Vasaras pēdas sejā – kas vairāk par vasarraibumiem

Šīs vasaras karstās saules ietekmē viss ķermenis pastiprināti zaudēja šķidrumu, tai skaitā arī sejas āda. To veicina ne tikai augstā gaisa temperatūra un svīšana, bet arī saules ietekmē āda kļūst sausāka jeb dehidratējas. Rezultātā pasliktinās ādas kvalitāte un parādās izteiktākas krunciņas. Papildus to veicina arī kondicionēts gaiss, kas varētu šķist kā glābiņš vasaras tveicē, tomēr patiesībā ādu sausina vēl vairāk.

Otrs būtisks aspekts ir melanīna sintēze, kas ir mūsu ķermeņa aizsargmehānisms pret saules starojumu. Ultravioleto (UV) staru ietekmē notiek melanīna sintēzes aktivēšanās pigmenta šūnās jeb melanocītos, kas uz ādas izpaužas gan ar dažādu jaunu pigmentētu veidojumu parādīšanos, gan iepriekš esošu aktivizēšanos.

Trešais aizsargmehānisms, kas novērojams ādā, ir virspusējā ādas slāņa – epidermas – keratīna šūnu sabiezēšanās. Tas izpaužas kā neviendabīgs ādas tonis, pelēcīgums, un, cilvēkiem ar akni, rudenī novērojama izteikta ādas stāvokļa pasliktināšanās, jo tiek nosprostotas poras. Tādēļ pēc vasaras miera perioda, ko nodrošina saules pretiekaisuma ietekme, rudenī vērojams straujš izsitumu skaita pieaugums.

Ādas veidojumi. Ņemot vērā, ka sejas āda vistiešāk tiek pakļauta saules stariem, pievērsiet uzmanību, vai pēc vasaras uz sejas vai citviet uz ķermeņa nav parādījušās jaunas dzimumzīmes, pigmentēti laukumi vai citi veidojumi. Nekavējoties vērsies pie dermatologa, ja pamanāt "neglītā pīlēna" principu – jaunveidojums atšķiras no esošajiem. Saules radītās ļaundabīgās izmaiņas var šķist pavisam nevainīgas, jo sākotnēji tās var izskatīties kā neliels pigmenta laukums, kas laika gaitā kļūst nevienmērīgs un lielāks, attīstoties melanomai. Bazalioma vai plakanšūnu vēzis var izskatīties kā nebūtisks ādas krāsas mezgliņš vai sauss, sārts, niezošs laukums. Jebkuras izmaiņas, kas rada nemiera sajūtu, traucē ikdienā, ieteicams pārbaudīt pie dermatologa. Arī atbrīvojoties no traucējošiem labdabīgiem ādas veidojumiem: dzimumzīmēm, pigmenta laukumiem, asinsvadu veidojumiem u.c., ir nepieciešama rūpīga diagnostika, lai noteiktu piemērotāko likvidēšanas veidu.

Sīkas krunciņas. Krunciņas visbiežāk norāda uz ādas novecošanos vai dehidratāciju. Novecojot ādā samazinās kalogēna un elastīna sintēze – āda zaudē tvirtumu un kļūst nelīdzena. Ārējie faktori (saules staru iedarbība, dzīves ritms, stress, kaitīgie ieradumi) šo novecošanās procesu pasteidzina.

Virspusējā un dziļā pigmentācija. Hiperpigmentācija var rasties gan pārmērīga ultravioletā (UV) starojuma rezultātā (ilgstoša uzturēšanās saulē, sauļošanās, solārijs), gan kā reakcija uz medikamentiem vai hormonālām izmaiņām, vai arī vēstīt par kādu slimību. Netipiska pigmentācija var liecināt arī par ādas audzēju. Pigmentācija var skart ne tikai ādas virspusi – epidermu, bet arī dziļāku ādas slāni – dermu. Šādos gadījumos atbrīvošanās no pigmenta būs sarežģītāka.

Sejas asinsvadu stāvoklis – rozācija, kuperoze u.c. Asinsvadu trauslums un jutība var būt iedzimti un laika gaitā saasināties, reaģējot uz ārējiem faktoriem. Šeit liela nozīme ir uzkrājošajam efektam – jo ilgāk sejas āda tiek pakļauta neveselīgai ietekmei, jo lielāks ir bojājumu risks un tā izpausmes. Lai izvairītos no stāvokļa saasināšanās, sārto vaigu iemeslam tomēr ir vērts pievērst uzmanību, it sevišķi pēc 35 gadu vecuma.

Ādas tekstūra. Nevienmērīga ādas tekstūra rodas, atmirušajām ādas šūnām uzkrājoties uz ādas virsmas. Tas var padarīt ādu blāvu un porainu, parādās raupji ādas laukumi. Pārmērīgu atmirušo ādas šūnu uzkrāšanos var veicināt ilgstoša saules iedarbība, smēķēšana, sausais ādas tips un ekzēma.

UV staru radītais bojājums. UV staru negatīvā ietekme uzkrājas un sekas var izpausties vēlākos gados. Dermatologi nerimstoši atgādina par pārmērīgas sauļošanās nāvējošo ietekmi - melanomas un citu ādas vēžu gadījumu skaits pieaug visās pasaules valstīs, un Latvija nav izņēmums. UV starojums samazina ādas aizsardzības un atjaunošanās spējas, kas var izpausties kā ādas sausums, blāvums, nevienmērīgs sejas tonis, sausi, zvīņaini ādas laukumi un aizsprostotas poras.

Porfirīna klātbūtne. Porfirīni ir P.acnes baktēriju radītie gala produkti, kas ir nekaitīgi un atrodami uz jebkuras sejas ādas un norāda ādas sebuma sekrēcijas līmeni. Bet, ja porfirīnu daudzums pārsniedz normālo, tie var izraisīt iekaisumu, veicināt poru nosprostošanos, rezultātā pasliktinot aknes stāvokli un pat veicinot ādas novecošanos.

Pilnvērtīgi novērtēt sejas stāvoklī var tikai dermatologs, taču arī kosmetologs var laikus pamanīt problēmu un novirzīt klientu pie ārsta speciālista. Lai arī daļēji sejas ādas stāvokli iespējams novērtēt bez īpaša aprīkojuma, diagnostikas tehnoloģijas garantē pilnvērtīgu analīzi, kā arī iespēju saglabāt un salīdzināt izmeklējumu rezultātus – kas ir īpaši svarīgi ārstniecībā, meklējot pacientam piemērotākos kopjošos līdzekļus un novērtējot procedūru lietderību ilgākā laika posmā.

Mūsdienās sejas ādas diagnostika notiek teju futūristiski – izmantojot daudzpunktu pozicionēšanas sistēmas un mākslīgo intelektu. Ap pacienta seju rotējoši sensori veido vienotu, detalizētu attēlu. Iekārtās integrētās programmas vienlaicīgi analizē vairākus ādas stāvokļus, saglabā attēlus, salīdzina iegūto informāciju ar pasaules datu bāzēm. Ar tehnoloģiju palīdzību iespējams modelēt ādas stāvokli un sejas izskatu arī nākotnē. Šāda izmaiņu paredzēšana ļauj rīkoties nekavējoties, lai mazinātu ne tikai nevēlamas novecošanās izpausmes, bet arī apsteigtu un novērstu nopietnas ādas veselības problēmas.

Runājot par visa ķermeņa izmeklējumu, neaizstājams palīgs ādas veidojumu izvērtēšanā ir optiskais dermatoskops, kas izgaismo un palielina pētāmo ādas laukumu, ļaujot ārstam pamanīt aizdomīgu ādas veidojumu. Nākamais solis ir digitālā dermatoskopija – ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams ne tikai detalizēti izpētīt esošās dzimumzīmes, bet arī izveidot ādas jaunveidojumu karti. Šāda kartēšana ļauj sekot stāvokļa attīstībai. Nelabvēlīgās izmaiņas vai riski tiek pamanīti ātrāk, līdz ar to – arī ārstēšana vai profilakse tiks uzsākta laikus.