Pieci iemesli, kāpēc alerģijas ik gadu kļūst arvien nepanesamākas  (2)

''Ziedputekšņu līmenis palielinās, ziedputekšņu sezonas kļūst garākas, un arvien vairāk cilvēkiem attīstās alerģijas,'' portālā ''Health'' stāsta alergoloģe Estelle Leventina. Kaut arī pavasara un rudens alerģijas izraisa vienādus simptomu (šķaudīšana, acu nieze un iesnas), to izraisītāji ir atšķirīgi. Pavasara alerģijas, kas ilgst no februāra līdz jūlija beigām, izraisa koku, zālaugu un nezāļu ziedputekšņi. Turpretim rudens alerģijas ilgst no augusta vidus līdz pirmajām rudens salnām, un tās galvenokārt izraisa ambrozijas augu ziedputekšņi, pelējums un putekļu ērcītes.

Turpinājumā piedāvājam uzzināt, kāpēc ik gadu alerģijas pieņemas spēkā.

Pavasara alerģijas mūsdienās sākas agrāk, un rudens alerģijas beidzas vēlāk – tur paldies jāsaka globālajai sasilšanai, stāsta medicīnas doktors, Aļaskas Alerģijas, astmas un imunoloģijas centra direktors Džefrijs G. Demains. Mēs joprojām izmantojam arvien vairāk oglekļa bāzes degvielu, radot siltumnīcefekta gāzes, kas mūsu atmosfērā iesprosto Saules radīto siltumu. Tas liek gaisa temperatūrai paaugstināties, kas, savukārt, noved pie tā, ka augi un koki katru pavasari uzzied arvien agrāk, līdz ar to arī arvien agrāk atbrīvo ziedputekšņus. Bet rudenī siltās gaisa temperatūras aizkavē ambrozijas augu nosalšanu, arī tādējādi pagarinot ziedputekšņu sezonu, paskaidro Leventina. Galarezultātā – rudens alerģijas praktiski var saglabāties arī ziemā.

Lielāks oglekļa dioksīda daudzums ne tikai stimulē ziedputekšņu ražošanu, bet arī palielina katra auga radīto ziedputekšņu daudzumu, īpaši pilsētu teritorijās, kur gaisā nonāk vairāk gāzu. Kā arī CO₂ ziedputekšņus dara izturīgākus. ''Šodien katrā graudiņā (ziedputeksnī) ir vairāk alergēnu nekā jebkad agrāk,'' norāda Demains.

Un ziedputekšņi nav vienīgais pieaugošais alergēns – arvien augstāka temperatūra nozīmē vairāk mitruma gaisā, kas rada pelējumu. ''Augstāka temperatūra un gāzu līmenis gaisā var palielināt ne tikai pelējuma augšanu, bet arī sporu ražošanu (tieši tās izplata alergēnus) gan telpās, gan ārpus tām,'' skaidro Demains.

Statistika liecina, ka 10 līdz 30 procenti pasaules iedzīvotāju cieš no sezonālajām alerģijām, un tas ir divas līdz piecas reizes vairāk nekā pirms aptuveni 30 gadiem. Gēniem ir liela nozīmē uzņēmībā pret dažādām slimībām, tostarp alerģijām, taču ziedputekšņu alerģijas skarto cilvēku ''uzplaukums'' ir saistīts ar ilgākām, intensīvākām ziedputekšņu sezonām. Jāpiebilst, ka tas nav vienīgais iespējamais izskaidrojums, par kuru savstarpēji diskutē eksperti.

Tagad, kad esam mazāk pakļauti netīrumu un baktēriju iedarbībai (šobrīd jo īpaši, kad cīnāmies ar koronavīrusa izraisīto saslimšanu Covid-19, kura apkarošanai aktīvi izmantojam dezinfekcijas līdzekļus) un mums apkārt mazāk veselībai bīstamu kaitnieku, piemēram, poliomielīts un parazīti, mūsu imūnsistēma ātrāk reaģē uz citādi nekaitīgām vielām, piemēram, ziedputekšņiem, skaidro Leventina. Tai pat laikā mūsu vide ir pārāk netīra – pētījumi liecina, ka piesārņojums (piemēram, izplūdes gāzes) var izraisīt alerģiskus uzliesmojums.

Mūsdienu pārstrādātajos un konservētajos pārtikas produktos trūkst spēcīgu augu un graudu šķiedru, kuras agrāk uzturā lietoja mūsu senči, tādējādi mūsu zarnās ir izjaukts baktēriju līdzsvars, kas mūs padara alerģiski jutīgākus, skaidro Mičiganas Universitātes iekšējās medicīnas profesors Gerijs Hufnagls. Pētījumi arī liecina, ka, tā kā mūsdienās ir palielinājusies antibiotiku lietošana (kas arī izjauc baktēriju līdzsvaru kuņģa-zarnu traktā), arī tāpēc esam kļuvuši alerģiskāki.