Raudāšana ir viena no populārākām cilvēka emocionālajām izpausmēm – lielos vilcienos ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir tā pamatīgi izraudājies: spilvenā vai uz drauga pleca. Lai arī cik neparasti tas nebūtu, taču cilvēki mēdz nobirdināt pa asarai gan līdz pēdējai vīlei sāpīgos un traumatiskos notikumos, gan arī vislaimīgākajos dzīves brīžos. Tomēr, neskatoties uz raudāšanas savdabīgo dabu un lielo popularitāti, pētījumu par šo tēmu vēl aizvien ir visnotaļ maz, raksta "Psychology Today".
Raudāšana – tā ir normāla dzīves sastāvdaļa. Ik pa laikam nobirdinām skumju, reizēm arī prieka pilnas asaras, taču dažreiz mitrums acs kaktiņā saskrien arī šķietami bez nekāda iemesla. Cits var sākt raudāt, ieraugot novārgušu kucēnu, cits – izdzirdot nacionālo himnu vai noskatoties filmu, savukārt vēl kāds gatavs raudāt aiz dusmām vai skumjām. Iespējams, arī šajā Covid-19 pandēmijas laikā tev ir savi iemesli, kāpēc kāda asara laiku pa laikam notek gar vaigu.
Kāpēc daži raud biežāk nekā citi? Kā skaidro portāls "Woman's Day", raudāšanas pamatā var būt stress, sakāpinātas emocijas ikdienas dzīvē, neirotisms, depresija, trauksme, kā arī bērnības traumas un personības iezīmes. Tāpat skaidrots, ka raudāšanas pamatā var būt arī hormonu svārstības, tāpēc nereti pirmsmenstruāciju laikā, pēcdzemdību periodā vai ar menopauzes iestāšanos daudzām sievietēm šķiet, ka varētu pieraudāt visu jūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
