<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@nickrbolton'>Nick Bolton</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>

Ikvienam no mums dzīvē nākas piedzīvot lielākas un mazākas krīzes – tuvinieka nāve, darba zaudējums, smaga slimība, nošķirtība. Šādos brīžos ir normāli justies slikti, skumt un pārdzīvot, bet ko darīt, lai skumšana nekļūtu par ikdienu un mēs neļautu attīstīties depresijai – hroniskai un smagai slimībai? Par to podkāstā "Laimes laboratorija" runāju ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Sarunas laikā Andris arī ieteica vairākas lietas, ko ikdienā ikviens no mums var darīt, lai krīzes brīdī varētu veiksmīgāk cīnīties ar šo hronisko slimību. Kā nodrošināties, lai smagā brīdī garīgā veselība izturētu?

Tas, cik gatavi esam krīzēm, daļēji ir atkarīgs no ģenētikas, bet būtiski ir arī tas, kā esam rūpējušies par savu psihisko veselību. Andris uzsver, ka cilvēkiem ar tendenci uz depresiju cīņa pret skumjām ir grūtāka, bet daudz būtiskāka. Viņš uzsver – jācīnās ir visu laiku, jo depresija it kā mēģina iebiedēt – neej, nedari, būs slikti. Andris depresiju salīdzina ar mednieku, parazītu, kas grib cilvēku noķert un izmantot. Ir jātrenējas, lai no tā varētu izbēgt. Ir jākustas uz priekšu, jācīnās, bet atceries – tas nekas, ja kādreiz neizdodas. Nevajag sevi vainot, ja trūkst spēka un viss nesanāk, kā iecerēts.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!