Kādā vecumā mazuļa uzturā ieteicams iekļaut maizi, pienu, gaļu un pākšaugus  (1)

Veselības ministrijas (VM) speciālisti sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Diētas ārstu asociācijas, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības speciālistiem šovasar aktualizējuši veselīga uztura ieteikumus bērniem līdz divu gadu vecumam. Jaunie ieteikumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) vadlīnijām zīdaiņu papilduzturam, kurās apkopoti jaunāko pētījumu dati, teikts VM mājaslapā.

Salīdzinot ar iepriekš izstrādātajiem un publicētajiem ieteikumiem 2003. gadā, aktualizētajos ieteikumos detalizētāk aprakstīta zīdaiņu papilduztura ieviešana un piebarošanas uzsākšana, dažādu pārtikas produktu grupu (tostarp iespējamu alerģisku produktu) ieviešanas secība bērna ēdienkartē un to optimālie daudzumi, kā arī apkopoti pārtikas produkti, kurus nebūtu ieteicams iekļaut bērnu līdz divu gadu vecumam uzturā. Šajā rakstā atspoguļosim speciālistu ieteikumus par alternatīviem ēšanas veidiem un to, kurus produktus nebūtu ieteicams iekļaut mazuļa ēdienkartē.

Zīdainis no dzimšanas līdz četru sešu mēnešu vecumam saņem tikai mātes pienu (ekskluzīvā zīdīšana). Mātes piens ir vispiemērotākais uzturs pirmajos dzīves mēnešos. Tas veidojas speciālās piena dziedzeru šūnās (laktocītos) un izdalās, zīdainim uzsākot krūts zīšanu. Mātes piens satur visas augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas – piena cukuru (laktozi), pilnvērtīgas olbaltumvielas un taukvielas, kuras ir viegli sagremojamas, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Mātes piens palīdz zīdaini pasargāt no infekcijas slimībām un alerģijām, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru, kā arī veicina bērna fizisko un intelektuālo attīstību. Zīdīšana veicina savstarpējo attiecību un ciešas emocionālās saiknes veidošanos starp bērnu un māti.

Retos gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt ekskluzīvu zīdīšanu, piemēram, saistībā ar mātes slimību un/vai atsevišķu zāļu lietošanu, mātes prombūtni vai retu slimību bērnam, ārsts var ieteikt piemērotu mākslīgo maisījumu zīdaiņiem. Vienlaikus jāapsver pēc iespējas ātrāka atgriešanās pie krūts zīdīšanas, ņemot vērā tās priekšrocības, salīdzinot ar ēdināšanu ar mākslīgiem maisījumiem.

Zīdīšana, vadoties pēc bērna pieprasījuma, veicina piena veidošanos un izdalīšanos, tādēļ speciālisti iesaka bērnu zīdīt ikreiz, kad viņš to vēlas (arī naktī):

Ja bērns attīstās atbilstoši savam vecumam, ļauj zīdainim pašam regulēt ēšanas režīmu un nepārtrauc zīdīšanu, pirms bērns pats nav beidzis zīst, jo tieši zīdīšanas beigās bērns saņem pienu ar augstāku tauku saturu, kas sniegs nepieciešamo enerģiju un sāta sajūtu. Tomēr ne visiem bērniem ir piemērots brīvs ēdināšanas režīms, tāpēc, ja bērna ķermeņa masas pieaugums ir nepietiekams, jākonsultējas ar ārstu par ēdināšanas režīmu.

Lai nodrošinātu, ka zīdainis ar mātes pienu saņem nepieciešamās uzturvielas, sievietei ir jāēd veselīgi un daudzveidīgi, uzturā iekļaujot dažādus produktus no visām pārtikas produktu grupām. Sievietēm, kuras zīdīšanas periodā ietur veģetāru vai vegānisku uzturu, jāpievērš īpaša uzmanība pietiekamai uzturvielu (sevišķi joda, dzelzs, cinka, vitamīna B12, omega-3, dokozaheksaēnskābes un olbaltumvielu) uzņemšanai. Zīdīšanas periodā par papildu uztura bagātinātāju lietošanu vai konkrētu produktu izslēgšanu no uztura, piemēram, ja bērnam ir konstatēta alerģija, jākonsultējas ar ārstu vai uztura speciālistu.

Papilduzturu zīdainim ieteicams ieviesiet ne ātrāk kā četru mēnešu un ne vēlāk kā sešu mēnešu vecumā. Paralēli papilduzturam jāturpina zīdīt bērnu vismaz līdz viena gada vecumam, ja vēlaties, līdz divu gadu vecumam vai ilgāk. Ap sesto dzīves mēnesi zīdainis ir pieradis ieturēt aptuveni sešas ēdienreizes dienā un katrā no tām saņem mātes pienu. Zīdainim kļūstot vecākam, palielinās vajadzība pēc enerģijas un uzturvielām, kuru vairs nav iespējams pilnībā nodrošināt ar mātes pienu. Plānojot papilduztura ieviešanu zīdainim, svarīgi to uzsākt ne ātrāk par 17. un ne vēlāk par 26. dzīves nedēļu, lai veicinātu zīdaiņa pilnvērtīgu attīstību.

Lielākajai daļai bērnu nav nepieciešams uzsākt dot papilduzturu ātrāk kā sešu mēnešu vecumā, izņemot zīdaiņus, kuriem ir medicīniski diagnosticēts dzelzs deficīta risks un kuriem var būt lietderīga papilduztura agrāka ieviešana, piemēram, ja zīdainis tiek barots ar mākslīgo maisījumu (šajos gadījumos vispirms jākonsultējas ar pediatru).

Papilduzturu iesaka sākt dot pamazām, vienu reizi dienā piedāvājot līdz vienai tējkarotei ēdiena. Bērna ēdienkarti ik pēc trim piecām dienām papildini ar vienu jaunu produktu nelielā daudzumā (no vienas līdz trim tējkarotēm jeb aptuveni 15 gramiem). Jauno produktu zīdainim vislabāk piedāvā nogaršot no rīta, lai gadījumā, ja rodas kāda alerģiska reakcija (izsitumi, caureja, vemšana u. tml.), varētu savlaicīgi identificēt un izslēgt konkrēto alergēnu.

Produktus, no kuriem maziem bērniem visbiežāk ir alerģiskas reakcijas (govs piens, olas, zemesrieksti, zivis, kvieši, soja), ievies zīdaiņa ēdienkartē līdz ar citiem pārtikas produktiem, bet iesākumā piedāvā tos pavisam nelielā daudzumā – sākot ar vienu ceturtdaļu tējkarotes. Ja alerģiskas reakcijas nenovēro, katrā nākamajā reizē produkta daudzumu vari pakāpeniski palielināt (piemēram, pustējkarotes nākamajā ēdienreizē utt.). Pie katra jaunā produkta un garšas zīdainis pierod pamazām – no trīs līdz septiņu dienu laikā, un šajā periodā jauno produktu nogaršot zīdainim piedāvā 8–10 reizes. Zīdainis sākumā var atteikties no kāda produkta. Nespied bērnu ēst ar varu un esi pacietīgs, mēģini piedāvāt konkrēto produktu vēlāk (pēc nedēļas vai vēl ilgāka perioda).

Ieviešot papilduzturu bērna ēdienkartē, ir svarīgi nepārtraukt zīdīšanu, jo mātes piens pirmā dzīves gada laikā ir galvenais enerģijas avots zīdainim. Pēc gada vecuma bērnam mātes piens būs papildinājums veselīgam un sabalansētam uzturam, bet citi pārtikas produkti būs galvenais enerģijas un uzturvielu avots.

No četru līdz sešu mēnešu vecumam ieteicamais papilduzturs ir viendabīgas konsistences, koncentrēts, biezeņveida ēdiens, kuru ieteicams pagatavot, vārot vai tvaicējot nelielā ūdens daudzumā, tad sasmalcinot ar dakšu vai sablendējot. Gatavojot putru, tās konsistencei ir jābūt biezai, tumīgai (tādai, kas nenotek no karotītes), bet ne graudainai. Papilduzturu zīdainim jādod ar karotīti, nelielos apjomos, pirms tam pārliecinoties, ka zīdaiņa ēdiens nav pārāk karsts. Šī vecuma mazuļiem papilduzturu var piedāvāt no vienas līdz pat trīs ēdienreizēm dienā.

No septiņu mēnešu vecuma var sākt piedāvāt nedaudz rupjākas konsistences ēdienu (piemēram, ar dakšu saspaidīts ēdiens). Papilduzturu var piedāvāt no vienas līdz pat trīs ēdienreizēm dienā.

Mazuļiem vecumā no astoņiem līdz 10 mēnešiem svarīgi nodrošināt, ka zīdainis ēd lielākus un cietākus produktu gabaliņus, nevis tikai biezeņus, jo tas veicinās košanas muskulatūras attīstību un
zīdaiņa runas motorās funkcijas. Ir būtiski novērtēt produkta konsistenci un bērna spējas patstāvīgi to sakošļāt, lai novērstu aizrīšanās risku. Papilduzturu var piedāvāt no vienas līdz pat trīs ēdienreizēm dienā.

Pēc 10 mēnešu vecuma bērns var mēģināt ēst pats ar karotīti, bet no 12 mēnešu vecuma – bērns pats var ēst ar karotīti un dakšiņu, kurai ir noapaļoti zari.

Kopējais papilduztura apjoms, ko bērns var apēst vienā ēdienreizē, ir aptuveni 30 ml ēdiena uz vienu kilogramu bērna ķermeņa svara. Papildus, atkarībā no apetītes un svara pieauguma, bērnam var piedāvāt vienu divas uzkodas.

Svarīgi sekot līdzi un atpazīt pazīmes, kuras liecina par to, ka bērns ir izsalcis vai paēdis. Ēdienu piedāvā tikai tad, kad bērns ir izsalcis. Ēdienreizes laikā nav vēlamas citas aktivitātes, piemēram, spēlēšanās (rotaļāšanās), televizora skatīšanās vai mobilo ierīču lietošana. Ēdienreizes laikā vēlams bērnu ievietot speciālā bērnu ēdināšanas krēsliņā, kurā galva atrodas augstāk par kājām, lai
novērstu aizrīšanās risku. Pievērs uzmanību, lai bērns neiemigtu, ēdot no pudelītes vai ar ēdienu mutē. Tā vietā iemigšanai izlasi bērnam pasaku vai iedod mīļāko rotaļlietu. Nekad nepiedāvā bērnam ēdienu, lai viņu nomierinātu vai kā "balvu" par labu uzvedību, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna ēšanas paradumus.

Pirmais papilduzturs zīdainim varētu būt biezenis, kas pagatavots no viena dārzeņa – kabača, cukīni, kāļa, burkāna, ķirbja, pastinaka. Tāpat zīdainim var pagatavot biezeni arī no kartupeļa vai batātes (saldā kartupeļa). Ja nepieciešams palielināt uzturvērtību, biezenim varat pievienot mātes pienu vai dažus pilienus kvalitatīvas eļļas, piemēram, neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas (Extra virgin).

Aptuveni nedēļas laikā zīdainis būs pieradis pie jaunās garšas, un tad var piedāvāt bērnam nogaršot nākamo dārzeni (atsevišķi citā ēdienreizē vai papildus pievienot pirmā dārzeņa biezenim). Zīdainis šādā veidā pakāpeniski pieradīs pie pārtikas produktiem, kuri veidos viņa ēdienkarti visa mūža garumā. Tādēļ ir svarīgi bērnu pakāpeniski pieradināt pie dažādām garšām, arī rūgtās, piedāvājot nogaršot tādus dārzeņus kā brokolis, ziedkāposts, kāposts, kolrābis u. c.

Kā alternatīva dārzeņiem vai nākamais zīdaiņa papilduzturs var būt putra no graudaugiem. Iesākumā zīdainim piedāvā putru no graudaugiem, kuri nesatur glutēnu – griķiem, bezglutēna auzām, kukurūzas vai prosas putraimiem. Potenciālā arsēna piesārņojuma dēļ, rīsus zīdaiņa ēdienkartē nav ieteicams iekļaut biežāk kā trīs reizes nedēļā. Zīdainim putru vāri uz ūdens bāzes. Lai palielinātu uzturvērtību, putrai var pievienot mātes pienu vai, ja tā nav, mākslīgo piena maisījumu.

Glutēnu saturošās graudaugu (kviešu, miežu, rudzu, auzu) putras zīdaiņa ēdienkartē ievies pēc tam, kad ir iepazīti bezglutēna graudaugi, bet ne vēlāk kā līdz 12 mēnešu vecumam, iesaka speciālisti.

Zīdainim varat piedāvāt biezeni, kas pagatavots no vietējas izcelsmes augļiem – āboliem, bumbieriem. Pārējie (vislabāk vietējas izcelsmes, sezonālie) augļi un ogas iekļaujami zīdaiņa ēdienkartē no septiņu mēnešu vecuma. Lai novērstu aizrīšanās risku, ogas zīdainim piedāvā biezeņa veidā vai saspaidītas ar dakšu. Vasarā un rudens periodā ieteicams pašiem sasaldēt dārzeņus, augļus un ogas, kurus ziemas sezonā var izmantot zīdaiņa papilduztura pagatavošanai.
Var izmantot arī svaigos vai saldētos dārzeņus, augļus un ogas, kurus ir iespējams iegādāties veikalos.

Ja bērns ir sācis uzņemt papilduzturu četru piecu mēnešu vecumā, aptuveni sešu mēnešu vecumā ievies ēdienkartē gaļu, kas ir labs olbaltumvielu, dzelzs un cinka avots. Ja papilduztura ieviešana uzsākta sestajā dzīves mēnesī, pēc dažām nedēļām, kad bērns ir pieradis pie pirmā papilduztura, iekļauj uzturā gaļu. Kā pirmo vislabāk izvēlēties teļa vai truša gaļu. Piemērota zīdaiņa papilduzturam ir arī vistas fileja, liesa cūkgaļa, tītara, liellopa vai jēra gaļa. Liesā gaļā esošo dzelzi
bērna organisms izmantos sevišķi labi.

Visērtāk piedāvāt zīdainim šajā vecumā vārītu, biezenī sablendētu gaļu (20–30 g), pievienojot to dārzeņu, kartupeļu biezenim vai graudaugu putrām. Lai zīdainis uzņemtu enerģiju un taukos šķīstošos vitamīnus, dārzeņu, gaļas biezenim var pievienot arī tējkaroti kvalitatīvas eļļas, piemēram, neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas (Extra virgin).

Zivis zīdaiņa ēdienkartē iekļauj no septiņu mēnešu vecuma, jo tās ir labs olbaltumvielu, minerālvielu (īpaši selēna un joda) un D vitamīna avots. Treknās zivis ir arī labs nepiesātināto omega-3 taukskābju avots. Iesākumā zīdainim piedāvā nogaršot termiski apstrādātu liesu zivi (piemēram, heku, mencu u. c.), pēc tam uzturā iekļauj arī treknās zivis (piemēram, upes foreli, lasi u. c.).

Potenciālā piesārņojuma dēļ zīdaiņa uzturā nav ieteicams iekļaut lielās, plēsīgās zivis(karaliskā skumbrija, lielais tuncis, zobenzivs, haizivs, u. c.), kā arī zivis no Baltijas jūras. Zivs fileju vislabāk tvaicēt vai cept cepeškrāsnī. Pirms zīdaiņa ēdināšanas, vienmēr pārliecinies, ka no zivs filejas ir izņemtas visas asakas! Kad zīdainis ir pieradis pie zivju ēšanas, tās viņa ēdienkartē iekļaujiet vienu divas reizes nedēļā. Pietiekams vienas zivs porcijas daudzums ir zīdaiņa plaukstas izmērā (aptuveni 50 g).

Sākot no septiņu mēnešu vecuma zīdainim varat piedāvāt nogaršot arī termiski apstrādātu olu (gan dzeltenumu, gan baltumu), vislabāk cieti novārītu. Pirmajā reizē zīdainim piedāvā nogaršot aptuveni vienu ceturtdaļu tējkaroti olas. Ja alerģiskas reakcijas nenovēro, daudzumu pakāpeniski palielini (no pustējkarotes tējkarotes līdz vienai olai dienā), nepārsniedzot no trīs līdz piecām olām nedēļā.

Termiski apstrādāti pākšaugi (zirņi, pupas, lēcas u. tml.) zīdaiņa ēdienkartē ieviešami no septiņu mēnešu vecuma un turpmāk uzturā būtu iekļaujami vismaz reizi nedēļā. Vēlams sākt ar pākšaugiem, kuriem ir atdalīta miza, piemēram, lobītas lēcas. Lai novērstu aizrīšanās risku, pākšaugus zīdainim piedāvā biezeņa veidā vai saspaidītus ar dakšiņu.

Riekstu sviestu (bez pievienota sāls un cukura), tai skaitā zemesriekstu sviestu (bez riekstu gabaliņiem) vai sēklu pastu var piedāvāt bērnam no septiņu mēnešu vecuma. Iesākumā zīdainim dod nogaršot vienu ceturtdaļu tējkarotes riekstu sviesta vai sēklu pastas. Ja nenovēro alerģiskas reakcijas, apjomu var pakāpeniski palielināt līdz vienai tējkarotei dienā. Šos produktus bērnam piedāvā regulāri, vismaz divas reizes nedēļā, jo tie ir labs nepiesātināto taukskābju un minerālvielu avots.

Sākot ar deviņu mēnešu vecumu, zīdainim varat piedāvāt rupja maluma maizi (piemēram, rudzu vai kviešu) bez piedevām (sēklām, riekstiem, žāvētiem augļiem u. tml.). Baltmaizi iekļaut bērna uzturā nav ieteicams. Maizes šķēli dod bērnam rokā, lai košļā. Maizes šķēli var plānā kārtiņā apziest ar sviestu.

Govs piens satur maz dzelzs. Alerģijas profilakses nolūkos, pievienojot to dārzeņu biezenim vai putrai nelielā daudzumā (sākot ar vienu ceturtdaļu tējkarotes un pakāpeniski palielinot līdz divām trijām tējkarotēm dienā), govs pienu zīdaiņa ēdienkartē vari ieviest no sešu mēnešu vecuma.

No astoņu mēnešu vecuma zīdaiņa ēdienkarti varat papildināt ar bezpiedevu raudzētajiem piena produktiem (jogurtu, kefīru u. c.). Olbaltumvielām bagāti piena produkti, piemēram, biezpiens un
nogatavināts siers, iekļaujami zīdaiņa uzturā no 10 mēnešu vecuma. Tomēr lielā olbaltumvielu daudzuma dēļ biezpienu bērnam nevajadzētu dot pārāk daudz (2–5 ēdamkarotes jeb 20‒50 g dienā). Augstā sāls satura dēļ siera daudzumam nevajadzētu pārsniegt vienu šķēlīti jeb 15 gramus dienā. Piena produkti ir kalcija avots, taču tas kavē dzelzs uzsūkšanos gremošanas traktā, tādēļ nekombinē vienā ēdienreizē piena produktus ar gaļu.

Kā atsevišķu maltīti govs pienu bērnam piedāvā tikai pēc 12 mēnešu vecuma, jo tas satur maz dzelzs. Pārmērīgi lietojot uzturā piena produktus, tie var aizstāt normālu maltīti, kas mazinās bērna apetīti un dzelzs uzņemšanu, uzsver speciālisti.

Kamēr zīdainis saņem tikai mātes pienu, nav nepieciešams bērnam papildus dot padzerties ūdeni vai kādu citu dzērienu. Ja bērnu ēdieni ir ar mākslīgo maisījumu, piedāvā papildus padzerties ūdeni. Ja izmanto ūdeni no krāna, akas vai avota, ievēro īpašu piesardzību, ūdeni pirms došanas zīdainim novārot un atdzesējot.

Uzsākot dot papilduzturu, piedāvājiet bērnam padzerties ūdeni no glāzes vai speciālās bērniem paredzētās krūzītes (ar snīpi), bet ne no pudeles ar knupīti. Ilgtermiņā pudeļu lietošana var veicināt zobu bojāšanos un runas attīstības traucējumus.