Lielākoties pār iepriekšminētajām situācijām mums nav nekādas kontroles un varas. Viss, ko var darīt, ir gaidīt. Bet kā to izdarīt pēc iespējas labāk? Kā saglabāt koncentrēšanos spēju uz citiem dzīves aspektiem, vienlaikus izturot mokošo nenoteiktību un spēcīgās emocijas (bailes, uztraukumu, neziņu)?
Ieteikumos portālam "Psychology Today" dalās klīniskā psiholoģe un rakstniece Alise Boiss.
"Šajos piemēros es pieņemu, ka atbildes uz svarīgiem jautājumiem gaidāt apmēram nedēļu. Pielāgojiet tos pēc savām vajadzībām," vēsta psiholoģe.
Sagatavojies gan pozitīvajam, gan negatīvajam scenārijam. Gaidot atbildes uz svarīgiem jautājumiem, uzdod sev divus svarīgus jautājumus. Pirmkārt, ja saņemtās ziņas būs pozitīvas, kā tu būtu vēlējies aizvadīt šo nedēļu? Bet, ja tomēr atbilde būs negatīva, kā tad tu būtu vēlējies pavadīt aizvadīto nedēļu? Kārtīgi apdomājot un izanalizējot savas atbildes uz abiem jautājumiem, saproti, kas ir tās lietas, ko vēlies izdarīt neatkarīgi no tā, kāda atbilde tevi sagaida pēc nedēļas.
Ko tieši tu vari kontrolēt? Pat brīžos, kad šķiet, ka situācija izgājusi ārpus tavas kontroles zonas, vienmēr atrodas kaut kas, ko, kaut arī tikai nedaudz, tomēr spēj kontrolēt pats. Jāatzīst, ka bezspēcības sajūta par to, ka nespējam ietekmēt ar sevi saistītus lēmumus, ir bezgala nomokoša. Gaidot svarīgus paziņojumus, stress, uztraukums un milzīgs nemiers liek par sevi manīt dienām, nedēļām un pat mēnešiem. Šajā laikā ir svarīgi neaizmirst par lietām, kuras mēs spējam kontrolēt. Dažkārt pilnīga nodošanās citām nodarbēm ir veids, kā uz laiku aizmirsties un aizdzīt nevēlamo stresu. Piemēram, gaidot svarīgu atbildi no ārsta par savu veselības stāvokli, tu nespēj ietekmēt to, kāda diagnoze tevi sagaida. Bet tas, ko tu vari izdarīt – ieviest kārtību savā medikamentu skapītī, kas kaut nedaudz uzlabos tavu garastāvokli.
Neatkarīgi no rezultāta – tu spēsi ar to tikt galā! Cilvēki, kuri cieš no trauksmes, bieži savā prātā vēlas izfantazēt visus iespējamos scenārijus – gan rezultātus, gan to, kā uz katru no tiem tiks reaģēts. Tomēr tā vietā, lai sevi lieki satrauktu jau pirms laika, dzīvojot savā fantāzijā par to "kā būtu, ja būtu", ir svarīgi sev stingri pieteikt, ka tiksi ar situāciju galā neatkarīgi no tā, kādas ziņas saņemsi. Galu galā – satraukties par to, kas nemaz vēl nav noticis, turklāt nezinot, vai tas vispār notiks, ir tikai lieka sevis šaustīšana.
"Nogaidīšu un tad jau arī zināšu, kā rīkoties" ir vislabākā metode, kuru piekopt brīžos, kad apkārt valda pilnīga neziņa. Turklāt bieži vien izrādās, ka situācijām, kuras esam pārdomājuši un apdomājuši krustu šķērsu simt reižu, izrādās, ir vēl kāds – iepriekš nepārdomāts – rezultāts. Beigu beigās nākas reaģēt uz pilnīgi negaidītu situāciju par spīti tam, ka esi nodomājis, ka visus iespējamos scenārijus jau esi atrisinājis, un atbildei sagatavojies.
Efektīvs veids, kā aizmirsties – iegrimt citu darbu jūrā. Kad stress un neziņa pārņēmusi mūsu saprātu, vislabāk nododies lietām, kuras spējam izpildīt "autopilotā" jeb automātiski. Tie var būt gan ar profesiju saistīti uzdevumi, gan sadzīviski darbi, piemēram, mājas uzkopšana, lapu grābstīšana vai istabas interjera iekārtošana. Ikdienas darbu veikšana palīdzēs aizmirsties un atgūt stabilitātes sajūtu.
Dalies savās emocijās. Ir viegli sajusties vientuļam brīžos, kad tavā dzīvē neziņas ir vairāk, nekā skaidrības, taču dažkārt saviem mīļajiem par to, ka esi nobažījies, vēlmes stāstīt nav. Un tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, visai bieži tavs satraukums var radīt satraukumu arī ģimenes locekļiem. Otrkārt, pastāstot par to, ka gaidi atbildi uz kādu sev svarīgu jautājumu, vari gatavoties, ka sekos bieži jautājumi par to, vai atbilde jau ir saņemta. Treškārt, tuviniekiem bieži patīk dot savus padomus un ieteikumus par to, kā šo situāciju būtu pareizāk risināt. Tādēļ dažkārt vieglāk savās sajūtās ir padalīties ar paziņām, kuras spēs tevi uzklausīt, neizprašņās situāciju visos sīkumos un nedos nevajadzīgus komentārus par to, kā rīkoties pareizāk, ja vien pats to nevēlēsies.