Gan Uģa, gan citi stāsti par psihisko veselību ir pieejami platformā "ESparveselību.lv", kas ir daļa no veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kopuma, ko Veselības ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi". Ar vietnes vedotāju atļauju arī saviem lasītājiem piedāvājam iepazīties ar šo, bet turpmāk arī ar citiem stāstiem, kā arī speciālistu komentāriem par psihisko veselību. Turpinājumā lasi Uģa un viņa ģimenes pieredzes stāstus par bērnu ar mācīšanās traucējumiem.
"Kad mans dēls ir emocionālāks un grib ļauties emociju plūsmai, viņš spļauj ārā jēdzienus, nevis no jēdzieniem veido teikumus. Viņš it kā negrib veltīt papildu darbu, lai savirknētu vārdus, sakārtotu dzimtes, laikus un izveidotu teikumu, kuru arī citi saprot. Protams, vecāki saprot, viņi jau ar laiku "ierubās", ko tās vārdu virtenes nozīmē, bet ir jāsaka: "Stop, vecīt! Es neko nesaprotu. Lūdzu, izdomā, kā to pateikt labāk." Tad viņš saņemas, un viņam sanāk. Tā, principā, ir maza problēma, bet ar šādu mazu problēmu saprast teksta uzdevumu, izlasīt to un apjēgt, ko no viņa prasa, ir nereāli. Kāda tur mācīšanās, ja tu nesaproti darba uzdevumu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
