Vislabākais masieris sev – tu pats! Kas ir pašmasāža?

Konsultē Ina Kļavinska, "Veselības centrs 4" filiāles "Vadlauči" masiere.

Masāža ir dozēta mehāniska iedarbība uz ķermeni. Un pašmasāžas gadījumā tu šo darbību veic pati uz savu ķermeni. Ar masāžas palīdzību vari tonizēt ķermeni, izmantot to kā iesildīšanos pirms treniņa, vai vienkārši atslābināt un nomierināt savu ķermeni un garu.

Ieguvumi no regulāras pašmasāžas veikšanas

Pirmais solis, kā jebkurai citai aktivitātei, ir atrast piemērotu vietu un laiku, lai nesteidzīgi varētu veltīt laiku procedūrai. Masāžai izvēlies siltu, pieklusinātas gaismas pārņemtu istabu. Lai radītu nomierinošu noskaņu, fonā klusītēm var skanēt meditatīvā mūzika, savukārt ķermenim jābūt tīram un sausam.

Procesu sāk ar masējamās vietas glāstīšanu, berzēšanu, mīcīšanu un beidz ar vibrācijas paņēmieniem. Glāstīšana uzlabos asins un limfas cirkulāciju, tādējādi mazinot tūsku un sāpes. Berzēšana palielinās asiņu un limfas pieplūdi masējamiem audiem, kas paaugstina vielmaiņas procesus. Mīcīšanas rezultātā pieaug muskuļu saraušanās funkcija un palielinās saišu elastība. Savukārt vibrācijas paņēmieni iedalās divos veidos – pārtrauktās vibrācijas (dauzīšana, cirstīšana, plaukstēšana) un nepārtrauktās vibrācijas (purināšana, trīcināšana un sijāšana). Ar vibrācijas paņēmienu masāžas laikā iespējams uzlabot ādas tvirtumu, taukaudu retināšanu un vielmaiņas uzlabošanu. Kad vēlies pāriet no vienas masāžas paņēmiena uz citu, masējamo daļu vispirms noglāsti.

Masāžas virzienam vienmēr jābūt no perifērijas uz centru, tādēļ noteikti ņem vērā pareizu masāžas gaitu, atkarībā no masējamās zonas:

Apakšējās ekstremitātes jeb kājas. Sāc ar augšstilbu, kuru masē virzienā no ceļa locītavas līdz gūžas locītavai. Celim izmanto kustības pulksteņa rādītāja virzienā – to kārtīgi izglaudot un izberzējot. Tālāk seko apakšstilba masāža – no Ahileja cīpslas virzienā uz celi. Savukārt, ja vēlies izmasēt pēdu, sāc ar pēdas virspusi – no kāju pirkstiem līdz potītei, pēc tam šādu pašu procedūru veicot pēdas pamatnei – no pirkstgaliem līdz papēdim.

Augšējās ekstremitāte jeb rokas. Sāc ar pleca locītavu, pēc tam masējot augšdelmu virzienā no elkoņa līdz plecu locītavai. Elkoni izglaudi un izberzē. Apakšdelma masāžu sāc no plaukstas locītavas līdz elkonim, pēc kuras seko arī plaukstas locītavu apstrāde. Savukārt delnas masāžu veic no pirkstu pamatnes līdz plaukstas locītavai, to darot no abām pusēm. Pirkstus masē no pirkstu galiem līdz pamatnei.

Kakla un apkakles zona. Masāžu sāc ar aizauss pauguru izberzēšanu, tālāk virzoties no galvas pamatnes līdz plecam.

Vēders. Vēderu masē ar viegliem pieskārieniem pulksteņa rādītāja virzienā. Sāc ar apli ap nabu, pakāpeniski palielinot kustības diametru.

Galva. Masējot galvu, ņem vērā, ka masāžas virzienam jābūt no pieres uz pakausi.

Muguras jostas daļa. Masāžu sāc no mugurkaula jostas skriemeļiem uz sāniem, savukārt sēžas muskuļus – no augšas uz gūžas locītavu.

Masāžu vari veikt abējādi – gan izmantojot masāžās eļļas, gan neizmantojot. Galvenais, lai rokas procesa laikā ir tīras un siltas. Pielietojot masāžas eļļas, ziedes vai krēmus, rokas vieglāk slīdēs pa masējamo virsmu un mazinās risku traumēt ādu.

Kā bāzes eļļu procedūrai vari izmantot vīnogu kauliņu eļļu, attīrītu olīveļļu vai riekstu eļļu, kurai vari pievienot vienu vai divus pilienus savas mīļākās ēteriskās eļļas.

Ir viens galvenais masāžas instruments, un to mums katram jau ir dāvājusi daba – rokas. Katrs masāžas seanss ir jāiesāk ar ķermeņa iesildīšanu, ar rokām glāstot un berzējot masējamās zonas. Kad ķermeni esi iesildījis, vari talkā aicināt citus masāžas rīkus. Tos var iegādāties gan veikalā, gan atrast arī starp sev pieejamajām sadzīves lietām. Ir pieejami dažādi masāžas ruļļi, kas pielietojami muguras masāžai, ja vien nav gūtas mugurkaula traumas. Var izmantot dažādas cietības masāžas bumbiņas, arī mājās atrodamās tenisa bumbiņas, sabiedrībā iecienītos akupresūras paklājiņus vai masāžas cimdiņus. Ļoti labs palīgs var būt arī parasts dvielis, ar kuru norīvēties, līdz āda kļūst viegli sārta. Tāpat vari izmantot arī čiekurus un akmeņus pēdu masāžai.

Lai nekaitētu ķermenim, pirmos masāžas seansus veic maigi un ar minimālu slodzi, katrā nākamajā seansā masāžas intensitāti nedaudz palielinot. Ja vēlies, pēc pašmasāžas vari veikt pasīvās stiepšanās vingrinājumus, lai atgrieztu organismu normālā stāvoklī un paātrinātu muskuļu sistēmas atjaunošanās procesu.

Noteikti neveic pasmasāžu, ja sirgsti ar kādu veselības problēmu. Pat veicot masāžu brīdī, kad šķiet, ka esi tikai nedaudz apaukstējies, visdrīzāk nodarīsi sev vairāk slikta, nekā laba. Tādēļ, ja esi nolēmis, ka vēlies apgūt pašmasāžas procesu, un sevi lutināt ar masāžām pats, sākumā būtu nepieciešama ārsta konsultācija, lai izslēgtu aizdomas par to, ka kādu iemeslu dēļ masāžas procedūra ķermenim ir kaitīga.

Par to, ka masāžas procesu neesi veicis pareizi, brīdinās pēkšņi galvas reiboņi, sāpes galvā, slikta dūša, paātrināta sirdsdarbība, spiediens pakrūtē un tūska.

Veicot pašmasāžu, ir svarīgi klausīties savā ķermenī, un saklausīt viņa stāstīto – vai veiktās masāžas procedūras ķermenim iet pie sirds, vai tomēr kaut kas ir jāpamaina. Pašmasāžu var veikt atkarībā no situācijas – katru dienu, gandrīz katru vai ik pārdienas. Ja vēlies, vari veikt masāžas kursu, kur mēneša laikā veic no 10 līdz 15 masāžas procedūras, kursu atkārtājot pēc viena vai diviem mēnešiem. Masāžas laikā gūto rezultātu jutīsi jau pēc trīs vai četriem seansiem.