdzestību no pacienta puses, gan skrupulozu vadošā ārsta darbu.