Sargi sirsniņu no tveices! Ieteikumi sirds slimniekiem

Komentē "Veselības centrs 4" kardioloģe, Ehokardiogrāfijas speciāliste Dr. Ilze Zandarte un "Apotheka" farmaceite Anna Kivleniece.

"Karstuma ietekmē asinsvadi paplašinās, un tā rezultātā var pazemināties asinsspiediens un paātrināties sirdsdarbība," par tveices ietekmi uz veselību skaidro farmaceite Anna Kivleniece. "Turklāt, pastiprināti svīstot, tiek zaudēts šķidrums un minerālvielas, ko ir svarīgi uzņemt papildus. Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, kā, piemēram, arteriālo hipertensiju un sirds mazspēju. Pirmie simptomi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir galvas reiboņi, nespēks, ģīboņa sajūta. Tādā gadījumā vispirms ir jāuzņem šķidrums, tad jāapsēžas vai jāapguļas, lai nezaudētu samaņu."

Karstajā laikā īpaši svarīgi ir uzraudzīt asinsspiedienu un pulsu. "Karstā laikā pulss un asinsspiediens var paaugstināties, jo tā ir papildu slodze organismam. Pulsu mēra uz rokas artērijas, un, ja tas miera stāvoklī regulāri ir virs 80 sitieniem minūtē, cilvēkam ir jāvēršas pie ārsta," norāda kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte, piemetinot, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu, kas jau lieto medikamentus, karstā laika dēļ var būt nepieciešamība medikamentu devu palielināt, taču vajadzību par devas palielināšanu jānosaka pacienta ārstējošajam ārstam. Savukārt sirds mazspējas pacientiem karstuma ietekmē asinsspiediens var pazemināties zem 90/60mmHg – arī šādās situācijās kardioloģe iesaka nekavējoties konsultēties ar savu ārstējošo ārstu. "Pulsu un asinsspiedienu periodiski vajadzētu pakontrolēt arī tad, ja nav nekādu sūdzību, jo, ja asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski, cilvēks var to neizjust, taču tas var novest pie nopietnām komplikācijām – insulta vai pat nāves."

"Tveices laikā vēlams lietot viegli sagremojamu uzturu," norāda karioloģe. "Jālieto sezonālie dārzeņi, augļi, pākšaugi un pilngraudu produkti. Censties nelietot sāļu, treknu ēdienu un saldinātus dzērienus. Karstajā laikā vajadzētu izdzert dienā vismaz divus litrus ūdens. Sirds mazspējas slimniekiem regulāri jākontrolē svars, lai saprastu, vai organisms tiek galā ar uzņemto šķidrumu. Fitoterapeitu ieteikto zāļu tēju sastāvā parasti ir: vilkābele, mātere, raudene, vīgrieze, gandrenes un dilles."

"Situāciju var pasliktināt arī alkoholisko dzērienu lietošana un pārmērīgs kafijas patēriņš. Uzturā būtu jāiekļauj pietiekami daudz antioksidantu, ko vasarā var viegli uzņemt, ēdot vietējos sezonālos zaļumus – lapu salātus, sīpollokus, spinātus," stāsta farmaceite Anna Kivleniece. Kardioloģe Zandarte uzsver, ka saldinātie dzērieni un alkohols ķermeni nevis nodrošinās ar vajadzīgo šķidruma daudzumu, bet gan otrādi – organisms šķidrumu zaudēs.

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir samazināt tieši "slikto" jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni (ZBLH) asinīs, norāda Zandarte. "Ja ir jau konstatēta holesterīna izgulsnēšanās artērijās (ateroskleroze) vai ir paaugstināts slimību risks, ZBLH ir jāsamazina līdz ļoti zemam līmenim, un tas nav bīstami. Veseliem cilvēkiem bez sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ZBLH līmenim ir jābūt zem 3,0 mmol/l, savukārt cilvēkiem ar zināmu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l."

Kardioloģe atgādina, ka karstajā laikā ir svarīgi izvairīties no atrašanās tiešajos saules staros laika posmā no pulksten 10 līdz 18. Īpaši svarīgi sirds slimniekiem ir kontrolēt nodošanos fiziskajām aktivitātēm – aizrauties ar sportisku brīvā laika pavadīšanu, kas karstumā radīs tikai papildu slodzi sirdij, nevajadzētu. Arī braucot ar auto, ir svarīgi ievērot piesardzības pasākumus: "Ja auto aprīkots ar kondicionēšanas sistēmu, kas nodrošina optimālu temperatūru, tad doties izbraucienā ar auto nav bīstami, taču ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī nav vēlama, līdz ar to, ja izbrauciens plānots garāks, noteikti ir nepieciešamas atpūtas un izkustēšanās pauzes."

"Ja cilvēkam paliek slikti, svarīgi to ir apguldīt vēsā, labi vēdināmā telpā, uz pieres uzliekot aukstu kompresi, kā arī dot padzerties vēsu ūdeni," padomos dalās kardioloģe. Tomēr, ja rodas nopietns bezspēks, galvas sāpes, sirdsklauves vai žņaudzošas sāpes sirds apvidū, kā arī paaugstināts asinsspiediens, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz tālruni 113!