Cerība, ka problēma atrisināsies pati no sevis
Ugunsdzēsējs un feldšeris Maiks Gniteckis izdevumam "Healthline" stāsta, ka ir piedzīvojis gadījumus, kad vīriešu kārtas pacienti sākotnēji atsakās no transportēšanas uz slimnīcu pat tad, kad piedzīvo akūtu sirdslēkmi. "Man nācās lūgt ģimenes locekļus palīdzēt pārliecināt pacientu doties uz slimnīcu," stāsta Gniteckis. "Esmu arī zvanījis neatliekamās palīdzības dienesta ārstiem, lai viņi palīdz pārliecināt pacientu doties uz slimnīcu kopā ar mums." Pēc Gnitecka domām, viens no šīs attieksmes iemesliem varētu būt uzskats, ka pašsajūta uzlabosies pati no sevis un nav nepieciešams tikmēr "apgrūtināt" ārstus. To vairākkārt atzinuši paši pacienti.
Ģimenes ārste Tiša Rova uzskaita vēl arī citus iemeslus: bailes uzzināt par sliktu diagnozi vai atzīt savu ievainojamību; "supervaroņu" sindroms – pārliecība, ka vīrietim vienmēr jābūt stipram un spējīgam tikt galā ar jebko; uzskats, ka "neaizsargātība ir kaut kas slikts un bīstams".
Kāpēc slēpj informāciju no ārstiem?
Jo ir neērti – tā skan īsākā atbilde. Neērtības un kauna sajūta varētu būt vairāk izteikta gadījumos, kad diagnoze skar sevišķi jutīgus psihoemocionālos jautājumus un/vai punktus ķermenī, piemēram, erektīlā disfunkcija u.c. "Atšķirībā no sievietēm, kuras ir pieradušas būt atklātākas sarunās ar draudzenēm un citiem sev tuviem cilvēkiem, vīriešiem reizēm ir grūtāk atvērties intīma rakstura jautājumu apspriešanā. Ja tas vēl iet roku rokā ar šķietami mulsinošu diagnozi, var būt nepieciešams vairāk laika, lai tiktu ar šo izaicinājumu galā," spriež Rova.
Diemžēl, ja ir runa par veselības problēmām, laiks ne vienmēr ir sabiedrotais. Tā, piemēram, ir virkne slimību, kam agrīnā stadijā trūkst izteiktu fizisku simptomu vai arī tie ir viegli noturami par kaut ko citu, līdz ar to pastāv lielāks risks, ka slimība varētu pāriet hroniskā formā. Kā viens no klasiskākajiem piemēriem tiek minēts diabēts. Tādos gadījumos labākais veids, kā laikus atklāt problēmas cēloni, ir regulāras profilaktiskās veselības pārbaudes.
Kādi profilaktiskie pasākumi jāveic
Sabalansēts ikdienas uzturs, trīs pamata maltītes dienā, pietiekams fizisko aktivitāšu apjoms ir primārā nodeva veselībai. Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās pieaugušajiem teikts, ka optimāls variants būtu vismaz 150-300 minūtes nedēļā vidējas intensitātes aerobas slodzes vai vismaz 75-150 minūtes intensīvas aerobās slodzes. Papildus PVO iesaka divas reizes nedēļā atvēlēt muskuļu spēku vai izturību uzlabojošiem treniņiem.
Tāpat jāatceras arī par veselības pārbaudēm. Lūk, kādus profilaktiskos pasākumus iesaka "Everyday Health" uzrunātais urologs Ēriks Kleins:
- Regulāras pārbaudes – rekomendējams reizi gadā – var atklāt dažādas slimības, kas apdraud tieši vīriešu veselību, tostarp prostatas vēzi. Statistika ir skarba – šī slimība skar katru sesto vīrieti.
- Neslēp no ārsta informāciju, kas saistīta ar uroloģiju vai seksuālo labklājību. Izvairīšanās nenozīmē, ka problēma pazudīs. Daži sarežģījumi, piemēram, erektīlā disfunkcija, var norādīt uz citām veselības problēmām, piemēram, bloķētām artērijām vai 2. tipa cukura diabētu.
- Pārāk maz vīriešu zina pareizo vecumu, kad ieteicams veikt konkrētus izmeklējumus un analīzes. Palūdz savam ārstam noteikt individuālu regulāro pārbaužu grafiku, īpaši, ja ģimenes anamnēzē bijušas hroniskas slimības vai audzēji.
- Pārbaudi sevi pats. Dzimumorgānu pašpārbaude reizi mēnesī var atklāt pazīmes ārstējamām problēmām. Savlaicīga ādas izmaiņu, jaunu veidojumu vai citu simptomu piefiksēšana ir pirmais solis ceļā uz sekmīgāku un ātrāku atlabšanu.
Visbeidzot ārste Rova atgādina, ka svarīgs ir arī partneres atbalsts un iedrošinājums: "Būtu labi, ja arī sieviete zinātu šo pārbaužu grafiku un, redzot, ka mīļotais ir nevaļīgs vai apzināti vilcinās, par to atgādinātu un, ja nepieciešams, pati pieteiktu viņu vizītei vai arī dotos turp kopā ar viņu." Jo, kā jau iepriekš noskaidrojām – problēma, kas atklāta pašā saknē, ir daudz vieglāk un ātrāk risināma.