Kāpēc pirmdienas ir tik grūtas un tajās notiek visvairāk sirdslēkmju  (1)

Stāsta lietuviešu psihologs-biznesa konsultants Augustins Rotomskis portālā "Psichika".

Pirmdienas rīts ir pats saspringtākais laiks, kad sagaida nepabeigti un jauni darbi. Daudziem cilvēkiem tie ir tik smagi vai daudz, ka slodze ir nepaceļama. Daudzi cilvēki ilgstoši piedzīvo biežu un intensīvu stresu. Pastāvīga un ilgstoša stresa novājinātam ķermenim vajag ļoti maz, lai tas sāktu sabrukt. Stress ir mūsdienu cilvēka izaicinājums. Ne karš, ne mēris, ne bads, bet stresa izraisītas slimības (kuņģa čūlas, insulti, sirds un asinsvadu slimības utt.). Tas saīsina dzīvi un noved pie sliktākas dzīves kvalitātes. Vissvarīgākais laimes un panākumu priekšnoteikums mūsdienu pasaulē ir spēja tikt galā ar ikdienas stresu.

Mūsu centienu svarīgākajam mērķim vajadzētu būt sirdsmieram. Spēja sasniegt un uzturēt garīgu mieru ir cilvēka brieduma rādītājs. Spriedzē cilvēkam ir enerģijas trūkums un nav iespējams baudīt citas lietas dzīvē (karjeras sasniegumus, attiecības ar mīļajiem utt.). Kad vissvarīgākais dzīves mērķis ir iekšējais miers un visi citi dzīves mērķi atbilst tam, cilvēks ir laimīgs un gūst personiskos panākumus. Ja ir pārāk daudz stresa, cilvēks piedzīvo spriedzi, trauksmi un, galu galā, izsīkumu vai pat izdegšanu. Daudzi no mums katru dienu uztraucas un tādējādi novājina ķermeni. Pēc ilgstošas trauksmes cilvēks kļūst neaizsargāts pret slimībām. Ja vēlies sākt dzīvot laimīgi un veselīgi, jāatbrīvojas no nemiera.

Ikdienas stresa un nemiera pārvarēšanas sākums ir uzņemties atbildību par savām emocionālajām reakcijām. Jābūt pilnīgi godīgam, jo ​cilvēks pats sev rada daudzas negatīvas emocijas. Jāiemācās pārzināt savu iekšējo pasauli un jāuzņemas atbildība par visu, kas notiek mūsos.

Dr. Hans Selje, viens no galvenajiem stresa pētījumu pionieriem divdesmitajā gadsimtā, jau sen ir uzsvēris, ka ārējie stimuli paši par sevi nav stress. To, vai piedzīvo stresu, nosaka cilvēka reakcija uz situāciju, parādību, notikumu. Un reakcijas var izvēlēties. Cilvēks var ciest no stresa vai neciest. Tā ir izvēle. Piemēram, ja esi iestrēdzis sastrēgumā un kavē, vari reaģēt atšķirīgi. Viens būs nepacietīgs un dusmīgs, bet otrs būs mierīgs un atvieglots. Tādā pašā situācijā var izmēģināt dažādas reakcijas. Tādējādi stresu rada reakcija uz situāciju, nevis pati situācija. Katram ir izvēle. Labākais veids, kā mazināt trauksmi, ir noteikt patiesās problēmas un rīkoties mērķtiecīgi, lai tās novērstu. Kad es lūdzu nosaukt, kas satrauc cilvēkus, neliela daļa attiecas uz saprātīgām lietām, kuras var mainīt. Biežāk cilvēki uztraucas par lietām, kas nekad nav bijušas, pagātnes notikumiem, nelielām nenozīmīgām raizēm, neaizstājamām lietām. Tas parasti koncentrējas uz parādībām, kas nav būtiskas vai ir nemaināmas, nevis atzīst savas patiesās un atrisināmās problēmas. Ir svarīgi iemācīties sadzīvot ar šodienas rūpēm. Novēršot uzmanību no nevajadzīgiem trauksmes avotiem, tiks noskaidrotas patiesās dzīves problēmas. Izprotot, kas jāmaina, mērķtiecīga un jēgpilna darbība mērķa sasniegšanai palīdzēs mazināt trauksmi. Trauksmi var izraisīt dažādi psiholoģiski iemesli. Tomēr ir iemesli, kuri ir līdzīgi daudziem.

Daži no visbiežāk sastopamajiem trauksmes avotiem ir:

1. Nepabeigts darbs un lietas. Daudzi stresa un negatīvu sajūtu cēloņi ir nepabeigta "darbība". Katram no mums ir jāpabeidz kāds darbs. To paveicot, ir liels gandarījums. Nepabeigti darbi izraisa negatīvas emocijas. Un katra vilcināšanās tikai pastiprina šīs negatīvās emocijas. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārvarēt stresu šī iemesla dēļ – nevilcināties darbā un neapgrūtināt sevi ar daudziem sarežģītiem, tikko paveicamiem uzdevumiem, kuriem nav laika. Pabeidzot darbu un nepabeigtās lietas, tu jutīsities labāk un pozitīvāk, kā atbrīvojies no sloga.

2. Pagātnes malšana domās. Daudzi cilvēki koncentrējas uz pagātnes problēmām, pastāvīgi domājot par notikušo. Dienu un nakti viņi dusmīgi runā ar cilvēkiem, kuri kādreiz viņus sāpinājuši, visu atkal atceras un pārdzīvo šīs sāpes. Bez apstājas viņi stāsta sev, cik slikts ir šis cilvēks un kāda pasaule ir nepareiza. Tu būsi brīvs no daudzām negatīvām un postošām sajūtām, ja sev atzīsi, ka dzīvē notiek visādi. Ikviens saskaras ar nomācošu kritiku, sliktu un necieņas pilnu uzvedību, rupjību, negodīgumu. Šī pieredze ir nepatīkama, bet neizbēgama katra cilvēka dzīvē. Centies pēc iespējas ātrāk piedot un aizmirst par negatīvo dzīves pieredzi. Daži cilvēki uzreiz iebildīs manam aicinājumam piedot. Piedošana par visu, kas tev nodarījis pāri, nav tas pats, kas paciest vai attaisnot otra uzvedību. Nē. Piedošanas mērķis ir kļūt emocionāli brīvam un atbrīvoties no sāpīgās nastas. Atbrīvojies no pagātnes vilšanās un atklāj mīlestību, mieru un prieku šodien.

3. Faktu un realitātes ignorēšana. Cilvēks mēdz noliegt acīmredzamos faktus un tādēļ piedzīvot stresu un zaudēt iekšējo mieru. Cilvēks var izlikties, ka viss ir kārtībā, lai gan tā nav. Tomēr prāts slēpj to, ko pauž ķermenis. Laika gaitā rodas bezmiegs, galvassāpes, gremošanas traucējumi un depresija. Ir svarīgi iedrošināt sevi pastāvīgi uzdot sev jautājumu, kas patiesībā ir dzīve, un atklāti sev pajautāt: "No kā es izvairos aci pret aci savā dzīvē?" Velti laiku, lai pārdomātu to, ar ko savā dzīvē esat laimīgs un nelaimīgs.

4. Piekrišanas meklēšana. Daudziem cilvēkiem ir lielas bailes no noraidīšanas un neveiksmēm, viņi pārspīlēti meklē pieņemšanu. Daudzi kļūst nedroši, jo citiem ir lielāki ienākumi, vairāk rakstītu rakstu, balvu utt. Viņi pastāvīgi pārdomā, ko citi ir teikuši un ko citi varētu par viņu domāt. Viņi emocionāli saēd paši sevi, nepārtraukti sev sakot: "Man tas jādara", "Man tas jādara." Viņi uzskata, ka aktīvā dzīvē nav vietas atpūtai. Ir ļoti svarīgi saprast, ka tavi sasniegumi, spējas utt. Nenosaka, kas tu esi. Un daudziem cilvēkiem ir vienalga, cik lielisks un talantīgs tu esi. Kāds varbūt uz minūti tam pievēršas, bet tad turpina dzīvot savu dzīvi: pavada laiku kopā ar ģimeni, strādā, izklaidējas utt. Tev jāiemācās pieņemt sevi tādu, kāds esi. Tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, ka neveiksme ir lielisks skolotājs, kas palīdz apgūt panākumu mācību. Izdari secinājumus par neveiksmēm un virzies uz priekšu.

Atbrīvošanās no pārmērīga stresa un trauksmes sāksies, kad uzņemsies pilnu atbildību par to, kas esi un par ko kļūsi, un sāksi samierināties ar patiesajiem trauksmes cēloņiem. Tikai mērķtiecīga rīcība ikdienas problēmu risināšana un svarīgu mērķu sasniegšana dos garīgu mieru. Pastāvīga trauksme ir labas dzīves zaglis. Tas nomoka cilvēkus garīgi un fiziski, sabojā attiecības ar citiem, neļauj attīstīt jēgpilnas aktivitātes, baudīt atpūtu un tiekties pēc karjeras mērķiem. Izvēle ir tavās rokās, vai vēlaties atgūt kontroli pār dzīvi un meklēt garīgu mieru.