Pārmērīga svīšana – kādēļ tā rodas un kā risināma

Kā vēstī portāls "Heatlh.com", cilvēka ķermenī ir vidēji trīs miljoni sviedru dziedzeru. Izšķir divus sviedru dziedzeru tipus, proti, eksokrīnos un apokrīnos. Eksokrīnie sviedru dziedzeri atrodas gandrīz visā ķermeņa ādā, to izdalītie sviedri ir praktiski bez smaržas, savukārt apokrīnie koncentrējušies galvas ādā, padusēs un cirkšņos. Šo dziedzeru izdalīto sviedru sastāvā ir sāļi un tauki, kas, saskaroties ar uz ādas esošajām baktērijām, rada nepatīkamu aromātu. Pastiprinātai svīšanai jeb hiperhidrozei raksturīgs simptoms ir lokālā svīšana, visbiežāk padušu, sejas, plaukstu un pēdu rajonā.

Pretējs stāvoklis iepriekš aprakstītajam ir hipohidroze jeb nepietiekama sviedru izdale. Īpaši jāuzmanās karstā laikā, jāizvairās no uzturēšanās tiešos saules staros, jo pastāv lielāks risks iedzīvoties karstuma dūrienā.

Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus. Ik dienu no organisma izdalās aptuveni puslitrs sviedru, to dēvē par nemanāmo svīšanu. Svīšanu pastiprina paaugstināta ārējās vides temperatūra, fizisks darbs, sportiskās aktivitātes un cilvēka emocionālais stāvoklis. Tādas emocijas kā dusmas, bailes, apmulsums, trauksme, stress var palielināt sviedru dziedzeru aktivitāti.

Spēcīga svīšana var būt arī kā atbildes reakcija uz ikdienā uzņemto pārtiku, to mēdz dēvēt arī par "garšas svīšanu". Šo stāvokli var izprovocēt pikanti ēdieni, dzērieni, kuru sastāvā ir kofeīns, alkohols.

Tāpat pastiprinātu svīšanu var izraisīt arī konkrētu medikamentu lietošana, noteiktas slimības un ar menopauzi saistītās hormonālās svārstības. Viena no klasiskākajām izpausmēm ir karstuma viļņi un pastiprināta svīšana naktī.

Galvenais "ierocis" cīņā ar pastiprinātu svīšanu ir dzīvesveids un personiskās higiēnas ievērošana. Silta un mikla vide ir labvēlīga ne tikai cilvēka dabīgajai mikroflorai, no tās barojas arī citi mikroorganismi, kuru savairošanās nav vēlama. Ieteicams biežāk noskaloties dušā – gan no rīta, gan vakarā, un mainīt apakšveļu, kā arī valkāt brīvu, vieglu apģērbu, kas izgatavots no dabiska materiāla, lai āda varētu labāk elpot. Ne mazāk svarīgs faktors ir nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, pastiprinātas svīšanas gadījumā var noderēt speciālais sporta dzēriens, lai aizstātu ar sviedriem zaudētos sāļus un elektrolītus. Tāpat rekomendējams likvidēt apmatojumu padusēs un izvēlēties piemērotāko dezodorantu vai antiperspirantu. Kāda ir galvenā atšķirība? Dezodorants iznīcina mikroorganismus, kas provocē nepatīkamo aromātu, bet nebloķē sviedru dziedzerus. Antiperspirantu darbības laiks ir ilgāks, tie mehāniski bloķē sviedru dziedzeru izvadkanālus, tādēļ šos līdzekļus neiesaka lietot katru dienu.

Pastiprināta svīšana, ja tā izpaužas kopā ar citiem simptomiem, var signalizēt par kādu medicīnisku problēmu, tādēļ nedrīkst ignorēt tādas pazīmes kā sāpes krūtīs, reibonis, elpas trūkums, ilgstoša svīšana bez jebkāda acīmredzama iemesla. Jebkuru neskaidrību vai šaubu gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu.