Ļoti iespējams, reizi pa reizi dzirdi ļaudis sakām – lai arī kādi būtu tavi ēšanas paradumi, brokastis nu noteikti nedrīkst izlaist. Taču, kur divas galvas, tur vēl kāds trešais viedoklis, tāpēc arī šim pieņēmumam pretinieku netrūkst. Kā tas īsti ir: vai brokastis aizvien ir ēdienreižu hierarhijas augšgalā, ko ieteicams likt uz šķīvja, un kad ir piemērotākais brokastu laiks?
Uzreiz skaidrības labad jāteic – viennozīmīgu atbildi grūti sniegt. Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis reiz sacījis, ka viss ir atkarīgs no cilvēka režīma un tā, kad ir ieturēta pēdējā maltīte. Ja režīms paredz došanos gulēt ļoti vēlu vakarā, neilgi pirms tam ieturot maltīti, tas nav nekas neparasts, ja, pamostoties pēc dažām stundām, nav apetītes. Ja pēdējā ēdienreize bijusi nesen, nav vajadzības sevi spiest ēst. Nedaudz atšķirīga situācija ir cilvēkiem, kas dodas gulēt pirms pusnakts, guļ pietiekami un kam ir normāls dienas režīms. Arī miegā cilvēka organisms turpina strādāt, patērējot enerģiju, un tas nozīmē, ka no rīta cilvēka asinīs ir ļoti zems cukura līmenis un viņam trūkst enerģijas.
Brēmanis skaidro, ka brokastu izlaišana var radīt vairākas problēmas. Cilvēki, kam ir zems cukura līmenis asinīs, ir neproduktīvi – viņiem nav spēka ne garīga, ne fiziska darba veikšanai. Tāpat cilvēki, kas izlaiž brokastis, nedaudz vēlāk mēdz sevi lutināt ar dažādiem našķiem, kaitējot savai veselībai.