Krūts rekonstrukcija pēc mastektomijas – nepieciešamība, nevis iegriba

Ievērībai – rakstā redzamie materiāli jūtīgākiem cilvēkiem var šķist nepatīkami.

Ar savu pieredzi dalās krūts vēža paciente Jeļena (50 gadi), kas stāsta par savu cīņu ar vēzi un grūtībām, ar kurām sastapās pēc krūts mastektomijas – problēmām ar mugurkaulu, jo ķermeņa svaram veidojās disbalanss, un psiholoģiskajām problēmām un neērtībām sociālajā dzīvē. Šis stāsts pievērš sabiedrības uzmanību svarīgai tēmai – kā dzīvo sievietes, kuras nevar atļauties veikt krūts rekonstrukciju.

"Man ir slikta iedzimtība. Manai mammai bija krūts vēzis, tāpēc es regulāri pārbaudīju savu veselību un veicu analīzes. Aizgāju pie ārsta pārbaudīties martā, viss bija kārtībā. Bet maijā sajutu, ka sāk sāpēt kreisā krūts. Es devos pie ārsta, un pēc ultrasonogrāfijas ārsts nosūtīja mani pie onkologa. Man tika ņemta biopsija un noteikta diagnoze – krūts vēzis. Es nobijos, sajutu, ka dzīve ir beigusies. Tā bija dziļa psiholoģiskā trauma un noraidījums. Izjutu aizvainojumu – man bija tik daudz plānu, kuri nekad nepiepildīsies, mērķu, kuri netiks sasniegti.

Pēc tam viss notika ātrā tempā. Man tika nozīmēta ķīmijterapija. Audzējs bija progresējošs, un pirms operācijas tika veikti trīs ķīmijterapijas kursi. Ārsts teica, ka krūts būs jānoņem. Uzticējos ārstam, jo dzīve ir vissvarīgākā. Es jūtos jauna, un man priekšā vēl puse mūža.

Kreisā krūts man tika noņemta 2015. gadā. Pēc mastektomijas saskāros ar daudzām problēmām: krūts protēze bija jāmaina ik pēc diviem gadiem, protēze ir ļoti neērta, tā berzē ādu, ir ļoti grūti atrast pareizo apakšveļu, lai nēsātu šādu protēzi. Es dzīvoju ar pastāvīgu diskomforta sajūtu. Visu laiku man vajadzēja pielāgoties apstākļiem – tas ir ļoti grūti gan fiziski, gan psiholoģiski.

2020. gadā piedalījos Latvijas Mikroķirurģijas centra (LMC) labdarības akcijā, un man piedāvāja veikt bezmaksas krūts rekonstrukciju. Operāciju veica plastikas ķirurgs Māris Krūmiņš un viņa komanda. Ķirurga un viņa komandas atbalsts bija ļoti svarīgs. Krūts rekonstrukcijas operācija tika veikta 3 posmos, 10 stundu laikā. Esmu ļoti pateicīga ārstiem par viņu profesionalitāti un sapratni. Es sapņoju par krūts rekonstrukciju, jo pēc mastektomijas bija sajūta, ka kāda daļa no manis ir pazudusi. Pateicoties veiktajai operācijai, atguvu mieru un pašapziņu.

Pēc krūts rekonstrukcijas ik pēc divām nedēļām apmeklēju ārstu, lai kontrolētu dzīšanas procesu.
Esmu ļoti apmierināta ar operācijas rezultātu un uzskatu, ka krūts rekonstrukcijai vajadzētu būt noslēdzošajam krūts vēža ārstēšanas posmam sievietēm pēc mastektomijas. Tāpat pēc krūts rekonstrukcijas manas krūtis kļuva skaistākas nekā pirms operācijas, jo operācijas laikā man ne tikai rekonstruēja amputēto kreiso krūti, bet arī veica labās krūts korekciju. Operācijas laikā āda tika ņemta no vēdera, piepildīta ar taukaudiem, un no šī materiāla tika rekonstruēta kreisā krūts. Krūts tika izgatavota no manas pašas vēdera audiem. Šo operāciju man veica pērnā gada 1. decembrī. Pašlaik jūtos skaista un brīva no jebkādiem ierobežojumiem, kompleksiem un neērtībām. Es varu valkāt skaistu apakšveļu un pludmalē gozēties peldkostīmā.

Es ļoti vēlētos, lai krūts rekonstrukcijas operācija tiktu iekļauta valsts apmaksāto operāciju sarakstā. Tas sievietēm ir nepieciešams, tas ir svarīgi. Daudzas problēmas, kas sievietēm rodas pēc krūts noņemšanas, vienkārši nav zināmas plašākai publikai. Piemēram, es saskāros ar mugurkaula deformāciju. Lai mazinātu muguras sāpes, man bija jāveic regulārs masāžas kurss. Pastāv arī daudz psiholoģisku problēmu. Dažām sievietēm pat jādodas pie psihologa, jo sākas depresija.

Pēc krūts rekonstrukcijas es atkal iemācījos baudīt dzīvi, kļuvu pārliecināta un mierīga. Es atkal varēju pieņemt savu ķermeni," stāsta Jeļena.

"Pagājušā gada maijā uzzināju savu diagnozi – krūts vēzis. Tas viss notika ļoti ātri. Pagājušajā gadā man arī tika veikta krūts amputācijas operācija. Uzskatu, ka tas būtu cilvēcīgi, ja valsts būtu piešķīrusi krūšu rekonstrukcijas programmai finansējumu, tādējādi es un citas sievietes, kam amputētas krūtis, varētu pabeigt šo ārstēšanos līdz galam," savu stāstu iesāk Laura.

Arī Laura pieteicās LMC labdarības kampaņai un iekļuva to septiņu sieviešu vidū, kurai tika veikta bezmaksas krūšu rekonstrukcija. "Tā ir vārdos neizsakāma pateicība. Viss process noritēja augstākajā līmenī. Esmu ļoti pateicīga. Tagad piedzīvoju īstu laimes sajūtu, jo varu izvēlēties jebkura dizaina un fasona kleitu, jebkura fasona apakšveļu.

Domājot par savu situāciju, mani nepamet doma, ka ir sievietes, kas nevar izbaudīt to laimi, kad tiek atjaunotas krūtis, jo tā kā šī operācija nav lēta, daudzas pat neapsver šādu iespēju, jo nevar to finansiāli atļauties. Tagad, kad man ir veikta operācija un atjaunota krūts, es saprotu, cik tas ir būtiski. Tā nav mana iegriba vai skaistumkopšanas process, bet tā ir nepieciešamība. Un tas būtu tikai normāli, ka jebkura krūts vēža paciente saņemtu šādu iespēju – valsts apmaksātu operāciju. Šobrīd varu teikt, ka mana ārstēšana ir pabeigta pilnvērtīgi. Gribu pateikt lielu paldies LMC vadībai un plastikas ķirurģei Andai Gailei par man veikto rekonstrukcijas operāciju," saka Laura.

Kitija (50 gadi) stāsta, ka viņai 2010. gadā diagnosticēja onkoloģiju abās krūtīs un tika amputētas abas krūtis. Ikdienā sieviete lietoja pieliekamās krūts protēzes, bet tas bijis mokoši, jo, piemēram, sportojot un svīstot, tās krita nost. Pat, lai dotos peldēt, bija nepieciešama cita veida krūts protēze, un par katru ārējo krūts protēzi jāmaksā atsevišķi. Tāpat viņai bija jāiegādājas īpaša veļa, kas domāta krūts protēzēm. Kitija atceras, ka reiz pat piepildījusi krekliņu ar linsēklām un šuvusi no tā krūts formu, ko ievietot krūšturī.

"Tā kā strādāju par medmāsu, sapratu, ka ar saviem līdzekļiem nevaru atļauties krūšu rekonstrukcijas operāciju," teic Kitija. Arī viņai LMC labdarības akcijas ietvaros no pašas audiem tika veikta abpusēja krūšu rekonstrukcijas operācija. Kitiju operēja plastikas ķirurgs Jānis Zariņš: "Mana paciente bija Kitija. Viņai ir 40 gadu darba stāžs medicīnā. Varētu teikt, ka viņa savas dzīves laikā ir ļoti daudz ziedojusi medicīnas dēļ. Diemžēl viņu skāra onkoloģija abās krūtīs, kā rezultātā paciente pārcieta vairākas smagas operācijas ar sekojošu staru terapiju, kā rezultātā pacientei bija abu krūšu amputācija."

Plastikas ķirurgs atzīst, ka viņa piedāvātais plāns bijis sarežģīts, Kitijas operācija ritējusi nepilnas 11 stundas, taču viss izdevies lieliski. Operācijas laikā pacientei tika veikta lēveru jeb audu izdalīšana uz asinsvadu kājiņas no dibena augšējiem rajoniem, kur pēc tam ir divas lineāras rētas un tiek veikta transplantācija, atjaunojot krūts apjomu un formu. Atlabšana pēc operācijas noritēja veiksmīgi, un sieviete ātri vien atgriezās savās ikdienas gaitās. Viņa jau pilnasinīgi ir izbaudījusi aizvadīto Latvijas ziemu, staigājot un slēpojot Ogres Zilajos kalnos. "Pats pirmais, ko man teica meitas: "Mammu, kad iesim pirkt jaunus krūšturus?" Tagad jau būs jāsāk domāt par peldkostīmiem, jo ir klāt vasara," atgūto dzīvesprieku neslēpj Kitija.

Katru gadu krūts vēzis tiek diagnosticēts vidēji 1100–1200 sievietēm. Apmēram 30 procenti krūts vēzi diagnosticē vēlīnās stadijās. Katru gadu būtu nepieciešams veikt krūts rekonstrukcijas operāciju vidēji 250 pacientēm. Ņemot vērā, ka gandrīz desmit gadus nav veiktas valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas, pacienšu skaits ir ievērojami lielāks, jo ir sievietes, kas uzvarējušas cīņu ar vēzi, kā rezultātā ir zaudējušas vienu vai abas krūtis, bet nauda, lai veiktu krūts rekonstrukciju pacientei nav. Sievietes pielāgojas, nēsājot krūšturī ar graudiem piepildītus maisiņus, liek vati vai, ja sieviete ir pietiekoši uzņēmīga un uzstājīga, lai saņemtu valsts apmaksātu, ārējo protēzi. Rezultātā sievietes, slēpjot savus defektus, iedzīvojas smagās mugurkaula deformācijās, nerunājot par psihoemocionālo traumu, ko ir spiestas pārciest.

Pilsoņu iniciatīvu par finansējuma piešķiršanu krūšu rekonstrukcijām bez debatēm atbalstīja 95 Saeimas deputāti, bet galējais lēmums tiks pieņemts šā gada maijā. Krūts vēža pacientes ar lielām cerībām gaida, ka valdība pieņems lēmumu, lai atjaunotu krūšu rekonstrukcijas programmu ar tai paredzētu nodalītu finansējumu.

Arī tiesībsargs Juris Jansons mudina Veselības ministriju un valdību šo jautājumu risināt nekavējoties, nevis gaidīt un atlikt uz nākamo gadu: "Es zinu, ka valdība, ja grib izdarīt lietas inteliģenti un labi, to var arī nākamajā valdības sēdē. 2009. gadā, krīzes laikā, finansējums tika izbeigts, bet šobrīd mums ir jādiskutē par to, kā to atjaunot? Manuprāt, tas izklausās diezgan nejēdzīgi! Vienkārši ir jādara. Ir jāpieņem lēmums. Te nav runa par naudu, te ir runa par mūsu sievietēm – dzīvības un mīlestības nesējām!"