Raksts no mūsu lietuviešu kolēģiem Delfi.lt.
Ir arī svarīgi zināt, ka pašnāvība daudzos gadījumos nav tikai impulsīva rīcība, kā tas var likties no malas. Tā maldīgi var šķist tāpēc, ka mēs nezinām, kas patiesībā notiek cilvēka prātā, jo viņš nevēlas vai nespēj dalīties savās ciešanās. Tomēr pašnāvības parasti ir labi plānotas – cilvēks ilgi par to domā, gatavojas, dažreiz pat izmēģina kādu soli. Šāds process var ilgt pat vairākus gadus, pirms cilvēku provocē kāds notikums vai impulss, kas ir tikai pēdējais piliens jau tā pārpildītajā neizturamo emocionālo sāpju kausā. Atskatoties uz savu psihologa praksi, es neatceros nevienu, kurš par pašnāvību būtu domājis, ja nepiedzīvotu grūtus pārdzīvojumus: emocionālas sāpes, izmisumu, bezpalīdzību, bieži naidu pret sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
