Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Vasarā teju zem katra krūma un zāles stiebra mūs nepacietīgi gaida asinskāri kukaiņi, zirneklīši un citi mazie kustoņi, nepatīkamākie no tiem ir ērces un odi. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks un Voldemārs Spuņģis sarunā ar "Delfi" palīdz kliedēt dažus mītus un atklāj, ka no dienvidzemēm dažkārt atceļo arī eksotiski viesi.


Pilns spainis ar ērcēm

Nereti var dzirdēt runas, ka ērču daudzums pļavās un mežos palielinās, bet lietas labā nekas netiekot darīts. Voldemārs Spuņģis norāda, ka šāda tendence nav novērota — ērču daudzums dabā katru gadu ir apmēram tāds pats. Ir tikai viens izņēmums — ornamentētā pļavērce, kas Latvijā ievazāta pirms 20 gadiem, pateicoties labajiem dzīves apstākļiem, steidz vairoties.

"Ērču daudzums atkarīgs no biotipa un lielo dzīvnieku skaita. Runājot par parastajām ērcēm, varbūtība tās sastapt priežu mežā, kāpās vai zālienā, ir maza. Tās labprātāk uzturas aizaugušos izcirtumos, aizaugušās pļavās un krūmainās vietās. Jāatceras, ka ērces pašas nepārvietojas, tās ceļo ar lielajiem zīdītājiem, kas mēro krietnus attālumus. Tātad jo vairāk brikšņu un dzīvnieku, jo vairāk ērču," skaidro asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!