Pandēmija izjauc ierasto dzīves ritmu, un ir jāievēro dažādi drošības pasākumi, kas var radīt spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas vai nomāktību. Šādas emocijas ir dabiskas, saprotamas un nav nosodāmas, taču, nokļūstot grūtībās, ir svarīgi savlaicīgi rast atbalstu un palīdzību. Saņemot profesionālu palīdzību, krīzi var pārvarēt ātrāk un veiksmīgāk.
Platformā "ESparveselību.lv", kas ir daļa no veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kopuma, ko Veselības ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi", pieejama dažāda informācija par to, kā palīdzēt sevi uzturēt formā – gan fiziskajā, gan emocionālajā. Piedāvājam uzzināt, kur konkrēti tu vari vērsties, ja tevi vai tavus tuviniekus skārusi kāda krīzes situācija. Atceries – tu neesi viens!
Kas ir krīze
Kā platformā norāda jomas speciālisti, krīzi var izraisīt pēkšņas pārmaiņas vai negaidīti pavērsieni, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Piemēram, tuva cilvēka slimība vai zaudējums, vilšanās cerībās, profesionāli vai finansiāli zaudējumi, kā arī daudzi citi apstākļi, tostarp pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.
Tu vari izjust bailes, dziļu izmisumu, paniku, iekšēju bezspēcību. Var rasties vēlme darīt pāri sev vai kādam citam. Iespējams, esi bijis liecinieks emocionālai vai fiziskai vardarbībai pret kādu citu.
Šādos brīžos ir svarīgi iespējami ātri saņemt emocionālu, nomierinošu atbalstu, kas palīdzēs sajust emocionālu atvieglojumu, atjaunot līdzsvaru un pārvarēt krīzi.
Bezmaksas iespējas saņemt atbalstu
Psiholoģisks atbalsts ikvienam krīzes situācijā: krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" – tālruņa numurs 116123 ir pieejams visu diennakti.
Atbalsts sievietēm grūtās dzīves situācijās: centrs "Marta" – tālruņa numurs 67 37 85 39. Zvanīt vari darba dienās laikā no pulksten 10 līdz 18.
Ja vardarbību piedzīvojis bērns vai tā notikusi ģimenē: "Centrs Dardedze" – tālruņa numurs 29 55 66 80. Zvanīt vari darba dienās laikā no pulksten 9 līdz 17.
Ja krīzes situācijā atrodas bērns vai vecāki: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija – tālruņa numurs 116 111 pieejams visu diennakti.
Ja cieti noziegumā vai esi nozieguma aculiecinieks: "Cietusajiem.lv" – tālruņa numurs 116 006 pieejams katru dienu no pulksten 12 līdz 22.
Klīnisko psihologu attālinātas konsultācijas pusaudžiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem: Pusaudžu resursu centrs – tālruņa numurs 25 73 73 63. uz šo pašu numuru vari sūtīt arī SMS vai "WhatsApp" ziņas. Tas pieejams darba dienās laikā no pulksten 12 līdz 16.
Ja esi māmiņa ar mazuli līdz trīs gadu vecumam, bezmaksas mājas vizītē dodas apmācībā esošas PEP mammas: Pirmās emocionālās palīdzības (PEP) mammas – raksti epastā ziņu pep.mammas@gmail.com, bet šeit vari aplūkot pieejamo PEP mammu sarakstu pa reģioniem.
Ja esat jaundzimušā vecāki, jums var būt nepieciešams atbalsts mazuļa pirmajos trīs dzīves mēnešos: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programma "Piedzimstot bērniņam" – tālruņa numurs 27 33 31 00, bet vari arī rakstīt ziņu epastā piedzimstotberninam@sosbca.lv
Ja esi zaudējis mammu, tēti, brāli, māsu vai citu tuvu cilvēku, tev var būt nepieciešams atbalsts bērniem sērās: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programma "Kalniem pāri". Pieteikumu programmai atradīsi šeit.
Atbalsta resurss vīriešiem: "TelpaVīriem.lv" – raksti ziņu epastā viri@telpaviriem.lv
Ja esi vientuļš un vēlies ar kādu aprunāties, zvanu centrā tevi uzklausīs un atbalstīs: sociālais projekts "Parunāsim?" – tālruņa numurs 26564564.
Praktiska palīdzība. Pārtikas, higiēnas u.c. preču, bezrecepšu medikamentu piegāde, suņa izvešana pastaigā, emocionāls atbalsts tālruņa sarunā: brīvprātīgo palīdzības kustība "Viegli palīdzēt" – tālruņa numurs 25661991 ir pieejams visu diennakti. Informāciju meklē arī šeit.
Ja esi medicīnas darbinieks, kam ir izdegšanas risks:
- Konfidenciālas bezmaksas konsultācijas tiešsaistē: krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" – tālruņa numurs 24551700. Tas pieejams darba dienās no pulksten 9 līdz 17.
- Bezmaksas attālinātā konsultācija tuvāko 48 stundu laikā: Latvijas Psihoterapeitu biedrība – raksti savu sāpi uz atbalsts@psihoterapija.lv.
! Ja pastāv risks zaudēt mājokli, esi cietis vardarbībā, nepieciešama palīdzība atkarības gadījumā vai materiāla palīdzība pamatvajadzību nodrošināšanai, sazinies ar savas pašvaldības sociālo dienestu!
Turpinājumā lasi "Cālis" arhīva rakstus, kuros varēsi redzēt, kā dažādas atbalsta programmas patiesi var palīdzēt, piemēram, izsērot tuvinieka nāvi, palīdzēt mazulīša aprūpē, ja tev pašam nav vēl tādu iemaņu un arī palīgi tuvāko cilvēku lokā nav.
Gatavi vīra un tēta nāvei? Divas sievietes dalās pieredzē, kāda ir dzīve 'pēc'
Jebkuram procesam ir sākums un beigas, tas šķietami ir saprotams, ja runā par notiekošajiem cikliem dabā, un dzīvība ir viens no tiem. Tomēr tad, kad pienākušas šīs beigas, mēs īsti nevēlamies to apjaust, mēs vēlamies, lai beigas attālinātos, vismaz tiktāl, lai par cilvēka nāvi nebūtu jārunā pašā dzīves pilnbriedā.
Lasīt vairāk
Pāragri zaudējot vīru un tēti – pieredzes stāsti un programmas 'Kalniem pāri' iespējas
Kādu atbalstu var sniegt PEP mamma
Neatkarīgi no tā, vai esi jaunā māmiņa vai audzini jau trešo bērniņu, tevi var piemeklēt dažādi pārdzīvojumi, apjukums vai pat bailes. Tev nav jātiek ar to galā vienai, uzsver viena no pieredzes bagātākajām PEP mammām Laura Stukle, kuru varēs arī sastapt izstādē "Bērnu pasaule 2016", kas no 8. līdz 10. aprīlim norisināsies Ķīpsalas izstāžu hallē.
Līva Spurava: ko es būtu gribējusi zināt, pirms kļuvu par mammu
"Tikai ar otrā bērniņa piedzimšanu es sāku apzināties, cik smags man ir bijis laiks, kad piedzima pirmais bērns. Toreiz, pēc pirmā mazuļa nākšanas pasaulē, nevaru apgalvot, ka man bija pēcdzemdību depresija, bet depresīvas sajūtas gan. Un diemžēl es par to nerunāju ne ar vienu, lai arī apmeklēju terapiju. Man šķita, ka tās ir normālas mammu sajūtas un visas to piedzīvo. Es mācījos paciesties un izturēt šo periodu.
Reāli pieejamais atbalsts ģimenēm, kurās aug neizārstējami slims bērns
Jau vairāk nekā 20 gadus Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība savā paspārnē rūpējas par neizārstējami slimiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem. Latvijā ir 600–700 ģimeņu, kurās aug neizārstējami slimi bērni, kuri teorētiski iekļaujas pēdējā laika aktuālajā terminoloģijā "mūžīgie bērni." Šo gadu laikā ar kolēģiem, vecākiem, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), Labklājības ministriju, Veselības ministriju, atbalstītājiem un starptautiskiem sadarbības partneriem panākts daudz, lai panāktu galveno rezultātu – uzlabot šo bērnu un viņu tuvinieku dzīves kvalitāti. Kas ir reāli pieejamais atbalsts šīm ģimenēm? To skaidro Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībā.
Mamma uz izdegšanas robežas: astoņi veidi, kā nekaitīgi 'nolaist tvaiku'
Tie, kuri ir ielūkojušies māmiņu forumos, zina, ka daudzas dalībnieces tos apmeklē, lai karstās diskusijās pastrīdētos ar citām mammām, vienlaikus pašas atbrīvojoties no negatīvām emocijām. Taču diemžēl tieši to pašu šīs mammas praktizē arī mājās.
Ārkārtējā situācija un distancēšanās – auglīga zeme vardarbībai. Aicina neklusēt
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas policija biežāk saņem izsaukumus saistībā ar vardarbību ģimenē. Arī Labklājības ministrijā (LM) un krīžu centrā "Skalbes" norāda – pašreizējā situācija ir auglīga zeme vardarbībai ģimenē – un aicina līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem arī pret vardarbību tepat aiz sienas. Palīdzība krīzes situācijās joprojām ir pieejama, bet, ja cietušais par notikušo nevar paziņot un to nedara arī kaimiņi, tā var būt neaizsniedzama.
Vardarbība – ne tikai iesaistīto, bet arī sabiedrības atbildība
Vardarbība var būt dažāda, un ne vienmēr to no malas ir iespējams laikus pamanīt. Taču statistika ir skumja – šogad līdz septembrim Rīgas pašvaldības policija jau vairāk nekā sešsimt reižu ir devusies uz izsaukumiem, kas saistīti ar vardarbību. Vēl satraucošāks ir fakts, ka par piedzīvoto vardarbību visbiežāk ziņo pats upuris vai pat varmāka, bet ne kaimiņi vai notikušā aculiecinieki, kas varētu palīdzēt, un tādējādi situācija tiktu atrisināta ātrāk. Nevērība, vienaldzība vai nevēlēšanās jaukties citas ģimenes lietās – kādēļ sabiedrība nereaģē uz vardarbības gadījumiem?
Vai vardarbība ir privāta lieta, un kā palīdzēt cietušajam. Speciālistes komentārs
Statistika rāda, ka no vardarbības ģimenē biežāk cieš sievietes, bet neatkarīgi no upura dzimuma, līdzcilvēkiem atbalstīt kādu, kurš cieš no vardarbības, var būt patiesi sarežģīti, taču reizēm tas var būt izšķiroši, lai cietušais netiktu ievainots vai pat nogalināts.
Četru bērnu mamma: Par kārtējiem vīra uzsistiem zilumiem stāstīju pekstiņus
Šis stāsts ir par četru bērnu mammu, kura vasaras saulgriežu laikā svinēs savu 32. dzimšanas dienu. Un svinēs no sirds, lai aizbiedētu pēdējo astoņu gadu laikā uzkrātos rēgus. Viņa beidzot spēj atzīt – jā, esmu vardarbības upuris!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
