Bērnu psihosomatika. Lieciet mierā mātes!
Foto: Shutterstock
"Kaut arī ir zinātniski tehniskā progresa laiks, mūsdienu mammas nevar apskaust. Informācijas ir tik daudz, ka ir grūti būt par mammu, kas nenodarītu šķietami pāri bērnam un neveidotu viņam kādu psiholoģisko traumu. Zīdi ar krūti ilgāk par gadu – brīnišķīgi, dod piena maisījumu? – egoiste. Guli vienā gultā ar bērnu? – seksopatoloģija. Atstāj vienu pašu gultiņā? – deprivācija. Ej uz darbu – bērnam trauma, sēdi mājās ar viņu – traucē savai socializēšanās spējai. Ved bērnu uz pulciņiem – pārlieku centies, neved uz pulciņiem – audzini patērētāju... Būtu jautri, ja nebūtu skumji... Vēl mamma nav paspējusi izlasīt visus rakstus par jaunākajām atziņām audzināšanā, kā jau radušies pretēji secinājumi par kādu audzināšanas aspektu. Ja saslimis bērns, vainīga var būt tikai mamma – ja ne tiešā veidā, tad energoinformācijas ietekmē... Kā šajos apstākļos saglabāt veselo saprātu, nekrist depresijā un nepārvērsties trauksmainā neirotiķē? Piedāvāju likt mierā mammu un izsvērti tikt skaidrībā, ko patiesībā no zīmē "psihosomatika"," tā portālā "Psy Practice" atzīst ukraiņu psiholoģe, psihoterapeite Anastasija Lobazova. Turpinājumā – viņas pārdomas par šo tēmu.

Pieņemu, ka mammu biedēšana sākās no laikiem, kad populārajā psiholoģijā daudz sāka runāt par formulu "visas slimības ir no galvas". Ja zinām, ka pamatā jebkurai slimībai ir kāda psiholoģiskā problēma, tātad to vajag atrast. Bet, kad izrādījās, ka bērnu neuztrauc materiālās problēmas, ka viņš neizjūt tādu nogurumu un milzu resursu ierobežojumu kā pieaugušie, viņam nav seksuāla rakstura problēmu, viņš vēl nav tik ļoti iesaistīts sociālajā dzīvē, lai viņam būtu tādi un kompleksi un pārdzīvojumi, kurus pieaugušie sakrāj gadiem, radās apjukums – vai nu iemeslu traktējums nav pareizs (kā gan negribas tam ticēt) vai arī problēma ir mātē (kā gan citādi to izskaidrot?). Jā. Bērns patiešām lielā mērā ir atkarīgs no mātes, viņas noskaņojuma, uzvedības u.tml. Bieži vien bērns iezīž problēmas jau ar mātes pienu, caur hormonālo sistēmu; ir sava daļa nozīmes tam, ka māte nevar sniegt resursus un apmierināt kādas bērnam nepieciešamās vajadzības; ir aspekti, kuros bērns cieš no vecāka noguruma, nezināšanas, neizpratnes u.tml. Taču mūsdienu sabiedrības problēma ir tajā, ka tiek akcentēts – "visas slimības ir no galvas", bet "bērnu slimības ir no viņa vecāku galvām". Vēl kāds traktē – labākajā gadījumā tā ir karma, mācība un pieredze, sliktākā – sods, kļūdu atstrāde... Te nu es nevaru palikt malā. Jo, pirmkārt, ir svarīgi saprast tiem, kas patiešām interesējas par psihosomatiku un grib strādāt ar sevi, – ne visas slimības ir no galvas! Un pat ne 85 procenti, kā daudzi raksta.

Vienmēr atrodas kāds, kurš "izskaidros" mātei, ko viņa ne tā domā, ne tā dara u.tml., jo "visas slimības ir no galvas, bet bērnu slimības – no vecāku galvas!". Tomēr sliktākais ir nelūgts padoms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!