Jo sliktāk jūties, jo biežāk slimo? Imunitātes saistība ar psihoemocionālo stāvokli

Stāsta Veselības centru apvienības otolaringologs Rihards Urtāns.

Ir cilvēki, kuri visu ziemu var staigāt bez cepures, šalles un cimdiem, un viņi nesaaukstēsies. Bet citiem pietiek mazliet pabūt caurvējā vai no siltas telpas nedaudz sasvīdušam iziet ārā, kā iesnas, klepus un jutīgums/sāpes ausīs būs klāt. "Lai sevi pasargātu no augšējo elpceļu saslimšanas, no aukstuma ir jāsargā sevi pašam," iesaka Rihards Urtāns. Laukā ejot, nevajadzētu būt ne pārāk auksti un ne pārāk karsti, jo arī sasvīšana un pēc tam – strauja atdzišana – var veicināt saaukstēšanos.

Kā tad būtu pareizāk rīkoties, dodoties mājup pēc fiziskām aktivitātēm fitnesa zālē vai baseinā? "Aktīviem cilvēkiem, kuri daudz kustas un nevar staigāt apkārt satuntulējušies, iesaku izvēlēties funkcionālo apģērbu, tā saucamās outdoor drēbes. Ir pieejami arī šāda veida cimdi, cepures un šalles. Šis apģērbs ir labs, jo ir elpojošs – tas saglabā siltumu, bet kustību laikā ātrāk izvada mitrumu. Ja izvēlas cita veida rudens/ziemas siltos aksesuārus, tad iesaku pasargāties no sasvīšanas, kā tas var gadīties, ja ar āra drēbēm nepieciešams ieiet siltās telpās, piemēram, veikalā, sabiedriskajā transportā vai citviet. Ieejot siltumā, vajadzētu novilkt cimdus, cepuri un atraisīt šalli. Galvenais ir vadīties pēc iekšējām sajūtām. Ja paliek silti, jāskatās, kuru apģērba gabalu novilkt," iesaka otolaringologs Urtāns.

Tas nozīmē – organisms pats cīnās ar vīrusiem, un aptuveni nedēļas laikā saaukstēšanās simptomiem būtu būtiski jāsamazinās vai jāizzūd. Standarta saaukstēšanās – augšējo elpceļu vīrusa saslimšanas pazīmes ir iesnas, kakla sāpes, klepus, jutīgas/aizliktas ausis, kā arī uz brīdi var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šāds stāvoklis kā pats sākas, tā arī pats var beigties – neatkarīgi no tā, vai cilvēks lieto kādu ārstniecības līdzekli vai nē. "Saaukstēšanās gadījumos pamatā tiek lietoti medikamenti, kas mazina simptomus jeb nepatīkamās sajūtas, kamēr organisms tiek ar vīrusu galā, tādēļ iesaku neciest un izvēlēties gan pretsāpju, pretiekaisuma, temperatūru samazinošus līdzekļus, deguna aizlikumu mazinošus līdzekļus, gan līdzekļus, kas mazina sausu klepu vai šķidrina krēpas, kā arī tādus, kas mazina spiedošu sajūtu galvā," ieteic Urtāns.

Pie ārsta vajadzētu doties, kad nedēļas laikā saaukstēšanās simptomi nav mazinājušies vai kļuvuši vēl izteiktāki, un pie sākotnējiem saaukstēšanās simptomiem nākusi klāt ilgstoši augsta temperatūra, sāpes krūtīs, sejas apvidū, ausīs, elpas trūkums un smags klepus. Visticamāk var būt sākusies kāda no saaukstēšanās komplikācijām – plaušu karsonis jeb pneimonija, vidusauss iekaisums vai bakteriāls deguna dobumu iekaisums. Ja parādās ausu sāpes, vispārējs vājums, elpas trūkums un augsta temperatūra, kura nepāriet, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.

"Pēc jaunākajām pasaules otolaringologu vadlīnijām tikai divos procentos iesnu gadījumu cilvēkam tiešām rekomendējama antibiotiku lietošana. Pārējos gadījumos tās pāriet pašas vai tiek izmantoti citi medikamenti. Ir divu veidu medikamenti, kurus izmanto saaukstēšanās gadījumos – vieni, kas mazina saaukstēšanās simptomus, otri – kas ārstē saaukstēšanās komplikācijas, ja tādas ir radušās. Sākt vajadzētu ar pirmajiem – tiem, kuriem ir simptomu mazinošs efekts. Sevišķi bērniem," skaidro Urtāns. Speciālists novērojis, ka cilvēki grēko ar pāragru antibiotiku lietošanu, kā rezultātā veidojas gan gremošanas sistēmas disbakterioze, gan tiek veicināta mikrobu rezistence jeb nejutība pret antibiotikām. Tas ir bīstami, jo nākotnē tad, kad, iespējams, būs gadījies saslimt ar ko nopietnāku un antibiotikas tiešām būs nepieciešamas, tās var neiedarboties.

Tautā klīst joks, ka iesnas pašas pāriet septiņu dienu laikā, savukārt lietojot medikamentus – nedēļas laikā. Tā tiešām ir taisnība – apstiprina otolaringologs. Kādam iesnas pāries sešu dienu laikā, kādam – astoņu, bērniem var būt vajadzīgas pat 10 dienas.

Ko vajadzētu ievērot, ja saaukstēšanās slimības piemetas dažādos dzīves posmos – maziem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem vai pensijas vecumā? Izrādās, augšējo elpceļu slimības ir vienlīdz nepatīkamas un diskomfortu nesošas visos vecumos. Tiem cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības vai kādas nopietnas saslimšanas, imunitāte nav tik sprigana, tādēļ var pietikt pat ar vienu reizi, kad mazliet bijis vēsi, kā iesnas un klepus ir klāt. Saaukstēšanās slimību ārstēšanas gaita neatkarīgi no vecuma ir vienāda – sākt ar medikamentiem, kuri novērš simptomus. Bet, ja ir aizdomas, ka saaukstēšanās notiek ar komplikācijām, jāmeklē ārsta palīdzība.

"Ja ar iesnām, klepu un nelielu temperatūru ir saslimis bērns, vecākiem īpaši jāvēro bērna atveseļošanās gaita. Ja kādā brīdī bērns paliek vārgs, viņam pavisam zūd apetīte, bet galvenais – viņš pārstāj dzert un ķermeņa temperatūra ir grūti samazināma, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tā kā bērniem ir straujākas dehidratācijas jeb atūdeņošanās tendence, iespējams, tā ir zīme, ka nepieciešama ārstēšanās stacionārā," paskaidro otolaringologs.

Šī sakarība ir patiesa ikvienā vecuma grupā. Proti, cilvēki ar labāku imunitāti saaukstēsies retāk. "Cilvēka imunitāte ir sarežģīta un kompleksa sistēma. Tās stiprināšana nav tik vienkārša un pašsaprotama, kā kādam varētu likties. Tas, ko var darīt ikviens – ikdienā uzņemt veselīgu uzturu, ievērot veselīgu miega režīmu, būt sportiskam, katru dienu vismaz divas stundas būt svaigā gaisā un adekvāti norūdīties," iesaka Rihards Urtāns. Viņš atgādina, ka imunitāte iet roku rokā ar to, kāds ir cilvēka psihoemocionālais stāvoklis. Jo sliktāk cilvēks jūtas, jo lielāka iespēja, ka viņš biežāk un ilgāk slimos. Tādēļ, domājot par imunitātes stiprināšanu, primāri jādomā par iekšējo līdzsvaru un laimes sajūtu. Šī brīža situācija ir pietiekami sarežģīta, un katram ir jādomā par savu ikdienu, kurā ir vieta gan pastaigām, gan pārdomām, kā arī iespējai sagatavot veselīgu maltīti.

Pēdējos gados pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm esam ļoti iecienījuši iedzert stipru ingvera tēju ar medu un citronu, domājot, ka tā palīdz apstādināt saaukstēšanās progresēšanu. "Šeit drīzāk nostrādā placebo jeb pašsuģestijas efekts. Ja cilvēks tic, ka tēja palīdz, tad tā arī ir. Dažreiz placebo efekts nemaz nav "zemē metams". Ja runājam par šāda veida līdzekļiem, tad jāatgādina, ka līdz brīdim, kad 19. gadsimta pirmajā pusē izgudroja kodeīnu – līdzekli, kas nomāc sausa klepus refleksu, – visas pretklepus metodes (pat no Senās Ēģiptes laikiem!), balstījās uz placebo efektu. Ingvera tējās nav nekā slikta. Ja konkrētajā brīdī, kad to dzer, cilvēka pašsajūta uzlabojas, tas ir labi un vajadzīgi – to farmakoloģijā sauc par īslaicīgo klīnisko efektu," norāda otolaringologs.