"Viņam tūlīt paliks 16 gadi. Viņa diagnoze ir atipisks autisms, hiperaktivitātes sindroms, daži liek vidēju, daži smagu garīgu atpalicību, un uzmanības traucējumi. Viss kopā. Kā mazs bērns. Neskatoties uz to, ka viņam ir 16, viņš uzvedas kā mazs bērns. Man ir mazmeita, kurai būs pieci gadi, un viņi ļoti jauki kopā spēlējas. Viņi ir vienā līmenī," savu pieredzes stāstu par dēlu ar psihiskās veselības sarežģījumiem sāk mamma Agita.
Gan Agitas, gan citi stāsti par psihisko veselību ir pieejami platformā "ESparveselību.lv", kas ir daļa no veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kopuma, ko Veselības ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi". Ar vietnes vedotāju atļauju arī saviem lasītājiem piedāvājam iepazīties ar šo, bet turpmāk arī ar citiem stāstiem, kā arī speciālistu komentāriem par psihisko veselību.
Stāsta Agita: "Kad viņam bija viens gads, sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Tad es vērsos pie dakteriem. Neirologs teica: "Tās ir maza bērna īpatnības. Pagaidīsim. Nākamais neirologa apmeklējums būs pusotrā gadā." Es saku: "Nekas nav mainījies." Un tad, divos gados un divos mēnešos, izdevās nokļūt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņam taisīja datortomogrāfiju. Fizioloģiski viss bija kārtībā, to pārējo jau nevar tā atrast. Bet daktere Smilga viņam uzlika diagnozi "autisma iezīmes". Tad mēs nokļuvām pie dakteres Dubinskas, psihiatres. Un trijos gados mēs jau bijām nokļuvuši pie invaliditātes, jo sapratām, ka bērnam nav viss kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
