psiholoģija, panika, panikas lēkme, trauksme
Foto: Shutterstock
Mūsdienās ir radīti augsti standarti materiālajā, izglītības, darba un citās jomās. Cilvēki tērē daudz enerģijas, lai sasniegtu šos augstos standartus, kā rezultātā izdeg brīžos, kad vēlas pierādīt sevi sabiedrībai. Viņi aizmirst par svarīgāko cilvēku uz Zemes – par sevi! Tas savukārt "atver vārtus" stresam, trauksmei, depresijai, somatiskiem traucējumiem, veģetatīvai distonijai, panikai un panikas lēkmēm.

Psiholoģe Baiba Kalnciema norāda, ka tipiski panikas lēkme sākas ar īslaicīgu trauksmes stāvokli, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Tā var sākties arī ar intensīvu draudu nojautu, kas attīstās pēkšņi un ko pavada virkne nepatīkamu fizisko sajūtu: elpas trūkums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšana, reibonis, durstīšana rokās un pēdās, karstuma un aukstuma viļņi, nespēks un drebuļi. Panikas lēkmes gadījumā cilvēks apzinās savu biedējošo izjūtu avotu, taču tā, šķiet, var parādīties arī bez iemesla. Paniku bieži nevar pat izskaidrot, un rezultātā tā var noslēgties ar dziļu un neizskaidrojamu nomāktību.

Lēkmju rašanās iemesli

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!