Pēdējo reizi Veselības ministrija (VM) kopā ar sadarbības partneriem veselīga uztura ieteikumus bērniem līdz divu gadu vecumam plašākā materiālā aprakstīja 2003. gadā. Bet šovasar šie ieteikumi aktualizēti atbilstoši laikam un papildināti ar virkni jauninājumiem, tostarp par alternatīvu ēšanas metožu pielietošanu bērna uztura veidošanā.
VM speciālisti sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Diētas ārstu asociācijas, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības speciālistiem jūlija beigās aktualizējuši veselīga uztura ieteikumus bērniem līdz divu gadu vecumam. Jaunie ieteikumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) vadlīnijām zīdaiņu papilduzturam, kurās apkopoti jaunāko pētījumu dati, teikts VM mājaslapā.
Salīdzinot ar iepriekš izstrādātajiem un publicētajiem ieteikumiem 2003. gadā, aktualizētajos ieteikumos detalizētāk aprakstīta zīdaiņu papilduztura ieviešana un piebarošanas uzsākšana, dažādu pārtikas produktu grupu (tostarp iespējamu alerģisku produktu) ieviešanas secība bērna ēdienkartē un to optimālie daudzumi, kā arī apkopoti pārtikas produkti, kurus nebūtu ieteicams iekļaut bērnu līdz divu gadu vecumam uzturā. Šajā rakstā atspoguļosim speciālistu ieteikumus par alternatīviem ēšanas veidiem un to, kurus produktus nebūtu ieteicams iekļaut mazuļa ēdienkartē.
Zīdainis vegāns? Potenciālie riski citādai ēšanai
Izvēloties zīdainim alternatīvu ēdināšanas veidu, pārliecinies, ka bērns uzņem nepieciešamo enerģijas un uzturvielu daudzumu. Dzelzs rezerves zīdaiņa organismā izsīkst ap sešu mēnešu vecumu, tāpēc šajā vecumā ir jāsāk dot papilduzturu. Dzelzs uzsūkšanās no augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem ir atšķirīga. Dažādi savienojumi, kuri atrodami augu izcelsmes produktos, piemēram, kalcijs, skābeņskābe un šķiedrvielas, var kavēt dzelzs uzsūkšanos.
Kā norāda jomas eksperti, vegāniska diēta zīdaiņa vecumā nav ieteicama, jo pastāv risks attīstīties daudzu uzturvielu deficītam (piemēram, dzelzs, cinka, kalcija, B12 vitamīna u.c.), kas negatīvi ietekmēs bērna veselību, augšanu un attīstību. Ja tomēr zīdainim tiek nodrošināta veģetāra vai vegāniska diēta, vecākiem jābūt informētiem par potenciālajiem riskiem, tādēļ tas jādara stingrā ārstniecības personu (gan pediatra, gan dietologa vai uztura speciālista) uzraudzībā.
Zīdaiņiem, kuri saņem veģetāru vai vegānisku uzturu, arī pēc sešu mēnešu vecuma jāturpina saņemt mātes piens (aptuveni 500 ml dienā).
Pēdējos gados popularitāti ieguvušas tādas ēdināšanas metodes kā "bērna vadīta ēšana" un "pedagoģiskais piebarojums". Minētās metodes palīdz bērnam nodrošināt lielāku kontroli pār uzņemto ēdiena daudzumu un veicina patstāvīgas ēšanas prasmes, tomēr dotajā brīdī trūkst zinātnisko pierādījumu tam, ka minētās ēdināšanas metodes var nodrošināt bērnu ar nepieciešamo enerģijas un uzturvielu (īpaši dzelzs un cinka) daudzumu. Tādēļ, ja izvēlies bērnam šādu ēdināšanas veidu, ir ieteicams vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu, pediatru, dietologu vai uztura speciālistu, lai noskaidrotu, kādus produktus būtu jāiekļauj bērna ēdienkartē, lai nodrošinātu pietiekamu dzelzs, cinka, joda, kalcija, omega-3 taukskābju, olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu uzņemšanu. Ir būtiski novērtēt produkta konsistenci un bērna spējas patstāvīgi to sakošļāt, lai novērstu aizrīšanās risku.
Produkti un izejvielas, kuras nav ieteicams iekļaut bērna uzturā līdz divu gadu vecumam
- Ēdienu bērnam gatavojiet bez sāls un garšvielām, cukura vai citām saldvielām (tostarp agaves sīrupa, kļavu sīrupa, medus). Garšas dažādībai pēc gada vecuma bērna maltītei varat pievienot sasmalcinātus svaigus vai kaltētus garšaugus, piemēram, dilles vai pētersīļus, tos sablendējot kopā ar ēdienu.
- Svarīgi atcerēties, ka bērna uzturā neiekļauj gaļas izstrādājumus un produktus – cīsiņus, tostarp "bērnu cīsiņus", desas, kūpinājumus u.tml., kā arī dažādus pusfabrikātus (nagetus, pelmeņus u.tml.) un sāļās uzkodas (čipsus, krekerus u.tml.), jo tie var saturēt daudz sāls (100 g šādu produktu parasti satur vairāk nekā 1 g sāls1). Ņem vērā, ka sāls pārmērīga lietošana paaugstina asinsspiedienu un noslogo nieres, īpaši maziem bērniem.
- Veikalos nopērkamie našķi var saturēt arī pārtikas piedevas, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt bērna veselību (piemēram, krāsvielas3).
- Tāpat bērna ēdienkartē nav ieteicami arī uz pannas cepti, fritēti vai grilēti ēdieni. Labāk produktus gatavot cepeškrāsnī, sautēt, tvaicēt, vārīt vai, ja iespējams, ēst svaigā veidā.
- Medu nav vēlams iekļaut bērna uzturā līdz viena gada vecumam, jo tas var saturēt baktērijas Clostridium botulinum sporas un ierosināt zīdainim nāvējošu slimību – zīdaiņa botulismu.
- Nepasterizēti piena produkti (svaigpiens, nepasterizēts siers u.c.) var saturēt Escherichia coli baktērijas, kas zīdainim var izraisīt caureju, tādēļ minētie produkti nebūtu iekļaujami uzturā pirmā dzīves gada laikā. Mazu bērnu uzturā neiekļaujiet arī ēdienus, kuri satur termiski neapstrādātu gaļu, zivis vai olas.
- Sēnes bērna uzturā iekļaujamas pēc divu gadu vecuma.
- Zāļu un augu tējas (tostarp fenheļa) bērnam jādod ar piesardzību. Zāļu tējas pagatavojamas "vājā" koncentrācijā, izmantojot pavisam nelielu drogu daudzumu, lai ar tēju uzņemtais bioloģiski aktīvo vielu daudzums neradītu riskus bērna veselībai. Par zāļu tēju lietošanu ārstniecības nolūkos jākonsultējas ar ārstu. Mazu bērnu uzturā neiekļauj arī melno, zaļo tēju un citus dzērienus, kas satur kofeīnu. Kofeīns ir stimulants, kas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna sirds un nervu sistēmasveselību.
--
1 Līdz viena gada vecumam bērnam nepieciešams uzņemt līdz 1 g sāls diennaktī, bet no 1 līdz 2 gadu vecumam līdz 2 g sāls diennaktī.
2 Līdz divu gadu vecumam pievienotā cukura daudzumam uzturā nevajadzētu pārsniegt 5 procentus no kopējā diennakts enerģijas daudzuma jeb līdz 3 tējkarotēm dienā (aptuveni15 g).
3 Saulrieta dzeltenā (E 110), hinolīndzeltenā (E 104), karmoizīns (E 122), alura sarkanā (E 129), tartrazīns (E 102), košenila sarkanā (E 124) ‒ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
