Hormoni vai depresija? Signāli vecākiem, kā atpazīt pusaudža emocionālo nestabilitāti

Protams, kā uzsver PRC speciālisti, katra ģimene ir īpaša, taču šajā materiālā ir iekļautas dažādas iespējamās situācijas un risinājumi.

Pusaudža gadi ir pārejas periods starp bērnību un pieaugšanu. Tas ietver ievērojamas pārmaiņas ķermenī un to, kā jaunietis uztver sevi un pasauli. Fiziskās, kognitīvās, sociālās, seksuālās un emocionālās pārmaiņas, kas notiek šajā laikā, var radīt gaidas un bažas gan jauniešiem, gan viņu ģimenēm.

Daudzi vecāki nesaprot, kāpēc viņu pusaudži reizēm uzvedas impulsīvi, iracionāli vai bīstami. Brīžiem šķiet, ka tīņi neaizdomājas par savu uzvedību vai arī pilnībā neapsver savas rīcības sekas. Pusaudži atšķiras no pieaugušajiem ar to, kā viņi uzvedas, risina problēmas un pieņem lēmumus.
Šai atšķirībai ir bioloģisks izskaidrojums. Smadzenes turpina nobriest un attīstīties visu bērnību un pusaudža gadus līdz pat 25 vai 30 gadu vecumam.

Pusaudžiem vecāki ir vajadzīgi tikpat daudz, cik bērnībā. Var būt izaicinoši pieaugušajiem atrast pareizo veidu, kā komunicēt ar pusaudžiem, bet labākais veids, kā sākt, vienmēr ir ar mīlestību, pacietību, laipnību un sapratni. Viņu ķermeņi un prāts mainās strauji, katru dienu, un viņi nespēj
pielāgoties tik ātri, cik to vēlētos vecāki. Pieaugušo dzīves uzdevums ir nodrošināt pusaudžiem konsekvenci un atbalstu viņu pārmaiņās un izvēlēs.

Jaunākie pētījumi liecina, ka gandrīz katrs piektais pusaudzis kādā dzīves brīdī cieš no depresijas. Depresija katram var izpausties nedaudz citādi, īpaši pusaudžu gados. Un pusaudžiem bieži vien ir grūti saprast vai paust savas jūtas. Tāpēc depresiju viņiem var būt grūti diagnosticēt. Paši pusaudži var nezināt, ka viņiem ir nepieciešama profesionāļa palīdzība. Ja simptomi ilgst vairāk par gadu, reizēm vecāki un apkārtējie sāk uztvert pusaudža jūtas un uzvedību par normu un palīdzība atkal tiek atlikta.

Šīs pazīmes var liecināt par depresiju, īpaši, ja ilgst vairāk nekā divas nedēļas:

Pusaudži var eksperimentēt ar narkotikām, alkoholu vai sevi apdraudēt, lai izvairītos no depresijas sajūtas. Jaunieši var paust savu depresiju ar naidīgu, agresīvu un riskantu uzvedību, tomēr šāda uzvedība tikai noved pie jaunām problēmām, dziļākiem depresijas līmeņiem un sagrautām attiecībām ar draugiem, ģimeni, tiesībsargājošām iestādēm vai skolas amatpersonām.

Pusaudžu vecumā ļoti svarīgs rādītājs ir viņu spēja funkcionēt dažādās dzīves lomās. Uzdod šādus un vēl citus jautājumus:

Ir vairāki iemesli, kāpēc pusaudži var būt depresijā. Piemēram, tīņi var justies nevērtīgi un neadekvāti savu atzīmju dēļ. Skolas veikums, sociālais statuss starp vienaudžiem, seksuālā orientācija vai ģimenes dzīve var būtiski ietekmēt to, kā jūtas pusaudzis. Dažreiz depresija var rasties vides stresa dēļ. Bet, lai kāds būtu iemesls, ja draugi, ģimene vai lietas, kas parasti uzmundrina pusaudzi, ilgākā periodā nepalīdz uzveikt viņa vai viņas skumjas vai nošķirtības sajūtu, pastāv liela iespēja, ka viņam vai viņai ir depresija.

Mūsdienās jauniešiem vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama pieaugušo vadība, lai izprastu visas emocionālās un fiziskās pārmaiņas, ko viņi piedzīvo. Kad pusaudžu garīgā veselība traucē viņu spēju funkcionēt ikdienā, tas var liecināt par nopietnu emocionālu vai garīgu traucējumu, kam nepieciešama uzmanība. Vecāku atbildība ir adekvāti reaģēt uz grūtībām un atbilstoši rīkoties.

Cilvēki ar depresiju:

Vecākiem, kuri domā, ka viņu bērns cieš no depresijas, ir normāli domāt, vai viņiem vajadzētu tikai gaidīt un vērot vai tomēr meklēt palīdzību. Depresijas simptomi bieži ir acīmredzami, bet dažreiz tie var būt neskaidri un mulsinoši. Gan bērni, gan viņu vecāki bieži sev jautā: "Vai depresija ir pārejošs posms?" Dažreiz bērni un pusaudži slēpj savas jūtas no vecākiem un pat no sevis. Ja domā, ka kaut kas nav kārtībā, uzticies savam instinktam. Ja neesi pārliecināts, jautā tuvākajam draugam vai ģimenes loceklim viņa viedokli. Svarīgi ir nevilcināties, labāk kļūdīties piesardzīgi, nekā gaidīt – un, iespējams, skatīties, kā tavs bērns kļūst arvien nomāktāks. Grūtības sākumā ir novērst vieglāk nekā tad, kad tās kļūst smagākas.

Pirmais, ko varat darīt, ir sazināties ar ģimenes ārstu. Ģimenes ārsts pārbaudīs pusaudža fizisko veselību un, ja nepieciešams, veiks dažus testus, lai pārliecinātos par veselības stāvokli. Dažas slimības, piemēram, diabēts, vairogdziedzera slimības un virsnieru dziedzeru slimības, var izraisīt depresijai līdzīgus simptomus, un tās ir jāizslēdz.

Psihiskās veselības novērtējumu var veikt cilvēki, kuri specializējas mentālajā veselībā – psihiatri, psihologi un psihoterapeiti. Līdzīgi kā pie ģimenes ārsta, tu vari vērsties arī pie jebkura no mentālās veselības speciālistiem. Īpaši pirmajā vizītē nav jāsatraucas, pie kura no mentālās veselības speciālistiem vērsties. Pats svarīgākais, ka vispār aizej pie kāda speciālista. Tur tu saņemsi konsultāciju par esošo situāciju un rekomendācijas par tālākajiem soļiem. Vairums cilvēku atrod mentālās veselības speciālistus, uzdodot jautājumus cilvēkiem, kurus viņi pazīst, piemēram, draugiem, kaimiņiem, citiem vecākiem, skolas personālam, ģimenes ārstiem, vai atrod internetā. Tāpat vari vērsties arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Viena no vissvarīgākajām lietām, ko vari darīt, lai palīdzētu pusaudzim, kurš cieš no depresijas, ir sniegt savu beznosacījumu mīlestību un atbalstu visā atlabšanas procesā. Tas nozīmē būt līdzjūtīgam un pacietīgam, kas ne vienmēr ir viegli, jo ir jāsaskaras ar pusaudža negatīvismu, naidīgumu un mainīgu garastāvokli, kas iet roku rokā ar depresiju.

Esi gatavs sniegt palīdzību. Centies pusaudzim atgādināt vai nokļūt uz speciālista konsultāciju, iesaisties terapijas procesā (ārkārtīgi svarīgi), slavē pusaudzi par centību un drosmi, interesējies par procesu, jautā speciālistam, ko vari darīt, lai atbalstītu pusaudzi.

Esi reālistisks. Var būt nepatīkami vērot, kā pusaudzis cīnās ar depresiju, it īpaši, ja ārstēšanas process ir lēns vai nogurdinošs. Ir svarīgi būt pacietīgam. Pat ar atbilstošu palīdzību atlabšana no depresijas var ilgt vairākus mēnešus.

Esi piemērs. Vadi pusaudzi ar savu piemēru, kā dzīvot veselīgāku un labsajūtu veicinošu dzīvesveidu: uzturi pozitīvu noskaņojumu, ēd veselīgāk, izvairies no alkohola un narkotikām, vingro un rūpējies par sevi un citiem.

Veicini aktīvu dzīvesveidu. Uzaicini pusaudzi pievienoties pacilājošās aktivitātēs, piemēram, doties uz kādu jautru filmu vai vakariņot iecienītākajā kafejnīcā. Vingrojumi ir īpaši noderīgi, tāpēc mēģini izkustināt nomākto pusaudzi. Kopīga pastaiga ir viena no vienkāršākajām iespējām. Esi saprotošs, tomēr neatlaidīgs – nepārtrauc jautāt.

Atbalsti, kad iespējams. Šķietami mazi uzdevumi pusaudzim ar depresiju var būt ļoti grūti izpildāmi. Piedāvā palīdzēt ikdienas pienākumos vai darbos. Bet neaizmirsti parūpēties arī par sevi!

Šajā brīdī tu, iespējams, domā: "Ak vai! Man tiešām vajag atbalstu! " Ļoti vērtīgi ir pašiem vecākiem saņemt psiholoģisku atbalstu. Tas var sniegt tev atbalstu un spēju tikt galā ar savām emocijām par notiekošo un uzlabot attiecības ar tavu bērnu. Kā arī palīdzības meklēšana sev ir labs piemērs tavam bērnam.

Tu nevari būt pieejams ģimenei, ja nerūpējies par sevi. Tu vari izjust vainas apziņu. Vecākus tas bieži vien nomoka – viņi uzskata, ka paši izraisījuši bērna depresiju, tāpēc jūtas par to pilnībā atbildīgi. Reizēm draugi vai radinieki var tevi pat vērtēt vai nosodīt. Tu vari strādāt ar šīm emocijām, meklējot psiholoģisko palīdzību – psihologu vai psihoterapeitu.

Grūtības, kas dažkārt rodas, ja bērns cieš no depresijas, ir vecāku savstarpējās attiecības. Vecāki var vainot viens otru, dažreiz viens vecāks netic, ka ir kāda problēma. Vecāki nevar vienoties par to, kā rīkoties vai palīdzēt savai atvasei. Visas šīs lietas ir diezgan izplatītas parādības. Nav vieglas atbildes uz šiem jautājumiem. Mēģiniet pārrunāt savas nesaskaņas ar atvērtu sirdi un atvērtu prātu. Atcerieties, ka tavs vīrs vai sieva zina tavu bērnu tikpat labi kā tu un viņam/-ai var būt cits skatpunkts, kuru nekad pat neesat apsvērusi/-is – un viņam/-ai pat var būt taisnība!

Strādājot kopā un atbalstot savu bērnu, jūs spersiet milzīgus soļus, lai stabilizētu ģimeni un palīdzētu visiem šajā grūtību pilnajā laikā.

Frāzes ko tu vari teikt:

Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties: