Diagnostika, ārstēšana, profilakse: svarīgākais par delikāto progresa slimību – hemoroīdiem

Par hemoroīdu diagnostikas, ārstēšanas un profilakses iespējām stāsta "Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" proktoloģe Anastasija Vaļuka.

Hemoroīdi ir asinsvadu "spilventiņi" taisnās zarnas lejasdaļā (anālajā kanālā). Šie "spilventiņi" ir visiem cilvēkiem, un tiem ir noteikta funkcija – nodrošināt apmēram desmit procentus hermētisma. Par patoloģiju hemoroīdi kļūst, kad tie palielinās un sāk traucēt, mazinot dzīves kvalitāti. Pastāv četras hemoroīdu pakāpes atkarībā no to lieluma un smaguma.

Hemoroīdu problēmas nopietnību spēj izvērtēt tikai ārsts, bet brīdinājuma signālus cilvēks spēj pamanīt laicīgi, pievēršot uzmanību savai pašsajūtai un organisma funkciju izmaiņām. Par hemoroīdiem var liecināt diskomforts anālās atveres apvidū, diskomforts sēžot, asiņaini izdalījumi, nieze, neskaidri veidojumi, neizskaidrojama mazasinība. Šādos gadījumos vizīti pie proktologa nedrīkst atlikt, jo hemoroīdiem raksturīgie simptomi var maskēt arī nopietnākas saslimšanas, piemēram, ļaundabīgu audzēju.

Ceļš uz veselību sākas ar vizīti pie speciālista. Jo laicīgāk tiks konstatēta problēma un tās smaguma pakāpe, jo veiksmīgāka un maztraumatiskāka būs pati hemoroīdu ārstēšana. Mūsdienās proktoloģiskā diagnostika ir delikāta un sagādā minimālu diskomfortu. Iepriekšēja sagatavošanās pirmreizējai vizītei nav nepieciešama (atsevišķos gadījumos ārsts var lūgt pacientu veikt microlax klizmu vienu stundu pirms vizītes). Konsultācijas laikā ārsts uzklausa pacienta sūdzības, uzdod jautājumus par ēšanas ieradumiem, dzīvesveidu u. tml. Sievietēm būtisks faktors ir grūtniecība un to skaits. Pēc tam tiek veikta apskate ar vienreizlietojamu proktoloģisko spoguli (anoskopija), izmantojot speciālu atsāpinošu ziedi. Ja šī metode patoloģiju neatklāj, ārsts nozīmē papildizmeklējumus. Papildu diagnostikas nepieciešamības gadījumā izmanto: rektoskopiju, fibrokolonoskopiju, defekogrāfiju, ultrasonogrāfiskos izmeklējumus, irrigoskopiju, rektomanometriju, kuņģa-zarnu trakta izmeklējumu ar ūdenī šķīstošu kontrastvielu, magnētisko rezonansi un datortomogrāfiju.

Mūsdienās proktologi ir ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, kas daudziem pacientiem ir lielisks risinājums delikātās barjeras pārvarēšanai.

Ja slimība nav ielaista (I un II hemoroīdu pakāpe), bieži tiek nozīmēta konservatīvā ārstēšana – dzīvesveida un uztura korekcijas, medicīniski preparāti.

III un IV pakāpes hemoroīdu gadījumā nepieciešama radikālāka ārstēšana. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju attīstībai arī pusķirurģiskās un ķirurģiskās metodes ir ātras (no 20 minūtēm līdz stundai) un izstrādātas, lai maksimāli samazinātu nepatīkamās izjūtas, tomēr pēcoperācijas periods var sagādāt zināmu diskomfortu.

Mazinvazīvās ārstēšanas metodes (I-III pakāpes hemoroīdu ārstēšanai):

HET bipolārā ierīce: izmantojot bipolāro enerģiju, bojātie asinsvadi taisnajā zarnā tiek koagulēti – tiek pārtraukta asins piekļuve iekšējiem hemoroidālajiem mezgliem, un tie reducējas.

Gumijas gredzenu aplikācija: ar speciālas ierīces palīdzību uz hemoroidālo mezglu pamatnes uzliek gumijas gredzenu, kas nospiež asins cirkulāciju – mezgls atmirst un izkrīt.

Skleroterapija: injicējot speciālu medikamentozu vielu, palielinātajos hemoroidālajos mezglos tiek apturēta to apasiņošana. Izveidojas saistaudu mezgls, kas reducējas un samazinās apjomā.

Ciānakrilāta līme: viena no progresīvākajām un saudzīgākajām metodēm. Procedūras laikā palielinātajos hemoroidālajos mezglos injekciju veidā ievada ķīmisku preparātu, kas tajos pārtrauc asins plūsmu un savelk hemoroīdu kapsulas apvalku. Tā kā hemoroīdi netiek apasiņoti, tie izzūd.

Ķirurģiskās hemoroīdu ārstēšanas metodes (II-IV pakāpes hemoroīdu ārstēšanai):

THD un HAL- RAR metodes endorektāla Doplera kontrolē: hemoroidālie vēnu pinumu barojošie asinsvadi tiek cauršūti un liģēti. Nepieciešamības gadījumā tiek veikta palielināto hemoroidālo mezglu mukopeksija (gļotādas savilkšana). Asins plūsma tiek apstādināta un hemoroīdi izzūd.

EVRF RAFAELO®: caur nelielu punktveida adatas dūrienu hemoroīdā tiek ievadīts speciāls radiofrekvences katetrs un elektromagnētiskā lauka iedarbības rezultātā hemoroīds izzūd.

Lāzers: lāzerstars iedarbojas uz hemoroīdu apasiņojošām artērijām un palielinātajiem hemoroidāliem mezgliem. Lāzerkoagulācijas rezultātā hemoroīds tiek likvidēts.

LigaSure: bipolārās koagulācijas metodes laikā izmanto elektroķirurģisku instrumentu. Iedarbojoties uz hemoroidālajiem mezgliem ar augstu temperatūru un spiedienspēku, audos esošā viela – kalogēns tiek sakausēts un hemoroīdi likvidēti.

PPH (Longo tipa) operācija: hemoroidālos asinsvadus cauršuj ar mehānisko cirkulāro šuvēju, vienlaicīgi veicot prolabējošās gļotādas noņemšanu un repozīciju taisnās zarnas gļotādas noslīdējumu gadījumā.

Miligana – Morgana metode: klasiska hemoroīdu operācija – hemoroidālie mezgli tiek ekscidēti, izmantojot speciālu elektroskalpeli, pēc tam barojošie asinsvadi nosieti ar ligatūru.

Hemoroidālo saslimšanu profilakses pamatā ir normāla, mīksta, regulāra vēdera izeja. To var panākt, pirmkārt, mainot dzīvesveidu – vairāk kustoties, veicot mērenas fiziskās aktivitātes, peldot, lēni skrienot, nūjojot, dodoties pārgājienos. Nedrīkst aizmirst par pareiza uztura nozīmi – ēdienkartē jāiekļauj vairāk šķiedrvielu un šķidruma (augļi, dārzeņi, griķi, klijas, miežu putraimi), mazāk sarkanās gaļas un rafinētu produktu, miltu produktu un augsti apstrādātu ēdienu (cepumi, saldās bulciņas čipsi, fritēti ēdieni u. c.). Arī aptaukošanās palielina ne tikai hemoroīdu, bet arī citu slimību risku, tāpēc nepieciešams rūpīgi sekot līdzi sava ķermeņa svaram un nepieciešamības gadījumā meklēt uztura speciālista vai dietologa palīdzību.

Hemoroīdu risku palielina: