Piena sēne, maksts sausums, urīnceļu iekaisums: profilakse un ārstēšanās

Sievietes maksts nav sterila, tajā dzīvo dažādi mikroorganismi – baktērijas, vīrusi un sēnītes. Veselu maksts vidi raksturo pienskābo jeb laktobaktēriju pārsvars, taču, ja parādās sliktie tā sauktie patoloģiskie mikrobi vai sēnītes – rodas infekcija. Visbiežāk piena sēnes infekciju izraisa novājināta imunitāte, antibiotiku vai citu regulāru medikamentu lietošana, hroniskas slimības vai grūtniecība. "Ja sēnīšu ir nedaudz, tad parasti tās nerada nekādas sūdzības, un šāda situācija arī nebūtu jāārstē. Piemēram, piena sēni izraisa mikroorganisms – rauga grupas sēnīte "Candida albicans", kas ir viena no normālās maksts mikrofloras iemītniecēm. Savukārt piena sēnes izraisīta maksts infekcija ir tad, kad šī baktērija ir pārlieku savairojusies un sievietei var radīt diskomfortu, niezi, dedzināšanu, kā arī biezpienveida vai pārslveida izdalījumus," norāda ginekoloģe Ingrīda Circene.

Farmaceite Zane Melberga norāda, ka par nepieciešamo ārstēšanu nepieciešams konsultēties ar ginekologu, taču, ja drīzumā nav iespējams ieplānot vizīti, tad ieteicams doties uz kādu no aptiekām un konsultēties ar farmaceitu par to, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Aptiekās pieejams plašs bezrecepšu līdzekļu klāsts, sākot no makstī smērējamiem krēmiem, ievadāmām lodītēm, svecītēm un beidzot ar iekšķīgi lietojamām kapsulām. Vairums lokāli lietojamo medikamentu ir izmantojami tieši pirms gulētiešanas – ievadīti makstī, lai tie pa nakti varētu pildīt savu funkciju. Nepieciešams lietot arī intīmās kopšanas ziepes maksts mikrofloras atjaunošanai, ko var lietot reizi vai divas dienā.

Maksts sausums ir simptoms, ko var radīt gan kāda no ginekoloģiskajām slimībām, gan zems estrogēnu līmenis, ar ko visbiežāk saskaras sievietes, kuras lieto hormonālo kontracepciju, kā arī pēc dzemdībām, krūts barošanas laikā, menopauzes laikā vai pirms tās. Tas var radīt ne tikai lielu diskomforta sajūtu, negatīvi ietekmēt attiecības ar partneri, bet arī var būt kā iekaisuma un infekcijas avots, par ko liecina dedzinoša un sūrstoša sajūta, kā arī nieze vulvas un maksts apvidū.

Lai mazinātu maksts sausumu, ieteicams izvēlēties krēmus vai gelus, kuru sastāvā ir pienskābās baktērijas, kas palīdzēs uzturēt veselu maksts mikrofloru, uzlabos tās gļotādas tonusu, mitrinās to un novērsīs diskomforta sajūtu.

Ginekoloģe atklāj, ka papildu aptiekā iegādājamiem līdzekļiem iespējams veikt arī dažādas ginekoloģiskās injekcijas un lāzerterapiju, kas maksts sausumu var palīdzēt novērst ilgtermiņā. Ginekoloģiskās injekcijas lieto intīmās zonas un gļotādas ārstēšanai, atjaunošanai, kā arī sausuma, niezes un diskomforta novēršanai. Tās arī uzlabo erogēno zonu funkciju, līdz ar to ievērojami uzlabojot sievietes dzīves kvalitāti. Savukārt veicot lāzerterapiju, līdz ar maksts sausuma novēršanu tiks uzlabots arī tās muskuļu tonuss un funkcionalitāte un paaugstināts jutīgums.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju – tā ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, ar kuru visbiežāk nākas saskarties sievietēm dažādos vecuma posmos un dažādos gadalaikos – ne tikai gada aukstajā laikā, bet arī vasarā. Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo regulāra vēlme urinēt, taču, ņemot vērā to, ka izdalās vien mazs urīna daudzums, rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm. Tāpat arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā.

Līdz ar pirmajiem urīnceļu iekaisuma simptomiem, nepieciešams uzņemt lielu daudzumu šķidruma, lai tas izskalotu baktērijas un atšķaidītu urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Tāpat ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt iekaisuma, spazmu mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru un Islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī var mazināt iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Gadījumos, ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties uztura bagātinātājus tablešu vai kapsulu formā. Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt. Savukārt, ja tuvāko dienu laikā simptomi nemazinās, nepieciešams vērsties pie ārsta, kas nozīmētu tālāku ārstēšanu.

Izvēlies piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus – sievietes intīmās zonas ārējā daļa veido skābu vidi, kas ir ap pH no 5 līdz 5,5, taču sievietes intīmās zonas iekšējā vide ir vēl skābāka, pat pH no 3,8 līdz 4,5. Ja ikdienas higiēnai tiek izmantota dušas želeja, kas pēc būtības ir sārmaina, tad tās diemžēl izjauc ādas skābes aizsargslāni un var radīt kairinājumu, tāpēc ieteicams izmantot līdzekļus, kas piemēroti tieši intīmajām zonām. Īpaši jāizvairās no sintētiskām un ar spēcīgu aromātu apveltītām dušas želejām, kas var ietekmēt maksts veselību – radīt kairinājumu, mainīt tās pH balansu un veicināt baktēriju veidošanos.

Izvēlies atbilstošu apakšveļu – svarīgi izvēlēties apakšveļu, kas sastāv no dabīgiem materiāliem – kokvilnas, lai āda elpotu un tajā neveidotos baktērijas, kā arī nevēlams aromāts. Savukārt apakšveļu, kuras sastāvā ir sintētiski materiāli, var valkāt vien izņēmuma gadījumos.

Izvēlies maigus veļas mazgāšanas līdzekļus – ar spēcīgu aromātu apveltītos veļas mazgāšanas līdzekļos un mīkstinātājos mazgāta apakšveļa var radīt maksts kairinājumu, mainīt tās pH balansu un veicināt baktēriju veidošanos. Ieteicams izvēlēties līdzekļus bez smaržas un pēc iespējas dabīgākus.

Rūpējies par higiēnu – pēc peldēm atklātās ūdenstilpnēs, baseinos, kā arī pēc sporta zāles ir obligāti jānomazgājas ar speciāli intīmajām zonām piemērotu līdzekli. Pēc sporta nodarbības ir jāmaina apakšveļa. Ja ir pastiprināti izdalījumi, ieteicams lietot ikdienai paredzētos biksīšu ieliktnīšus vai biežāk – pat vairākas reizes dienā – mainīt apakšveļu, taču šajā gadījumā ieteicams apmeklēt ginekologu.

Regulāri apmeklē savu ginekologu – ginekologs ir uzticamais ārsts, kas sievietei būtu jāapmeklē visa mūža garumā – vismaz reizi gadā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, atklātu un novērstu iespējamas slimības laikus un nodrošinātu atbilstošu ārstēšanu. Savukārt gadījumos, ja rodas kādas veselības problēmas, tad pie ginekologa jāvēršas pēc iespējas ātrāk.