Nejauša sakritība, nevis smaga darba nopelns. Kas ir viltvārža sindroms un kā to uzveikt

Viltvārža sindroms nozīmē, ka cilvēks šaubās par savām spējām, jūtas kā krāpnieks un uzskata, ka viņa sasniegumi ir drīzāk veiksmes, nevis viņu pašu spēju nopelns, portālā ''Healthy'' paskaidro neiropsiholoģe Sanama Hafīza. Eksperti šo sindromu atzīst par dziļi iesakņojušos nedrošību, kam var būt liela ietekme ne tikai uz personas karjeru, bet arī viņa personīgo dzīvi un attiecībām.

Cilvēks, kas cieš no viltvārža sindroma, var baidīties, ka nav pelnījis labas lietas, un var pastāvīgi uztraukties par to, ka citi to uzzinās, atmaskos viņu, kā rezultātā viņš visu zaudēs, stāsta psiholoģijas doktore A. J. Marsdena. Visas šīs bailes var izraisīt nevēlamus ilgtermiņa stāvokļus, piemēram, depresiju vai trauksmi. Trauksme, ko izraisa viltvārža sindroms, var izraisīt cilvēka pārmērīgu kompensācijas vai obsesīvi-kompulsīvu uzvedību. Un hroniska trauksme nodara lielu kaitējumu arī fiziskajai veselībai.

Iespējams, viss iepriekš minētais tev izklausās pazīstams, tad zini – viltvārža sindroms var skart ikvienu. ''Laiku pa laikam piedzīvot viltvārža sindroma uzplaiksnījumus nav nekas neparasts,'' norāda Marsdena. ''Patiesībā apmēram 70 procenti cilvēku to piedzīvo kādā no dzīves posmiem.'' Dažkārt šādas sajūtas izsauc pārāk kritisks priekšnieks vai tuvinieks, bet viltvārža sindroms var arī izpausties pats par sevi tiem cilvēkiem, kuri nav par sevi pārliecināti.

Tas ir viltīgs sindroms, un tas var sākties ar neizteiktām, neapzinātām šaubām par sevi, kas ar laiku pāraug uzmācīgās domās un dziļi sāpīgās sajūtās. Un var būt grūti šo sindromu pašam sevī atklāt.

Liela ietekme ir arī tam, kā esi augusi, papildina Adamsa. ''Bērni, kuri tika mudināti uz sasniegumiem, bet netika par tiem paslavēti, un kuriem tika mācīts, ka uzslavas pieņemšana ir nepareiza, šīs sajūtas bieži vien ņem sev līdzi arī pieaugušā vecumā,'' viņa stāsta.

Arī cilvēki, kas pieder noteiktām grupām, kuras izjūt paaugstinātu sabiedrības spiedienu, mikroagresiju darbavietā vai kuriem ir iesakņojušās šaubas par sevi, ir pakļauti lielākam riskam. To starpā var būt LGBTQ+ kopiena, sievietes un cilvēki ar tumšāku ādas krāsu. ''Tādi faktori kā stereotipi, diskriminācija un apspiešana pastiprina viltvārža sindroma attīstību,'' saka Hafīza.

Ikviens, kurš piedzīvo lielas pārmaiņas, piemēram, šķiršanos vai karjeras izaugsmi, arī ir pakļauts riskam, jo viņu pašcieņa jau var būt nestabila šo pārmaiņu dēļ, papildina Marsdena.

Tas ir normāli, ja dažkārt izjūti šaubas par sevi, taču, ja uz daudziem no iepriekš uzskaitītajiem jautājumiem atbildēji apstiprinoši un šādu uzvedības modeli sev novēro regulāri, nevis tikai laiku pa laikam, ļoti iespējams, arī tu ciet no viltvārža sindroma, norāda Hafīza.

Ja viltvārža sindroma pārvarēšana būtu tikpat vienkārša kā sev pateikt, lai beidz domāt negatīvas domas, tā nebūtu liela problēma. Taču šādi domāšanas modeļi var būt dziļi iesakņojušies un to pamats meklējams bērnībā, norāda Adamsa. Runāšana ar psihologu vai garīgās veselības speciālistu ir lielisks pirmais solis, lai palīdzētu sev atrast šo domu avotu un iemācīties, kā šīs domas izmainīt.

Cilvēki, kas pret sevi izvirza lielas gaidas, vēlas ''tikt līdz Mēnesim'', taču šādas cerības var beigties ar vilšanos un kaitēt pašapziņai. Tā vietā praktizē reālu mērķu izvirzīšanu, kas palīdz sasniegt virsmērķi.

Viltvārža sindroms var dzīvot tavā prātā, bet to var pastiprināt apkārtējie cilvēki, kas tevi kritizē, nopeļ un izturas citādi nekrietni. Un tu nevarēsi šo sindromu uzveikt, kamēr neatvadīsies no toksiskās vides vai cilvēkiem tavā dzīvē, norāda Hafīza.

Ieraugot visu, ko esi savā dzīvē paveikusi, tas var tev palīdzēt saprast, cik patiesībā daudz esi sasniegusi, un iemācīties izjust lepnumu un laimi par paveikto. Ja tev ir grūti izveidot savu sasniegumu sarakstu, lūdz uzticamam draugam vai tuviniekam tev palīdzēt.

Cilvēki ar šo sindromu bieži nonāk slazdā, kur savas vājās puses salīdzina ar citu cilvēku stiprajām pusēm. Tas var izraisīt krāpnieciskas domas, kas viltvārža sindromu var tikai pastiprināt. ''Salīdzināšana ir neproduktīva,'' paskaidro Marsdena. ''Tā vietā, lai koncentrētos uz citiem, uzņemies atbildību par saviem panākumiem un saproti, ka tu neesi tur, kur esi, tikai nejaušības pēc.''

Draudzene tev izteica jauku komplimentu? Darbā saņēmi prēmiju? Kolēģis izteica atzinību? Paņem blociņu un pieraksti katru saņemto komplimentu vai uzslavu neatkarīgi no tā, cik liela vai maza tā ir. ''Ikreiz, kad sāc justies kā krāpniece, atver šo blociņu un atgādini sev par sevis sasniegto,'' iesaka Marsdena.

Ja, pieņemot uzslavu vai kādu apbalvojumu, tu jūties ļoti neērti, samulsusi vai pat dusmīga, izmēģini lomu spēles kopā ar kādu draugu. Tas ļaus tev izmēģināt laipnu pateicības izteikšanu un palīdzēs izvairīties no sevis noniecināšanas vai dusmīgas atbildes.