mati, matu veselība, pareiza kopšana, Covid-19
Foto: Shutterstock
Matu izkrišana pati par sevi ir dabīgs process – zinātniskajos avotos lasāms, ka par normu uzskata 50 līdz 100 izkritušu matu dienā. Bet, ko tad, ja matu izskats vai to izkrišanas intensitāte rada bažas? Vai zinājāt, ka pēc pārslimota Covid-19 var būt novērojama pastiprināta matu izkrišana? Uz šo un citiem jautājumiem atbild ārste – triholoģe Inga Zemīte.

Ataugs, ja netraucēs

Organismā visi procesi ir savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra. Ja kādā ķermeņa daļā radušās problēmas, visas pārējās sistēmas apvieno spēkus, lai to kompensētu vai arī taupītu resursus. Viens no vienkāršākajiem piemēriem ir svara zaudēšana. Ķermenis, kurš zaudē resursus, pārkārto vielmaiņu tā, lai primāri tiktu nodrošinātas dzīvībai svarīgās funkcijas, bet uz to, kas otršķirīgs, ietaupītu. Jā, mati nav dzīvībai svarīgs orgāns, tādēļ pēc drastiskām diētām var sekot to pastiprināta izkrišana.

Tomēr šobrīd aktuālāks jautājums, nekā gaidāmā pludmales sezona, ir Covid-19 pandēmija. Ārste Zemīte neslēpj, ka viņas praksē katru dienu ierodas vismaz divi vai trīs pacienti, kuru stāsts ir identisks: "Dakter, palīdziet, pēdējo trīs nedēļu laikā man ir izkritusi puse matu, baidos, ka palikšu pliku galvu! Nākamais teikums skan: "Es janvārī pārslimoju kovidu..." Vienojošais faktors – vidēji smaga vai ļoti smaga slimības gaita. "Kad organisms cīnās ar infekciju, tajā ir ļoti augsta intoksikācija. Tā ietekmē arī matu saknīšu šūnas, kas pēc savas uzbūves ir ātri dalošās šūnas un sākas aizsargreakcija, proti, mats pāriet tā saucamajā telogēna jeb atpūtas fāzē, kas fizioloģiski ilgst vidēji trīs mēnešus, un šīs fāzes beigās matiņš izkrīt – jo, no tās pašas saknītes jaunais ataugošais mats, to izstumj no vietas un aizvieto. Patiesībā matu izkrišana pēc slimošanas norāda, ka cilvēks ir atveseļojies. Jaunie mati sāk ataugt gandrīz vienlaicīgi, bet ir vēl pārāk īsi, lai būtu saskatāmi, tādēļ apjomīgā veco matu izkrišana liek cilvēkam satraukties. Aplūkojot mata stiebra un galvas ādu ar trihoskopu, var redzēt, cik gari tad jaunie mati izauguši. Kopumā jāsaka, ka mati diezgan labi ataug, ar noteikumu, ka tiem netraucē," skaidro Zemīte.

Ātrā palīdzība pēc Covid-19 izslimošanas

Kādi faktori varētu aizkavēt matu ataugšanu? Taisnības labad jāsaka, ka to ir milzum daudz, infekcijas slimības ir tikai viens no faktoriem. Varam runāt gan par medicīniskiem iemesliem, gan nepareizu matu kopšanu. Ja par pirmo no minētajiem, tad matu un galvas ādas problēmas var būt saistītas ar endokrīniem traucējumiem, hormonu disbalansu, hroniskām sistēmiskām saslimšanām, cēlonis var būt arī minerālvielu vai vitamīnu trūkums, baktēriju un sēnīšu savairošanās galvas matainajā daļā, un citi.

Tas, ko daktere Zemīte rekomendē vairumam Covid-19 pārslimojušajiem, kuri sūdzas par pastiprinātu matu izkrišanu, ir kompleksa pieeja, kas sastāv no trīs soļiem. "Saviem pacientiem parasti iesaku preparātus, kas ir bagāti ar vitamīniem, dzelzi un aminoskābēm un nodrošina matu saknītes ar barības vielām un labvēlīgi ietekmē šūnu dalīšanos, kā arī tādus, kas satur, piemēram, nikotīnskābi, kas uzlabo matu sakņu apasiņošanu, kapsaicīnu, kas stimulē augšanu un augu ekstraktus, kas nomāc vīrišķo hormonu nelabvēlīgo efektu uz matiem – tādējādi radot matu augšanasi labvēlīgu vidi. Savukārt trešais solis ir fizioprocedūras. Praksē esmu novērojusi, ka vislabākos rezultātu sniedz infrasarkanais biostimulējošais lāzers. Tas palīdz aktivizēt asinsriti un enerģētiskos procesus šūnās, uzlabo ārstniecisko līdzekļu iesūkšanos ādā. Optimāls variants būtu sešas procedūras divas reizes nedēļā," šādu SOS palīdzības plānu ieskicē Zemīte.

Ārstes novērojumi liecina, ka lielākajā daļā gadījumu ar to pietiek, lai problēma tiktu atrisināta. Ja situācija četru nedēļu laikā tomēr neuzlabojas, problēmas nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt, jāvēršas pie speciālista, lai veiktu padziļinātas analīzes.

Noteicošā ir labsajūta

Viens no paņēmieniem, kā atšķirt nepareizas kopšanas radītas sekas no medicīniskiem iemesliem, kādēļ pasliktinās matu stāvoklis, ir gaužām vienkāršs. Rūpīgi aplūkojiet matu izskatu pie saknēm. Ja mati šajā daļā izskatās labi – spēcīgi un spīdīgi – bet galos kā salmi – sausi, nespodri un spuraini – tas nozīmē, ka ir ticis darīts kaut kas tāds, kas matus ir sabojājis, jāpārdomā kopšanas paradumi. Turpretī, ja jau pie saknēm mati izskatās neveseli un galvas ādā jūtams diskomforts, problēmai, visticamāk, būs medicīnisks raksturs.

Pamats labai veselībai, tajā skaitā arī labai matu veselībai, pirmkārt, meklējams ikdienas uzturā. Svarīgi, lai ēdienkarte būtu daudzveidīga un sabalansēta, jāpiedomā, lai netrūktu olbaltumvielu un dzelzs, šie komponenti matu veselībai ir īpaši būtiski. Pieejamāko šie uzturvielu avoti ir gaļa vai pākšaugi, piena produkti.

Svarīgs aspekts ir arī matu kopšana ikdienā. Zinām, ka veikalos plaukti vai lūst no dažādu līdzekļu pārpilnības, bet šis ir tas gadījums, kad vairāk ne vienmēr ir labāk. Daktere Zemīte iesaka sākt ar piemērotākā šampūna un balzama izvēli. Šampūna izvēlē noteicošajai jābūt labsajūtai. Ja lietojot šampūnu, patīk tā putojošās īpašības un sajūta gan matu mazgāšanas laikā, gan dažas dienas pēc tam, piemēram, mati uzreiz nesataukojas, nav jūtams galvas ādas kairinājums, neparādās sausas ādas plēksnītes, mati izskatās spīdīgi, šis konkrētais produkts der. Tas pats attiecas uz balzamu – ja pēc tā lietošanas ir sajūta, ka mati kļūst vieglāk ķemmējami un izskatās spīdīgi, trāpīts desmitniekā.

Iepriekš minētajiem līdzekļiem vajadzētu būt matu kopšanas arsenāla pamatam, praktiski vienīgajiem. Ārste Zemīte neiesaka aizrauties ar eļļu, saules aizsarglīdzekļu un tādu produktu, kas domāti aizsardzībai pret karstumu, lietošanu. To var darīt periodiski, bet lietojot bieži, pastāv risks matus sabojāt. Pārsvarā šie līdzekļi saķep matos un ilgtermiņā var pasliktināt matu stāvokli. "Jā, ieklājot matos eļļu, pirmajā brīdī tie šķitīs gludāki un spīdīgāki, bet tikai līdz mirklim, kamēr eļļa izžūs. Eļļai žūstot, tiek deformēta matu kutikula un, matiem berzējoties vienam gar otru, tie var aplūzt. Vēl šie līdzekļi padara matus slīdīgākus un smagākus, tādēļ mati, kas jau ir gatavi izkrist, to darīs ļoti intensīvi," stāsta ārste.

Zinām, cik postošu ietekmi uz organismu atstāj pastāvīgs stress. Izņēmums nav arī mati. Kā skaidro ārste, stresa laikā nervu galos ap matu saknītēm izdalās neiromediatori, kas veicina matu pāriešanu izkrišanas fāzē. Tādēļ būtu silti ieteicams katram atrast sev pieņemamākos veidus un metodes, kā pārvaldīt stresu.

"Galvenais neignorēt problēmu jau tās saknē, jo daudz vienkāršāk ir apturēt matu izkrišanu, nekā tos atjaunot, kad situācija kļuvusi pavisam kritiska," uzsver daktere Zemīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!