Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Kopā konstatēti vairāk nekā 100 CPV tipi, no kuriem 13 ir īpaši bīstami, jo var izraisīt priekšvēža un vēža attīstību. Pret vairākiem šā vīrusa tipiem ir izstrādāta vakcīna. Uz vecāku biežāk uzdotajiem jautājumiem atbild Rīgas Stradiņa universitātes profesore, bērnu infektoloģe un Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Vai var pasargāties no CPV, lietojot prezervatīvu? Citiem vārdiem – ja savām meitām mācu par drošām intīmajām attiecībām, vai varētu iztikt bez vakcinēšanās?
Risku inficēties ar CPV iespējams mazināt, lietojot prezervatīvu, taču tas pilnībā no šā vīrusa nepasargā, jo CPV var nodot tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu. Jo vairāk visas dzīves laikā ir partneru, jo lielāka iespēja inficēties ar CPV. Jo agrāk sāk dzīvot dzimumdzīvi, jo mazāk nobriedusi ir dzimumorgānu gļotāda, jo tā ir uzņēmīgāka pret dažādām seksuāli transmisīvām infekcijām (STI), tostarp CPV. Tāpēc diemžēl atšķirībā no citām onkoloģiskām slimībām dzemdes kakla vēzis sievietēm un CPV izraisītie audzēji vīriešiem ir sastopami arī jaunā vecumā, pat no 25 līdz 30 gadiem. No inficēšanās ar biežākajiem CPV augsta riska tipiem pasargā tikai vakcīna.
Taču vērts atcerēties, ka vakcinācija pret CPV infekciju nepasargā no inficēšanās ar citām STI vai nevēlamas grūtniecības, tādēļ bērnu izglītošana par drošām intīmajām attiecībām ir viennozīmīgi svarīga.
Esmu dzirdējis, ka var un ir vēlams vakcinēt arī zēnus. Kā un no kā deviņvalentā vakcīna pret CPV infekciju varētu pasargāt manu dēlu?
Pasaules Veselības organizācija (PVO) savā 2017. gada nostājas dokumentā kā primāro mērķa grupu vakcinācijai pret CPV infekciju bija definējusi jaunas meitenes pirms dzimumattiecību sākšanas. Tāpēc Latvijā kopš 2010. gada valsts apmaksātā vakcinācija pieejama meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot). Daudzas pasaules valstis vakcinē arī zēnus, jo ar CPV inficējas un var viens otru inficēt abi dzimumi. Zēnus ar vakcīnu var pasargāt no tādām slimībām kā ārējo dzimumorgānu bojājumiem, kondilomām, dzimumlocekļa un anālā vēža, bet vissvarīgāk vīriešiem – no galvas un kakla CPV infekcijas izraisītiem audzējiem. Vakcinācija arī mazina CPV infekcijas izplatību starp abiem dzimumiem un dažādos vecumos. Latvijā zēnus tiek rekomendēts un ir iespējams vakcinēt, taču pagaidām tas jādara par personīgajiem līdzekļiem.
Atšķirībā no citām onkoloģiskām slimībām dzemdes kakla vēzis sievietēm un CPV izraisītie audzēji vīriešiem ir sastopami arī jaunā vecumā, pat no 25 līdz 30 gadiem.
Cik ilgi vakcīna darbojas? Vai kādreiz būs jāveic revakcinācija?
Pētījumi liecina, ka CPV vakcīnas sniegtā aizsardzība ir ilgstoša. Aptuveni 15 gadus ilgi pētījumi to personu vidū, kuras saņēmušas CPV vakcināciju, liecina, ka aizsardzība pret CPV infekciju joprojām saglabājas augsta. Imunoloģijas zinātne un pasaules pieredze ar vakcīnu pētījumiem, izmantojot medicīniski matemātiskus aprēķinus, prognozē vismaz 50 gadu ilgu aizsardzību pret CPV infekciju pēc vakcinācijas veikšanas. Arī reālajā dzīvē nav pierādījumu, ka laika gaitā aizsardzība samazinās.
Savu meitu jau esam vakcinējuši ar divvalento vakcīnu, ko valsts iepirka pirms deviņvalentās vakcīnas. Vai ir pieļaujams, ka bērns saņem arī šo vakcīnu?
Vai pastāv risks, ka vakcīna pret CPV infekciju var izraisīt neauglību?
Pētījumos visbiežāk novērotās CPV vakcinācijas blakusparādības ir reakcija injekcijas vietā (apsārtums, sāpes, pietūkums) un galvassāpes, kas pāriet dažu stundu vai dažu dienu laikā. CPV vakcīnas iespējamā saistība ar neauglību ir pastiprināti analizēta, un nav iegūti nekādi pierādījumi vai aizdomas par šā apgalvojuma patiesumu. PVO šo vakcīnu ir norādījusi kā ārkārtīgi drošu.
Kādi ir galvenie argumenti, kāpēc obligāti būtu jāvakcinē savas meitas pret CPV infekciju?
- Katrs divdesmitais audzējs pasaulē ir CPV infekcijas izraisīts.
- Diemžēl visi cilvēki savas dzīves laikā inficējas ar CPV infekciju. Ne visi spēs no tās atbrīvoties, tādēļ vīruss, klusi vairojoties, izmainīs ādas un gļotādas šūnas, un tas ir sākums audzējam. Kurš būs tas neveiksmīgais, kuram būs šī ilgstošā infekcija un kuram attīstīsies audzējs, iepriekš paredzēt un noteikt nevar.
- Cilvēka imūnā sistēma šo vīrusu nespēj apturēt, kā arī neveido imūno atmiņu, lai pasargātu no atkārtotas inficēšanās.
- CPV vakcīnas ir ļoti drošas un efektīvas.
- Iespēja pasargāt savu meitu no CPV infekcijas izraisītiem audzējiem un priekšvēža izmaiņām, tostarp no dzemdes kakla vēža.
Zēnus ar vakcīnu var pasargāt no tādām slimībām kā ārējo dzimumorgānu bojājumiem, kondilomām, dzimumlocekļa un anālā vēža, bet vissvarīgāk vīriešiem – no galvas un kakla CPV infekcijas izraisītiem audzējiem.
Nelaimes apmērs
Statistikas dati liecina, ka Latvijā katru gadu aptuveni 245 sievietēm konstatē dzemdes kakla vēzi un ik gadu no šīs slimības mirst apmēram 110 sievietes, arī ļoti jaunas. Jāzina, ka 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīrusa infekcija un šis audzēja veids ir gandrīz pilnībā apkarojams, ja meitene tiek vakcinēta.
Fakti par cilvēka papilomas vīrusa infekciju un vakcināciju pret to:
- Vakcinācija pret CPV ir valsts apmaksāta 12 līdz 17 gadu (ieskaitot) vecām meitenēm.
- Ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV) var inficēties gan tieša kontakta laikā ar inficētas personas ādu un gļotādu, gan dzimumkontakta, gan sadzīves kontakta laikā.
- CPV vakcīna pasargā no vairākiem vīrusa tipiem – gan no tiem, kuri izraisa tikai diskomfortu (ādas, dzimumorgānu kārpas, niezi), gan no tiem, kuri nopietni apdraud cilvēka dzīvību (piemēram, dzemdes kakla vēzis).
- Vakcīna ir izstrādāta nevis pret dzemdes kakla vēzi, bet gan pret konkrētu cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, kas var izraisīt dažādus vēža veidus. Tas nozīmē, ka pati vakcīna nesatur vēža šūnas. Vakcīna atdarina dažas konkrētas dabīgā vīrusa daļiņas, tomēr nesatur vīrusa DNS, kas nozīmē, ka nekādi nav iespējams, ka vakcīna varētu pati izraisīt CPV infekciju.
- Visās valstīs, kur ieviesta cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcinācija, ir novērots ar CPV inficēto skaita samazinājums. Ir publicēti dati gan par dzemdes kakla vēža slimnieču skaita samazinājumu, gan citu CPV izraisīto audzēju mazināšanos kopējā populācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
