Onkologs: Ar lielāku atsaucību skrīningam varam atklāt 50 procentus krūts vēža gadījumu

Kā norāda asociētais profesors Jānis Eglītis, Latvijas vadošais speciālists onkoloģijā, lai uzlabotu esošo situāciju Latvijā, ir nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet arī sabiedrības, īpaši sieviešu, izpratne par situācijas nopietnību un atbildību par savu veselību.

Sarunā profesors Jānis Eglītis atklāj krūts veselības situāciju un attīstību Latvijā, ieskatāmies arī tēmās, par ko plašāk stāstīs speciālisti sabiedrībai krūts veselības dienā "Agrīna diagnoze – labāka prognoze", kas norisināsies 2021. gada 15. oktobrī no pulksten 12 līdz 16 tiešsaistē šeit.

Lūdzu, pastāstiet par Veselības ministrijas izstrādāto plānu 2022.-2024. gadam onkoloģijā jeb "onkoplānu". Ko no plāna iespējams sagaidīt krūts veselības, diagnostikas un ārstēšanas jomā?

Onkoplānā paredzēts arī papildu finansējums medikamentiem. Saistībā ar to interesētu specifiskie medikamenti pie HER pozitīvā krūts vēža ne tikai metastātiskās slimības gadījumā, bet jau saņemot profilaktisko mērķterapiju, tas pats attiecās arī uz trīskārši negatīvo krūts vēzi. Mēs gribētu krūts vēža diagnostikā vairāk izmantot magnētisko rezonansi, kas pašreiz gan zaļā koridora, gan citu pacientu plūsmu ietvaros ir nepietiekami pieejama. Savukārt, pateicoties ergoterapeita, fizisko aktivitāšu fiziologa Rūdolfa Cešeiko pētījumiem par fizisko slodzi un krūts vēzi, onkoplānā tiks aktualizēta arī rehabilitācija.

Tāpat svarīgi, ka onkoplānā paredzēti valsts apmaksāti izmeklējumi arī augsta riska pacientēm, kurām ir iedzimtas mutācijas saistībā ar krūts vēža attīstību.

Mēs sagaidām, ka no nākamā gada krūts vēža pacientēm būs apmaksātas krūšu rekonstrukcijas operācijas, jo šobrīd atbalsts sedz tikai daļu – netiek apmaksāti krūts implanti, bet tikai to "priekšteči" – audu ekspanderi, un rekonstrukcijas ar audu lēveriem. Manuprāt, daļa sieviešu neveic izmeklējumus, jo baidās, ka audzējs viņām atņems krūti. Lielākoties operācijās pie agrīni diagnosticēta krūts vēža (I un II stadija) mēs saglabājam krūts dziedzeri un pašreiz tā ir dominējošā krūts vēža operācija valstī, taču, ja mums būtu šī programma, tad gadījumos, kad mēs to nespējam un audzējs skar vairākas vietas krūts dziedzerī, mēs spētu krūti restaurēt, veicot valsts apmaksātu krūšu rekonstrukciju ar katrai vēža pacientei individuāli pieskaņotu metodi. Tas būtu solis uz priekšu onkoloģijā, ar ko zināmā mērā mēs spētu iedrošināt sievietes veikt regulāras pārbaudes.

Kāda ir situācija valstī krūts veselības jomā un pie kā vajadzētu, jūsuprāt, piestrādāt, lai to uzlabotu?

Manuprāt, jābūt pārdomātam finanšu un investīciju plānam ilgtermiņā, nevis tad, kad tiek vākti paraksti un veidotas atbalstu grupas. Tāpat jāskatās plašāk, jādomā ne tikai par tām pacientēm, kuras ar onkoloģiju saskaras pirmo reizi, bet arī jānodrošina daudz lielāks atbalsts gadījumos, kad šī slimība ir atgriezusies, tā nav izārstējama vai pacients nokļuvis aprūpējamā stāvoklī. Tā ir būtiska problēma, jo paliatīvās aprūpes vietas veselības iestādēs ir maz un mājas aprūpe, diemžēl, ar to netiek galā. Šķiet, ka šis pēdējais cilvēka dzīves nogrieznis nav sevišķi cilvēcīgs, ko būtu nepieciešams mainīt.

Tāpat būtu svarīgi panākt, ka sieviete zina un saprot, ka izmeklējumi ir jāveic regulāri – ja valsts uzaicina, tad tas ir jāizdara.

Diemžēl, tā nav Latvijas situācija – mums ir uz ko tiekties. Sievietēm vajadzētu kļūt aktīvākām un piedalīties šajās skrīninga programmās, bet, ja sieviete neatbilst skrīninga populācijas vecuma grupai, tad jau no 40 gadu vecuma un arī pēc 70, regulāri veikt krūts dziedzeru profilaktiskos izmeklējumus – ultraskaņu un mamogrāfiju. Citiem vārdiem sakot, veselības izvērtēšana un saglabāšana ir katra indivīda dzīves pamatuzdevums.

Kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi krūts vēža skrīningu?

Ikdienā saskaroties ar pacientiem, esam ievērojuši, ka ir ļoti ielaisti gadījumi, kuros audzējs ir audzis ne tikai pandēmijas laikā, bet arī pirms tās – cilvēki nav griezušies pēc palīdzības. 2020. gada martā, kad pandēmija sākās, tika samazināta skrīninga mamogrāfiju izmeklējumu pieejamība, bet pēc pāris mēnešiem tā tika atcelta, pēc tam un arī tagad pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu un skrīninga programmām ierobežojumu nav ne uz izmeklējumiem, ne ārstēšanu. Skaidrs, ka pandēmijas sākumā cilvēki ieņēma nogaidošu pozīciju un gaidīja, kad tas viss beigsies, taču izrādījās, ka mums ar to ir jāsadzīvo ilgtermiņā. Cilvēki nenāk veikt šos izmeklējumu, un krūts vēža skrīninga atsaucība ir ļoti zema. Mums vēl nav izdevies sasniegt 40 procentu slieksni, lai gan skrīninga programma Latvijā ir jau kopš 2009. gada. Ja situācija būtu citādāka – mums būtu vismaz 70 procentu liela atsaucība uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, tad ar skrīninga palīdzību mums būtu iespēja atklāt 50 procentus no visiem krūts vēža gadījumiem un, iespējams, tie būtu agrīnā stadijā.

Krūts veselības dienā "Agrīna diagnoze – labāka prognoze", kas norisināsies 15. oktobrī, runāsiet par krūts vēža ārstēšanas tendencēm. Lūdzu, pastāstiet, kas ir mainījies krūts vēža ārstēšanā?

Krūts vēža ārstēšanā dominējošās operācijas ir krūts dziedzera saglabājošā operācija, kā arī operācijas, kurās tiek izņemts viens līdz divi limfmezgli, lai varētu veikt precīzu slimības stadijas noteikšanu attiecībā uz tās izplatību reģionālajos limfmezglos. Pateicoties diagnosticējošo tehnoloģiju attīstībai un tam, ka daļa sieviešu ir apzinīgas un atsaucīgas, regulāri veicot krūts izmeklējumus, arī pie mums Latvijā arvien biežāk tiek atklāti audzēji, kuri nav sataustāmi, tas ir līdz vienam centimetram diametrā. Tāpat pēdējā desmitgadē daudz vairāk tiek izmantota ķīmijterapija vai hormonterapija pirms operatīvas ārstēšanas, ne tikai vēlīnās slimības stadijās, sevišķi ātri augošo un agresīvo audzēju gadījumos.

Tāpat ievērojami uzlabojusies un kļuvusi daudz precīzāka staru terapija. Pēdējās desmitgadēs pasaulē ir parādījusies intraoperatīvā staru terapija, kas, iespējams, arī tuvāko gadu laikā būs pieejama Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tas sniegtu iespēju samazināt pacienta ārstēšanas laiku. Staru terapija vidēji aizņem mēnesi, un daļa no gados vecākām sievietēm atsakās no krūts saglabāšanas operācijas, jo viņas nevēlas atgriezties uz staru terapiju. Savukārt, ja mēs šo terapiju varētu veikt operācijas laikā, pēc operācijas paciente vesela varētu braukt mājās.

Tāpat Rīgas Austrumu slimnīcai ir uzticēts veikt Vēža centra akreditāciju starptautiskā līmenī. Viena no iespējamajām pirmajām lokalizācijām, kurai tiks sakārtots izmeklēšanas un ārstēšanas plāns atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām, ir krūts vēzis. Tiks izstrādāts krūts vēža pacientu klīniskais ceļš, tā laika intervāli, kā arī citi nozīmīgi parametri, lai pēc iespējas labāk varētu veikt pakalpojuma kvalitātes auditu, tādējādi ievērojami uzlabojot pakalpojuma kvalitāti.

Vai bez šiem sasniegumiem ir vēl kādi citi, kas ievērojami uzlabo šo situāciju un dod cerību krūts vēža pacientēm?

Mums ir vesela paaudze jauno dakteru onkoloģijā gan diagnostikā, gan ķirurģijā, gan ķīmijterapijā un staru terapijā, kuri ir ļoti talantīgi, zinātkāri, apzinīgi un darboties griboši – kuri vēlas strādāt šajā jomā un to sakārtot, lai tā kļūtu daudz draudzīgāka un uz indivīdu centrēta ne tikai tad, kas pacients atnāk pie mums pirmo reizi, bet arī visas ārstēšanas un pēcārstēšanas periodā. Tas ir ļoti pozitīvs signāls, kas mums dod pārliecību, ka nākotnē visam jābūt kārtībā. Lielākā daļa no šiem ārstiem varētu ļoti labi konkurēt darba tirgū jebkurā citā Rietumeiropas valstī, bet viņi ir izvēlējušies palikt šeit, kas vēl jo vairāk iezīmē nepieciešamību domāt par medicīnas un onkoloģijas attīstību ilgtermiņā.

Lai informētu sabiedrību par krūts veselību, diagnostiku un ārstēšanu, ilggadējās kampaņas "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu" laikā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca kopā ar Latvijas krūts slimību asociāciju un Latvijas Onkologu asociāciju organizē krūts veselības dienu "Agrīna diagnoze – labāka prognoze", kas norisināsies 2021. gada 15. oktobrī no pulksten 12 līdz 16 tiešsaistē.

Plašāka informācija par pasākumu atrodama šeit.

Pasākuma programma ir šeit.