Asins analīze uzrāda pārāk lielu eritrocītu – sarkano asinsķermenīšu – skaitu. Ģimenes ārste jautā, vai pacients sūdzas par pastāvīgu nogurumu un ādas niezi pēc dušas. Pacients atzīst, ka tā tiešām ir problēma, bet viņš līdz šim to ir saistījis ar vecuma tuvošanos – sešdesmit gados taču ķermenis vairs nav tik sparīgs kā jaunībā. Ārste tomēr steidzami nosūta viņu pie hematologa, kurš uzstāda salīdzinoši retu diagnozi: mieloproliferatīvās neoplāzijas jeb asins vēzis.
Šādi varētu sākties tipisks stāsts par šīs viltīgās slimības diagnosticēšanu. Iespējams, viens no bīstamākajiem aspektiem ir tas, ka slimība ir grūti pamanāma, it īpaši cilvēkiem, kuri ir pieraduši nepievērst nopietnu uzmanību savai pašsajūtai. Šīs slimības – precīzāk, slimību grupas – pirmie simptomi ir ilgstošs nogurums, svīšana naktīs, sāpes vienā locītāvā (podagrai līdzīgs simptoms), diskomforts un pilnuma sajūta kreisajā paribē, nieze. Tomēr pat tad, ja pacients stāsta par šiem simptomiem ģimenes ārstam, diagnoze bieži netiek uzstādīta. Visbiežāk aizdomas par mieloproliferatīvo neoplāziju rodas, veicot asins analīzes un ievērojot izmainītu asinsķermenīšu daudzumu, bet precīzāku diagnozi uzstāda speciālists – hematologs.
Plašāk skaidro Kristīne Bernāte, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hematoloģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
