Ko par holesterīnu svarīgi zināt ikvienam, lai mazinātu sirds slimību risku  (6)

''Kad zini vairāk par holesterīna līmeni, tas palīdz labāk sarunāties ar savu ārstu, kā arī tas var palīdzēt savlaicīgi noteikt kādas sirds slimības risku un izstrādāt ārstēšanas plānu,'' portālā ''Prevention'' stāsta profilaktiskā kardioloģe Deirdre Mattina.

Ko tev vajadzētu zināt par holesterīnu, lai novērstu sirds slimības, insultu un daudz ko citu? Lasi tālāk.

Saņemot asins analīžu rezultātus, iespējams, vēlies galveno uzmanību vērst uz kopējo holesterīna līmeni, tomēr svarīgāk ir izprast katru no dažādajiem komponentiem, paskaidro Mattina. ''Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu, jāizdala katrs holesterīna veids.'' Tipisks holesterīna līmeņa tests parādīs:

Zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL, ko uzskata par ''slikto'' holesterīnu, jo tas veicina artēriju aizsprostošanos un palielina sirdslēkmes un insulta risku. Jo vairāk holesterīna uzkrājas, jo stīvākas un šaurākas ir artērijas, un jo grūtāk asinīm brīvi plūst uz sirdi un no tās. Vidēji mazāk nekā 100 mg/m³ ZBL holesterīna ir ideāls rādītājs, bet vairāk nekā 160 mg/m³ uzskatāms par ļoti augstu līmeni.

Augsta blīvuma lipoproteīnu jeb ABL, ko uzskata par ''labo'' holesterīnu, jo tas ZBL holesterīnu virza prom no artērijām un uz aknām, kur tas tiek sadalīts un izvadīts no ķermeņa. Vīriešiem ideālais ABL holesterīna līmeņa diapazons ir no 40 līdz 100 mg/m³, bet sievietēm – no 50 līdz 100 mg/m³.

Triglicerīdus, kas ir tauku veids asinīs, kurus ķermenis izmanto enerģijai. Lielākajai daļai cilvēku triglicerīdu rādītājs virs 150 mg/m³ tiek uzskatīts par augstu, bet virs 1000 mg/m³ tas jau ir bīstami augsts. Augsta triglicerīdu kombinācija ar zemu ABL holesterīna vai augstu ZBL holesterīna līmeni var palielināt sirdslēkmes un insulta risku.

It īpaši sievietēm svarīgi uzlūkot ne tikai holesterīna līmeni kā sirds slimību risku, bet arī to, kā šis holesterīns ''uzvedas''. ''Daudziem cilvēkiem ar normālu holesterīna līmeni asinīs ir bijušas sirdslēkmes, un tas tāpēc, ka viņu holesterīns veicina iekaisumu,'' paskaidro Mattina. Labākais veids, kā noteikt, vai tavās asinīs ir iekaisīga holesterīna daļiņas, – veikt augstas jutības C reaktīvā olbaltuma (CRO) (tas parādās asinīs akūta iekaisuma gadījumā – red.) testu.

''Tas netiek pārbaudīts tipiskā holesterīna līmeņa testā un nav raksturīgs sirds slimībām, tomēr tas ārstam var sniegt vispārēju ieskatu par iekaisumiem tavā ķermenī, kas pēc tam palīdzēs izveidot ārstēšanas plānu."

Nav šaubu, ka neveselīgi ieradumi izraisīs triglicerīdu un ZBL holesterīna līmeņa paaugstināšanos, bet ABL holesterīna līmeņa pazemināšanos. Pierādīts, ka uzturs ar augstu piesātināto tauku un vienkāršo ogļhidrātu daudzumu, smēķēšana, nepietiekama fiziskā slodze un liekais svars vai aptaukošanās negatīvi ietekmē holesterīna līmeni un palielina sirds slimību risku. Savukārt, uztura uzlabošana, izvēloties veselīgākus taukus un palielinot uzņemto šķiedrvielu daudzumu, vairāk fizisko aktivitāšu un smēķēšanas atmešana var ievērojami uzlabot holesterīna līmeni.

Tomēr pat tad, ja izdari visas pareizās izvēles, tādējādi mēģinot uzlabot holesterīna līmeni, medikamenti, kas arī palīdz to regulēt, joprojām var būt nepieciešami. Un svarīgi jau pašā sākumā saprast, ka tu, iespējams, nevarēsi uzlabot savu holesterīna līmeni asinīs tikai ar pozitīvām dzīvesveida izmaiņām, uzsver Mattina. ''Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad cilvēkam jau ir bijusi sirdslēkme un kad nepieciešams krasi samazināt ZBL holesterīna līmeni,'' viņa norāda. ''Tomēr, ja ievies ievērojamas izmaiņas savos paradumos, vari ietekmēt kopējo nepieciešamo holesterīna regulējošo medikamentu devu vai kursa ilgumu.''

Ņemot vērā, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais mirstības cēlonis daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, visticamāk, lielākajai daļai cilvēku ir paaugstināts holesterīna līmenis. Un, jo ilgāk holesterīns uzkavējas asinīs, jo lielāka ir iespējamība, ka tas uzkrāsies asinsvados, izveidos aizsprostojumu un veicinās iekaisumu. Turklāt, kā skaidro Mattina, joprojām nav daudz informācijas par to, ka mūsu spēkos ir vērst par labu ''sliktā'' holesterīna nodarīto kaitējumu mūsu veselībai. ''Labākais, ko varam darīt, ir stabilizēt holesterīna līmeni un novērst tā pasliktināšanos,'' saka kardioloģe. ''Tas nozīmē, ka profilaksei ir galvenā loma. Un jo ātrāk profilaksi uzsāksi, jo labāk.''

Ja tavā dzimtas kokā ir kāds, kurš 30 vai 40 gadu vecumā cietis no sirdslēkmes, tavs primārās veselības aprūpes speciālists var tev ieteikt jau 20 gadu vecumā apmeklēt kardiologu. ''Es priecājos savā kabinetā ieraudzīt arī sievietes reproduktīvajā vecumā neatkarīgi no viņu ģimenes slimību vēstures, jo sirds slimību risks palielinās, kad sievietes grūtniecības laikā piedzīvo gestācijas cukura diabētu, preeklampsiju u. c.,'' atklāj kardioloģe. Arī hroniskas slimības, kas izraisa hronisku iekaisumu, piemēram, autoimūnas slimības (sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts u. c.), var paaugstināt sirds slimību risku, pat ja holesterīna līmenis nav paaugstināts. Tāpēc nebaidies jautāt savam ārstam, kam tieši, ņemot vērā tavu veselības vēsturi, būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

Vienmēr atceries, ka, ''runājot par sirds slimībām, jo ātrāk identificēsi savus riskus un, ja nepieciešams, tos novērsīsi, jo labāk,'' uzsver Mattina.