Bailes nomirt un sajukt prātā. Kas ir panikas lēkme, un kā rīkoties  (7)

Psiholoģe Baiba Kalnciema norāda, ka tipiski panikas lēkme sākas ar īslaicīgu trauksmes stāvokli, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Tā var sākties arī ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi. Panikas lēkmes gadījumā cilvēks apzinās savu biedējošo izjūtu avotu, taču tā, šķiet, var parādīties arī bez iemesla. Paniku bieži nevar pat izskaidrot, un rezultātā tā var noslēgties ar dziļu un neizskaidrojamu nomāktību.

Nav viena panikas lēkmju rašanās iemesla – to var veicināt vairāki faktori. Kā iespējamie panikas attīstības cēloņi jāmin gan psiholoģiskie, gan fizioloģiskie, piemēram, paaugstināts trauksmes līmenis, intensīvie afektu stāvokļi, fizisks izsīkums, pārmērīga kofeīna lietošana, hormonālas izmaiņas un citi. Cilvēkam panikas lēkmes laikā liekas, ka viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā un zaudēs kontroli pār savu ķermeni un prātu.

Tendence uztvert noteiktus stimulus kā draudus, it īpaši fizioloģiskās izpausmes, iespējams, saistīta ar cilvēka personisko pieredzi, piemēram, vecāku hiperaprūpi saistībā ar veselību, pārspīlētu raizēšanos par fizioloģiskiem simptomiem un organisma funkcionēšanu. Iespējamie panikas lēkmju cēloņi var būt saistīti ar situācijām agrīnajā pieredzē, kad piedzīvota nespēja kontrolēt situāciju.

Lai noteiktu panikas diagnozi, ir jābūt vismaz četrām no zemāk minētām izpausmēm desmit minūšu laikā. Panikas pazīmes ir paātrināta sirdsdarbība un sirdsklauves, pastiprināta svīšana, drebuļi vai trīce, elpas trūkums vai aizdusa, smakšanas sajūta, smaguma sajūta, sāpes vai diskomforts krūškurvī, slikta dūša vai nepatīkamas sajūtas vēderā, reibonis, nestabilitātes sajūta, ģībonis, nerealitāte vai atsvešinātība pašam no sevis, bailes zaudēt kontroli vai sajukt prātā, bailes nomirt, tirpšanas vai nejutīguma sajūtas ķermenī, karstuma vai aukstuma viļņi.

Biežāk panikas lēkmes izpaužas ar paātrinātu sirdsdarbību, reiboni un tirpšanu ķermenī. Pirmās panikas lēkmes parasti attīstās ārpus mājām: braucot sabiedriskajā transportā, mašīnā, atrodoties darbā, skolā, sabiedriskā vietā vai sociālā novērtējuma situācijā. Šīs sajūtas cilvēks raksturo kā "iekļūšanu vai iekrišanu slazdā", kur, iespējams, izjūt apkārtējo negatīvo novērtējumu vai arī atbalsta un drošības zaudējumu. Panikas lēkmēm raksturīgs pēkšņs, negaidīts sākums, bez redzama iemesla. Parasti, lai mazinātu panikas lēkmes attīstības risku, cilvēki no attiecīgajām situācijām izvairās.

Nereti panikas lēkmes var sākties nakts laikā. Dienas laikā piedzīvotais stress darbā, attiecībās, gaidas, nespēja tikt galā ar uzliktajiem pienākumiem rada saspringumu. Naktī, kad mūsu ķermenim un smadzenēm būtu jāatjaunojas un jāatpūšas, tās strādā ar divreiz lielāku jaudu, lai pārstrādātu dienas laikā iegūto informāciju. Cilvēks var pamosties ar izteiktu baiļu sajūtu, paaugstinātu nervu spriedzi un nesaprast, kas ar viņu notiek. Bailēm, pavisam iespējams, nav skaidra pamatojuma, un šīs pārslodzes gadījumā jūtīgākie cilvēki var izjust un novērot panikas lēkmes pazīmes.

Baiba Kalnciema min, ka visu, kam mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību, mēs barojam ar savu enerģiju un vairojam to. Tas pats ir arī ar panikas lēkmes tuvošanās bailēm. Bailes par nākamās lēkmes tuvošanos rada papildu uztraukumu – jo vairāk tam pievērš uzmanību, jo augstāk kāpj stresa līmenis.

Mūsu dzīve balstās uz dažādiem attiecību veidiem. Attiecības ar mīļoto, ar bērniem, ar vecākiem, ar kolēģiem un galu galā attiecības pašam ar sevi. Godīgums – tas ir atslēgvārds! Ja jau pašā startā tu nespēj būt godīgs pret sevi un savām izvēlēm par to kā parūpēties par savu ķermeni, tad apdomā, ko tu vari dāvāt saviem tuvākajiem.

Baiba Kalnciema uzsver, ka svarīgs faktors ir arī regulāra seksuālā dzīve ar pastāvīgu partneri. Regulāra dzimumdzīve ir viens no labākajiem dabīgajiem antidepresantiem pasaulē. Ir pierādīts, ka stress, trauksme un panikas lēkmes retāk piemeklē tos cilvēkus, kuriem ir atbalstošas, uzticamas un drošības pilnas partnerattiecības.