Nopietns drauds veselībai. Kā organismu ietekmē D vitamīna deficīts

''D vitamīna uztura papildinātāju lietošana vai gozēšanās Saulē ir vienkārši veidi, kā vitamīnu uzņemt un uzlabot savu veselību,'' portālā ''Everyday Health'' skaidro medmāsa un medicīnas doktore Mērija Bērna. Tāpat vitamīnu vari uzņemt caur pārtiku, papildina diētas ārste Sāra Golda Anzlovara. ''Lasis ir viens no nedaudzajiem labajiem D vitamīna avotiem. Te gan jāpatur prātā, ka brīvībā audzis lasis saturēs vairāk vitamīna, nekā audzētavās dzimis un audzis. Arī olu dzeltenumos, graudaugos un apelsīnu sulā ir neliels daudzums D vitamīna.''

D vitamīna deficīta simptomi ir sāpes kaulos, muskuļu vājums, nogurums un garastāvokļa izmaiņas. Kaut arī daudzi faktori var izraisīt šādus simptomus, ja pēdējā laikā neesi būtiski izmainījusi savu dzīvesveidu, tie, ļoti iespējams, var liecināt par vitamīna trūkumu. Lai to pārbaudītu, vērsies pie sava ģimenes ārsta, kurš tev izrakstīs nosūtījumu uz analīzēm. Ja patiesi vitamīns tev trūks, ārsts arī ieteiks, kā organismam nodrošināt tam nepieciešamo D vitamīna līmeni.

''Tā kā D vitamīns nav atrodams daudzos pārtikas produktos, un Saules iedarbība var būt ierobežota atkarībā no tavas dzīvesvietas, es ikvienam iesaku regulāri (ik gadu) pārbaudīt D vitamīna līmeni asinīs,'' iesaka Anzlovara. Arī jāatceras, ka dažādām grupām, tostarp cilvēkiem ar noteiktiem veselības apstākļiem, tādiem, kas lieto medikamentus vai dzīvo tālu no ekvatora, var būt pazemināta D vitamīna līmeņa asinīs tendence.

Nepietiekams D vitamīna daudzums var palielināt daudzu slimību riskus, un dažas ir pat dzīvībai bīstamas. Turpinājumā apskatām trīs no tām.

Ja esi pazīstama ar sezonālajiem afektīvajiem traucējumiem, tu, visticamāk, nebūsi pārsteigta, uzzinot, ka D vitamīna deficīts var būt saistīts ar lielāku depresijas risku. Galu galā šī vitamīna segvārds ir Saules vitamīns, un tas nav tikai tāpēc, ka Saule palīdz saražot lielāko daudzumu D vitamīna. Šis vitamīns ir saistīts arī ar ''saulainu'' vai ''nomākušos'' garastāvokli. ''Vairāki pētījumi parāda saikni starp garastāvokli un D vitamīna līmeni, un nepietiekams vitamīna līmenis ir saistīts ar depresiju,'' paskaidro Bērna.

2017. gadā ''Journal of Diabetes Research'' publicētajā pētījumā atklāts – D vitamīna uztura papildinātāji palīdzēja uzlabot garastāvokli sievietēm ar 2. tipa cukura diabētu. Visām sievietēm nelielajā pētījumā sešus mēnešus tika iedota neliela D vitamīna deva: Bērna un viņas kolēģi secināja, ka ievērojami samazinājās sieviešu depresija un trauksme un uzlabojās garīgā veselība. Savukārt metaanalīze, kas 2014. gada aprīlī publicēta ''Nutrients'', ietvēra pētījumu, kas lēš – D vitamīna uztura papildinātāji dažos gadījumos var būt tikpat efektīvi kā antidepresanti. Tiesa, lai to pilnībā apstiprinātu, nepieciešami papildu pētījumi.

Ja tu izjūti tādus depresijas simptomus kā tukšuma vai bezcerības sajūta, aizkaitināmība, nogurums, apetītes izmaiņas un domas par pašnāvību, vēlams doties uz konsultāciju pie kāda speciālista. ''Zems D vitamīna līmenis var spēlēt lielu lomu depresijas gadījumā, tāpēc nenāks par ļaunu veikt analīzes, lai novērtētu vitamīna līmeni,'' mudina Bērna.

''Vēl viena saikne, iespējams, saistīta ar D vitamīna nozīmi iekaisumu novēršanas procesā, jo cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu ir augstāks hroniska iekaisuma risks,'' piebilst Bērna. Pārskatā, kas publicēts ''Biochemical Journal'' 2017. gada martā, konstatēts – ja D vitamīns trūkst, daudzi šūnu procesi organismā sāk sadalīties, un tas ietekmē tādu slimību kā cukura diabēta attīstību.

Tomēr cilvēkiem ar cukura diabētu tagad nevajadzētu skriet uz aptieku un pirkt kaudzēm D vitamīna uztura bagātinātājus. Apjomīgā pētījumā secināts, ka joprojām nav īstas skaidrības, vai D vitamīns var palīdzēt novērst 2. tipa cukura diabēta attīstību. Līdz ar to arī šajā gadījumā vēlams vispirms konsultēties ar savu ārstu par kādu uztura papildinātāja iegādi.