Raudāšana ir viena no populārākām cilvēka emocionālajām izpausmēm – lielos vilcienos ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir tā pamatīgi izraudājies: spilvenā vai uz drauga pleca. Lai arī cik neparasti tas nebūtu, taču cilvēki mēdz nobirdināt pa asarai gan līdz pēdējai vīlei sāpīgos un traumatiskos notikumos, gan arī vislaimīgākajos dzīves brīžos. Tomēr, neskatoties uz raudāšanas savdabīgo dabu un lielo popularitāti, pētījumu par šo tēmu vēl aizvien ir visnotaļ maz, raksta "Psychology Today".
Raudāšana – tā ir normāla dzīves sastāvdaļa. Ik pa laikam nobirdinām skumju, reizēm arī prieka pilnas asaras, taču dažreiz mitrums acs kaktiņā saskrien arī šķietami bez nekāda iemesla. Cits var sākt raudāt, ieraugot novārgušu kucēnu, cits – izdzirdot nacionālo himnu vai noskatoties filmu, savukārt vēl kāds gatavs raudāt aiz dusmām vai skumjām. Iespējams, arī šajā Covid-19 pandēmijas laikā tev ir savi iemesli, kāpēc kāda asara laiku pa laikam notek gar vaigu.
Kāpēc daži raud biežāk nekā citi? Kā skaidro portāls "Woman's Day", raudāšanas pamatā var būt stress, sakāpinātas emocijas ikdienas dzīvē, neirotisms, depresija, trauksme, kā arī bērnības traumas un personības iezīmes. Tāpat skaidrots, ka raudāšanas pamatā var būt arī hormonu svārstības, tāpēc nereti pirmsmenstruāciju laikā, pēcdzemdību periodā vai ar menopauzes iestāšanos daudzām sievietēm šķiet, ka varētu pieraudāt visu jūru.
Viena no pēdējām izpētēm par raudāšanu veikta 2020. gadā, un tajā apkopotas līdzšinējās zināšanas par emocionālo raudāšanu, lai norādītu virzienus, kuros turpināt izpēti. Lūk, daži interesanti fakti un atklājumi par raudāšanu, kurus pētniekiem izdevies izzināt un kurus apkopojis portāls "Psychology Today"!
1. Ir pieci galvenie iemesli emocionālajai raudāšanai:
- Zaudējums (nāve, attiecību izjukšana u.c.);
- Bezspēcība;
- Fiziskas sāpes un diskomforts;
- Empātija (kā atbildes reakcija kāda cita cilvēka emocijām);
- Neparasti pozitīva vai aizkustinoša situācija ("prieka asaras").
2. Zīdaiņiem raudot, nav novērojamas atšķirības starp zēniem un meitenēm.
3. Savukārt starp sievietēm un vīriešiem atšķirība ir ļoti uzkrītoša. Vidēji sievietes raud 2-5 reizes mēnesī, bet vīrieši – maksimums vienu reizi. Šīs atšķirības saknes meklējamas bērnībā un, ļoti iespējams, saistāmas ar atšķirībām dzimumu audzināšanā. Kā piemēru var minēt neļaušanu zēniem raudāt (jo viņi taču ir stipri vīri!), un tas var potenciāli novest pie grūtībām emocijas izrādīt jau pieaugušo vecumā.
4. Cilvēka personībai un raksturam ir cieša saistība ar raudāšanu. Tie, kuriem ir spēcīgi attīstīta empātijas izjūta, raud daudz biežāk – gan pozitīvu, gan negatīvu notikumu epicentrā. Kas attiecas uz izteikti neirotiskiem cilvēkiem, viņi šādā veidā vairāk emocijas izpauž skumjos brīžos, savukārt atšķirība starp skaistiem un pozitīviem dzīves noteikumiem galēji pretējās kategorijās nav novērojami.
5. Redzot raudošu cilvēku, uzskati un priekšstati par konkrēto personu mainās. Apkārtējie viņu sāk uzskatīt par ļoti empātisku, uzticamu, patiesu, kā arī mazāk agresīvu cilvēku. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņi citu acīs ir arī emocionāli nestabilāki nekā citi.
6. Liela nozīme ir vietai, kurā ļaujam emocijām vaļu. Raudāšanai publiskā vietā, piemēram, darbavietā, lielākoties līdzi nāk arī negatīvs piesitiens. Savukārt emociju izpaušanai mājās vai mazā cilvēku lokā – prom no citu acīm – tik negatīva nokrāsa nav.
7. Vairāk nekā 50 procenti cilvēku jūtas labāk, kārtīgi izraudoties.
8. Vairāk nekā 10 procenti cilvēku pēc raudāšanas tomēr jūtas vēl sliktāk, nekā pirms tam.
9. Tas, vai sevis "iztukšošana" šādā veidā un emociju izpaušana dos kādu labumu, lielā mērā atkarīgs no cilvēkiem, kas ir blakus un atbalsta. Ja jūties vientuļš un nesaprasts, raudāšana var grūtsirdību tikai vairot.
10. 15-30 procentos terapijas sesiju cilvēki ļauj vaļu emocijām un izraudas. Emociju un sajūtu neturēšana sevī tiek saistīta ar pozitīvāku sesijas iznākumu, jo tieši tā veicināšana ir solis pareizajā virzienā. Tieši tāpēc raudāšana būtu uztverama kā pozitīva zīme.
Taču taisnība, ka ne vienmēr raudāšana ir patiesu emociju izpausme. Reizēm cilvēki kā profesionāli aktieri spēj no sevis izspiest pa asaras tikai tāpēc, lai iežēlinātu vai dabūtu savu (biežāk tomēr bērniem, piemēram, rotaļlietu vai saldumu veikalā). Taču tas nepavisam nenozīmē, ka šajā brīdī viņš neizjūt skumjas, bailes vai pazemojumu. Ja tā, esi līdzjūtīgs, taču, kad emocijas norimušas, novelc skaidras robežas, ka manipulēšana nav ceļš, kā aiziet no sarunas uzvarētāja statusā.
Ar vēl citiem raudulīgu cilvēku tipiem un ieteikumiem, kā šādās situācijās rīkoties, iepazīsties šajā rakstā. Daži no tiem ir publiskais raudātājs, šņukstošais raudātājs, bez iemesla raudulīgais u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
