Kā norāda personības izaugsmes trenere jeb koučs Lāsma Poļikeviča, par izaugsmes domāšanas konceptu pasaulē un nu jau arī Latvijā runā aizvien vairāk – primāri izglītības vidē. Koncepta attīstītāja ir amerikāņu psiholoģe, Stenforda Universitātes profesore Kerola Dveka (Carol Dweck), kura, sākotnēji strādājot ar bērniem, pētīja, kā mainās viņu sasniegumi, piepūle un progress. Pētījumu rezultātā psiholoģe nonāca pie diviem konceptiem, kuriem ir būtiska loma mācību sasniegumos, – fiksētā un izaugsmes domāšana (fixed and growth mindset).
Ko tad tas nozīmē? Fiksētā domāšana paredz, ka cilvēks pašos pamatos tic – esam piedzimuši tādi, kādi esam, – mums ir savi talanti un tos mainīt nav mūsu spēkos. Piemēram, ja neesmu piedzimis mākslinieks, nekad tāds arī nebūšu. Savukārt izaugsmes domāšanas pamatā ir tieši pretējs koncepts, taču svarīgi piebilst – tas neatbalsta pieņēmumu, ka jebkurš var būt jebkas. Tā gluži nav, jo arī gēniem ir sava ietekme. Taču izaugsmes domāšana pastāv uz to, ka, lai arī ar kādām prasmēm, dotībām un talantiem mēs piedzimtu, tieši šie "lielumi" glabājas krātuvītē, ko ar piepūli, darbu un laiku iespējams attīstīt un uzlabot.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
