Asoc. profesors Guntis Karelis, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs: "Lai arī šis laiks ir nopietns pārbaudījums mediķiem, tomēr mūsu ārstu komanda turpina darbu, ik dienu ārstējot insulta pacientus un glābjot dzīvības. Jāatzīst, ka iedzīvotāju zināšanas par akūtu insultu pēdējo gadu laikā uzlabojas, tomēr joprojām atsevišķos gadījumos ātra simptomu atpazīšana un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes izsaukšana notiek novēloti.
Insultam ir raksturīgi pēkšņi vai strauji attīstījušies simptomi, kas katram pacientam var izpausties atšķirīgi, jo saistīti ar smadzeņu bojājuma atrašanās vietu un plašumu. Akūts vienas ķermeņa puses nespēks, nejutīgums vai notirpums, mutes kaktiņa noslīdējums vienā sejas pusē, attēla dubultošanās, apjukums, runas, redzes un rīšanas traucējumi ir biežākās pazīmes, kas liecina par insultu."
Pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, insults ir ārstējams un mūsdienās iespējams ievērojami samazināt gan mirstību, gan invaliditāti. Lai to varētu izdarīt, insultu nepieciešams laikus atpazīt. Pēc iespējas ātrāk jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība un jānogādā pacients slimnīcā, kurā ir Insulta vienība. Ārsti atgādina, ka insulta ārstēšanā ir svarīgas pirmās 4,5 stundas. Jo ātrāk pacients tiek nogādāts slimnīcā un sākta ārstēšana, veicot trombolīzi vai trombektomiju, jo lielāka iespēja ir atjaunot bojāto smadzeņu audu funkcionēšanu un mazināt bojājuma pakāpi.
Asoc. profesore Evija Miglāne, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas Klīnikas vadītāja: "Ikvienam ir svarīgi zināt un regulāri pārbaudīt savus riska faktorus, tostarp asinsspiedienu, holesterīnu, pulsu un cukura līmeni asinīs. Arī šobrīd, pandēmijas apstākļos, varam mājās pārbaudīt savu pulsu un asinsspiedienu, bet ģimenes ārsts var nosūtīt elektroniski uz asinsanalīzēm, ja tās sen nav veiktas. Savukārt, ja ārsts jau ir nozīmējis medikamentu lietošanu, tos nepieciešams arī rūpīgi lietot un uz savu galvu nepārtraukt, tādējādi nepakļaujot sevi insulta riskam. Diemžēl, savā praksē saskaramies, ka pie mums nokļūst pacienti, kuri pārtraukuši savu terapiju vai nav lietojuši nepieciešamās zāles.
Lai arī jau teju divus gadus dzīvojam pandēmijas apstākļos, Insulta vienības savu darbu nav pārtraukušas ne mirkli, nodrošinot pilnvērtīgu insulta pacientu ārstēšanu. Aicinu hronisko slimību pacientus vakcinēties pret Covid-19! Pacienti, kuriem jau ir trausls veselības stāvoklis, riskē saslimt ar Covid-19 daudz smagāk, turklāt, ja saslimšana notiek paralēli insultam, tad ļoti iespējams ir letāls iznākums."
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule: "Katru dienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes vidēji 20 cilvēkus nogādā slimnīcā ar akūtu insultu. Būtiski, lai sabiedrība spētu atpazīt insulta simptomus un zinātu, ka šādos gadījumos nekavējoties jāsauc mediķu brigāde, zvanot uz ārkārtas tālruni 113. Katra minūte var būt izšķiroša! Neskatoties uz sarežģīto darbu pandēmijas apstākļos un dienesta lielo noslodzi palīdzības sniegšanā Covid-19 pacientiem, izsaukumi akūta insulta gadījumos joprojām ir augstas prioritātes. Jo ātrāk tiks atpazīts insults un ātrāk izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība – jo lielākas cerības uz labvēlīgu ārstēšanās rezultātu un turpmāko dzīves kvalitāti saslimušajam."
Inese Mauriņa, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja: "Atzīmējot Pasaules Insulta dienu, kopā ar speciālistiem vēlamies atgādināt, ka diemžēl šai postošajai slimībai nav ne "lokdauna", ne "mājsēdes" un tā var piemeklēt ikvienu. Taču atšķirībā no vīrusa, kas ir ļoti lipīgs un neparedzams, mēs varam daudz darīt paši, lai novērstu insultu, sākot ar veselīgiem ieradumiem, beidzot ar regulārām pārbaudēm pie ārsta un, ja nepieciešams, arī lietojot medikamentus, kas novērš insulta rašanos. Būsim vērīgāki un uzmanīgāki pret mūsu līdzcilvēkiem, ja kādam ir kaut mazākās aizdomas par insultu, neiesim garām, bet palīdzēsim un vajadzības gadījumā izsauksim arī Neatliekamo medicīnisko palīdzību!"
Lai rastu iespēju uzdot jautājumus ekspertiem, ikviens aicināts piedalīties tiešsaistes diskusijā "Insultam nav lokdauna!"
Laiks: 28. oktobris, no pulksten 19 līdz 20.30.
Organizē: biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Rīgas Austrumu Klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS)
Dalībnieki:
- Asoc.prof. Evija Miglāne, PSKUS Neiroloģijas Klīnikas vadītāja, Insulta biedrības vadītāja;
- Asoc.prof. Guntis Karelis, RAKUS Neiroķirurģijas un neiroloģijas klīnikas vadītājs;
- Dr. Ilga Ķikule, RAKUS neiroloģe;
- Dr. Illa Mihejeva, RAKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītāja, Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts;
- Inese Mauriņa, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja.
Skatīties tiešraidi varēs biedrības "ParSirdi.lv" feisbuka profilā un mājaslapā www.parsirdi.lv.
Kopā ar ekspertiem tiks meklētas atbildes uz jautājumiem:
- Kā sevi šajā laikā pasargāt, lai nesaslimtu ar insultu?
- Kā atpazīt insulta simptomus?
- Kā rīkoties, ja insults notiek?
- Rehabilitācijas loma un iespējas pandēmijas laikā?
- Insults un vakcinācija pret Covid-19 – kas jāņem vērā pacientiem?
Būs iespēja uzdot jautājumus ekspertiem tiešsaistes laikā, kā arī iepriekš atsūtot savu jautājumu uz info@parsirdi.lv.
Tests "ĀTRI" – kā atpazīt insultu un kā rīkoties?
Mediķi atgādina: ja pēkšņi parādās insulta pazīmes: vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, grūtības runāt, redzes vai līdzsvara traucējumi, jāveic tests "ĀTRI"!
Ā – atsmaidi! Lūdziet cilvēku pasmaidīt un novērtējiet, vai acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis;
T – turi! Pārbaudiet, vai cilvēks spēj patstāvīgi noturēt abas rokas;
R – runā! Pārbaudiet, vai cilvēks spēj runāt;
I – izsauc! Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, steidzami jāsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
